Fotosesija – 60. un 70. gadu peldkostīmi 0
Galerijā “Istaba” līdz 25. maijam apskatāma galerijas veidotā izstāde “Viena diena manā mūžā”.
Lai gan pirmās ziņas par peldēšanās tērpu nāk no senās Ēģiptes, kur vairāku tūkstošu gadu vecajās freskās redzamās dāmas tērpušās kostīmos, kas atgādina mūsdienu bikini, tomēr peldkostīms, kādu mēs to pazīstam šodien, ir diezgan jauna parādība modes pasaulē. Tam bija jāpiedzīvo garš evolūcijas ceļš, sākot no peldkleitas un kuplām garām biksēm līdz pat garam lina vai kokvilnas kreklam, kam apakšmalās bija piestiprinātas svina bumbiņas, lai paltraks neceltos uz augšu. Tikai 20. gs. sākumā peldkostīmu vai peldtērpu modē notika revolūcija, kad tie strauji sāka kļūt mazāki un līdzināties tam priekšmetam, ko mēs saprotam ar vārdu “peldkostīms”. Par to ir jāpateicas pasaules modes ikonai Koko Šanelai. Tajā laikā modē nāca iedegums, bet sports un izklaide kļuva par obligātu cilvēka personības attīstības nosacījumu. Kautrīgums un aizspriedumi tika pārvarēti. Tuklas formas un bālumu sāka uzskatīt par slimību pazīmēm. 30. – 40. gadu mantojums – peldkostīmi futrāļi, ko savā laikā īpaši bija iecienījušas Merilina Monro un Žaklīna Kenedija. Šie peldkostīmi diezgan cieši piegulēja ķermenim un ar sarežģīta griezuma palīdzību modelēja krūtis, tiem bija zems izgriezums uz gurnu līnijas. Ar šādu peldkostīmu palīdzību tika veidota smilšu pulksteņa formas figūra. 40. gados populāri kļuva divdaļīgie modeļi – masīvs krūšturis un pagari šorti vai kupli svārciņi. Atkailināt augšstilbus un vēderu vēl nebija pieņemts. 50. gados Eiropas sievietes sāka valkāt bikini, lai gan vairākos ASV štatos tas bija aizliegts līdz pat 1960. gadam. Īpaši izaicinošs bija bikini bez krūštura lencītēm, ko 1953. gadā Kannās demonstrēja 15 gadus vecā Bridžita Bardo.
60. gados peldkostīmu griezums kļuva sportiskāks, bikses līdzinājās īsiem puiku šortiem ar pazeminātu jostasvietu. 70. gadu tendence bija mazs bikini vai asimetriska griezuma viendaļīgs peldkostīms.
80. gados peldkostīmi kļuva plāni un pieguloši, jo lielākā vērtība bija trenēts, atlētisks ķermenis, kas neprasa vizuālu uzlabošanu. 90. gados peldkostīmu apdrukā sāka lietot luminiscējošas krāsas, parādījās audumi ar perlamutra, metāla vai slapjuma efektu. Peldkostīmu griezums kļuva sievišķīgāks, seksīgāks, un lielu atsaucību guva stringa biksītes. Tā laika gaitā tas, kas sākotnēji bija uztverts kā izaicinājums konservatīvai sabiedrībai un puritāņu morālei, tagad pārtop par ikdienību, kas ir pavisam cits domāšanas stils un veids.
Izstāde “Viena diena manā mūžā” un radošā komanda – Kristīne Jurjāne, Linda Lūse, grima māksliniece Ilze Trumpe un fotogrāfs Didzis Grodzs – aicina izbaudīt vasarīgus noskaņas mirkļus, kas klasiskās kompozīcijās iedzīvinājuši 20. gs. 60. un 70. gadu peldkostīmus, ietērpjot tajos galerijas “Istaba” darbinieces. Fotosesijas pamats un iedvesmas avots – Kristīnes Jurjānes personīgā vēsturisko peldkostīmu kolekcija, ko papildinājuši krājumi no Miera ielā mītošās pagājušā gadsimta tērpu nomas “Uzvalks un kleita”.
Izstādes nosaukums tās dalībniekiem atgādina par fotosesijas dienu kā vieglu un skaistu piedzīvojumu pagājušās vasaras nogalē Jūrmalciemā, un atmiņās liek iegriezties kādai 70. gadu Raimonda Paula skaņuplatei, aicinot uz deju. Jo neviļus jāatskārš – šī ir simtā izstāde galerijā “Istaba”, kas līdz ar savu pirmo izstādi “Apgleznotas paplātes” tika atklāta 2004. gada decembrī.
