Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. marts, 2016
Drukāt

Fotogrāfes nāve. NEDĒĻAS FILMA: Skaļāk par sprādzieniem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kopš pagājušā gada Kannu kinofestivāla, kura konkursa programmā bija iekļauta Joahima Trīra drāma “Skaļāk par sprādzieniem”, runas par šo filmu nav mitējušās. Izrādīta arī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, rudenī to par labāko atzina vietējo jauniešu žūrija, taču grodais materiāls ir interesants arī pieredzes krietni bagātākiem skatītājiem.

Par Joahimu Trīru slavas dziesmas dzied jau gadus desmit, novērtējot, kā viņš, bijusī skeitborda video zvaigzne, pārvērties par vienu no šā brīža nozīmīgākajiem kinorežisoriem visā Skandināvijā. “Skaļāk par sprādzieniem” ir viņa trešā pilnmetrāžas filma – Trīrs ir arī scenārija līdzautors –, bet pirmā, kas uzņemta angļu valodā. Tās līdzproducētājvalstis ir Norvēģija, Dānija un Francija, bet galvenās lomas atveido starptautiskas zvaigznes: arī francūziete Izabella Ipēra, “Oskaram” nominētie amerikāņi Džese Aizenbergs, Eimija Raiena un Deivids Strethērns, īrs ar iespaidīgu Holivudas bagāžu Gabriels Bērnss… Dažādās kultūrpieredzes noteikti līdzējušas varoņu portretu radīšanā, jo tie katrs ir ar savu smago stāstu, jo pēc kara fotogrāfes Izabellas nāves autoavārijā vīrs ir zaudējis sievu, dēli – māti, un nu, kad tuvojas viņas darbu izstāde, par spīti jau trijiem kopš Izabellas nāves pagājušiem gadiem atmiņas atgriežas Rīdu mājā, lai atkal un atkal no pakšiem vilktu laukā neizsāpēto, nepateikto un vēl arī no jauna atklāto.

Atmiņas kā stāstu virzošs spēks arī kinematogrāfisti izmantojuši sen, un Joahims Trīrs šajā jomā nav pionieris. Taču viņš to dara pa savam – pasaulē nākot jaunai dzīvībai Džeses Aizenberga atveidotā Džona varoņa dzīvē, viņš jaunā vīrieša ģimeni iemet situācijā, kurā bez pamatīgas cīņas ar atmiņām netikt galā. Viņa māte pirms trijiem gadiem gājusi bojā autoavārijā, atstājot sērojošu vīru un divus dēlus – jaunākajam Konrādam tobrīd bija 12, un abi vecākie ģimenes vīrieši nolēma no viņa mātes nāves apstākļus slēpt. Kad Džona atgriežas ģimenes mājā, viņš stājas pretī vairākiem pagātnes dēmoniem – arī bijušajai draudzenei –, un, skatoties mātes datora neskaitāmajos failos, atrod arvien jaunu informāciju par dzīvi, kādu viņa dzīvojusi tālu prom no mājām, ko noteica ne vien centieni dokumentēt kara zonās notiekošās šausmas, bet arī mēģinājumi nezaudēt savu saprātu, kaut arī visapkārt sprāgst bumbas un spindz lodes. Atkal izdzīvojot sāpes, kas saistītas ar mātes aiziešanu, Džona un viņa tēvs Džīns gatavojas brīdim, kad avīzē tiks publicēts teksts par Izabellu, un viņi zina, ka tajā tā autors, Izabellas kolēģis un draugs Ričards atklās arī ģimenei neglaimojošo informāciju, ko Konrādam vēl neviens nav saņēmis drosmi izstāstīt.

Izmantojot atmiņu epizodes un notikumu atklāšanu no vairākiem skatpunktiem, Trīrs ļauj brīvu vaļu saviem varoņiem, kuru dzīvēs Izabellas tēls iegūst arvien lielāku nozīmi, un atšķirībā no sava uzvārda brāļa Larsa fon Trīra ne uz mirkli nemanipulē nedz ar varoņiem, nedz šaipus ekrānam sēdošajiem kinoskatītājiem. Nav brīnums, ka lente bija iekļauta pērnajā Kannu konkursā, taču tā bija spiesta piekāpties kinematogrāfiski daudz spēcīgākajai Žaka Odijāra drāmai “Dīpans” un arī, piemēram, konkurencē ar Toda Heinsa “Kerolu” un Jorgosa Lantimosa “Omāru”, Džastina Kurcela “Makbetu” un Maivenas “Manu karali” zaudē ar skandināvu poētismu, cilvēcību un izteiksmības pieticību.

 

UZZIŅA:

“Skaļāk par sprādzieniem”/”Louder Than Bombs”

Norvēģija, Francija, Dānija, 2015.

Režisors: Joahims Trīrs

Lomās: Izabella Ipēra, Gabriels Bērnss, Džese Aizenbergs, Deivids Strethērns, Devins Druīds, Eimija Raiena

No 1. aprīļa “Splendid Palace”, “K Suns”, “Kino Bize”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+