Pasaulē
Eiropa

Francijā 1.maija grautiņi izsauc valdības kritiku 16

Protesti Francijā. AP/LETA

Francijas iekšlietu ministrs Žerārs Kolons trešdien noraidījis pret valdību vērsto kritiku, ko izsaukušas nekārtības un grautiņi 1.maija demonstrāciju laikā Parīzē, un paudis apņēmību pastiprināt drošības pasākumus protesta akciju laikā.

Tikmēr Policija paziņojusi, ka no gandrīz 300 aizturētajiem nekārtību cēlājiem 109 paturēti apcietinājumā aizdomās par aizliegtu ieroču nēsāšanu un citiem pārkāpumiem.

Pēc nekārtībām, kuras izraisīja aptuveni 1200 melnā tērpti jaunieši, kas otrdien pievienojās tradicionālajai 1.maija demonstrācijai, varasiestādes tiek kritizētas par nesagatavotību šādām situācijām.

“Valsts autoritāte, kas reducēta līdz paziņojumiem par “stingru nosodījumu”, kārtējo reizi ir aptraipīta,” savā ievadrakstā atzīst labēji orientētais laikraksts “Figaro”.

Savukārt reģionālā avīze “L’Est Republicain” šausminās par “1200 melnā tērptajiem bandītiem uz Austerlicas tilta”, kamēr “L’Alsace” norāda, ka “pārvalde nozīmē iepriekšēju plānošanu”.

Reaģējot uz kritiku, Kolons apsolījis vēlreiz izvērtēt policijas darbību protesta akciju laikā, ņemot vērā kreiso ekstrēmistu “melnā bloka” ietekmes pieaugumu.”

“Nākamajās demonstrācijās būs vēl vairāk drošības spēku, lai vienreiz pilnībā nodalītu protestētājus no tiem, kas ierodas demolēt,” sarunā ar televīzijas kanālu “France 2” paziņojis ministrs.

Vienlaikus viņš aizstāvējis policijas līdzšinējo darbu, atzīstot, ka bijis grūti izdarīt ko vairāk, lai neļautu huligāniem iefiltrēties demonstrantu pūlī.

“Mēs varam vienīgi aizturēt zināmu skaitu cilvēku, kas ierodas tāpat kā jūs vai es, ģērbušies civilā, bet tad pēkšņi pūļa vidū parādās tērpti melnā bloka ekipējumā,” norādījis Kolons. “Pat mobilizējot 21 policijas vienību, mēs nespējam reaģēt uz kustību, kas pēkšņi uzrodas nekad nepieredzētā mērogā.”

Kreisie radikāļi sociālajos medijos bija izplatījuši aicinājumus gan franču, gan angļu valodā piedalīties “revolucionārajā 1.maijā”, atzīmējot 50.gadskārtu kopš 1968.gada studentu nemieriem, kas satricināja visu toreizējo Francijas politisko sistēmu.

Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzturoties vizītē Sidnejā, paudis nožēlu par sadursmēm Parīzē, kas aizēnojušas 1.maija demonstrācijas.

“1.maijs ir strādājošo diena, nevis huligānu diena,” preses konferencē uzsvēra Makrons.

Melnā tērptie kreisie ekstrēmisti, kuru sejas sedza maskas, otrdien, skandējot “Parīze, sacelies!” un “Visi ienīst policiju”, otrdien Francijas galvaspilsētā mēģināja pārņemt tradicionālo 1.maija demonstrāciju, kurā saskaņā ar policijas aplēsēm piedalījās 20 000 cilvēku.

Tajā pašā laikā arodbiedrība CGT, kas organizēja šo gājienu, apgalvo, ka dalībnieku skaits sasniedzi 55 000.

Visa gājiena garumā ekstrēmisti apmētāja kārtības sargus ar dažādiem priekšmetiem, un policija bija spiesta pielietot asaru gāzi un ūdensmetēju.

Dauzoņas izdemolēja un aizdedzināja “McDonald’s” restorānu pie Austerlicas stacijas. Aizdedzinātas tika arī automašīnas vienā no autoveikaliem.

Ekstrēmistu vardarbīgās metodes nosodījis pat galēji kreisās partijas “La France Insoumise” (“Nepakļāvīgā Francija”) līderis Žans Liks Melanšons.

“”McDonald’s” logu dauzīšana nav revolucionāra rīcība,” norādījis Melanšons, uzsverot, ka šādas nekārtības kalpo kreiso pretinieku interesēm.

Tikmēr opozīcijā esošo sociālistu līderis Olivjē Fors notikušajā vainojis valdību.

Viņš norādījis, ka nevēlēšanās ielaisties nekādos kompromisos sarunās ar arodbiedrībām par Makrona iecerētajām sabiedriskā sektora reformām, “uzkurinājusi radikālu uzvedību”.

Saskaņā ar policijas datiem nekārtību laikā kopumā izdemolēts 31 veikals un uzņēmums, sadedzinātas sešas automašīnas, bet vēl desmit sadauzītas.

Sadursmēs četri cilvēki, arī viens policists, guvuši ievainojumus.

LA.lv