Francijā jauni protesti pret Makrona darba tirgus reformu 0
Francijas arodbiedrības ceturtdien rīkoja jaunus protestus pret darba tirgus reformām, lai palielinātu spiedienu uz prezidentu Emanuelu Makronu pāris dienas pirms reformām paredzēts stāties spēkā.
Demonstrantu marši un streiki seko nedēļu pēc tam, kad protestos pret reformām Francijā atbilstoši policijas ziņām iesaistījās 200 000 cilvēku. Protesta akcijas ceturtdien rīkoja komunistu atbalstītā arodbiedrība CGT, un tās ģenerālsekretārs Filips Martiness pagājušajā nedēļā notikušos protestus nosauca par “labu sākumu”. “Šodien un tuvākajās dienās un nedēļās svarīgi ir, lai kustība paliek lielāka,” viņš paziņoja.
Francijas prezidents Emanuels Makrons gan ir uzsvēris, ka kompromisos neielaidīsies.
“Demokrātija nenotiek ielās,” viņš trešdien paziņoja Ņujorkā, norādot, ka pēc Francijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām viņam ir mandāts reformu īstenošanai.
Protesti ir gaidāmi arī sestdien, kad tos rīkos Žana Lika Melanšona vadītā galēji kreisā partija “Nepakļāvīgā Francija”. Parīzes Politisko pētījumu institūta (Sciences Po) emeritētais profesors Filips Bro gan komentēja, ka valdība ir guvusi virsroku, un protestu kustība Francijā “pēdējos desmit gadus ir vājinājusies”. “Franču vidū valda zināma rezignācijas sajūta, ka reformas ir nepieciešamas,” viņš norādīja aģentūrai AFP. Viņš piebilda, ka reformu pieņemšana būs liela Makrona uzvara.
Prezidenta pozīcijas stiprina arī strādnieku kustībā vērojamā šķelšanās, arodbiedrībām CFDT un FO līdz šim atsakoties atbalstīt protestus un streikus. Darbības traucējumi uzņēmumos un publiskajos pakalpojumos pagājušajā nedēļā bija salīdzinoši nelieli. “Kad arodbiedrības, kad strādnieki ir sašķelti, tad parasti uzvar kompāniju īpašnieki,” ceturtdien paziņoja Martiness, aicinot kolēģus pievienoties protestiem.
Makrons vēlas reformēt Francijas darba tirgu, lai Franciju padarītu pievilcīgāku gan vietējām kompānijām, gan ārvalstu investoriem, kas sen sūdzas par stingrajiem darba likumiem un arodbiedrību lielo ietekmi. Reformas paredz dot kompānijām lielāku elastību sarunās ar darbiniekiem par darba nosacījumiem un apstākļiem, kā arī padara vieglāku darbinieku atlaišanu.
Sabiedriskā doma reformu jautājumā ir sašķelta. Sabiedriskās domas izpētes kompānijas BVA aptaujā vairums pauda uzskatu, ka reformas palīdzēs uzlabot Francijas konkurētspēju, tomēr tās neuzlabo strādājošo darba apstākļus.
Francijas valdībai ar izpildrīkojumu virzītās reformas paredzēts apstiprināt piektdien. Kad tas tiks izdarīts, tās tiks publicētas oficiālajā vēstnesī un stāsies spēkā. Izpildrīkojumu izmantošana ir veids, kā pieņemt reformas ātri un izvairīties no ilgstošiem protestiem ielās.
Lai arī tas var palīdzēt reformēt Francijas sarežģītos darba tirgus likumus, daži kritiķi uzskata, ka šāda metode pastiprina priekšstatu par Makronu kā monarham pielīdzināmu līderi.
Kritika par Makronu kā brīžiem autoritāru un atturīgu līderi veicinājusi viņa popularitātes kritumu. Pētījumu centra “Odoxa” pirmdien publicētā aptaujā prezidenta popularitātes reitings bija tikai 44%.
Makrons tikmēr kritizējis savus oponentus kā “slaistus, ciniķus un ekstrēmistus”. Šī frāze kļuvusi par iecienītu protestētāju saukli, un daudzi ar lepnumu pagājušajā nedēļā notikušajos protestos sevi sauca par sliņķiem. Bro pauda pārliecību, ka Makrons “neuztraucas par savu popularitāti, zinot, ka viņu ielās nevar sakaut”. Bet Melanšons reformas nosaucis par “sociālu apvērsumu”.
Francijas darba tirgus reformas, kuras guvušas plašu atzinību pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir būtiskas arī Makrona iecerēm par eirozonas reformām.
