Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. jūlijs, 2016
Drukāt

Francijā miris Irānas kinorežisors Abass Kiarostami

Foto - Leta/AFPFoto - Leta/AFP

Irānas kinorežisors Abass Kiarostami, kurš bija guvis ievērību starptautiskā mērogā, ir miris Francijā 76 gadu vecumā, pirmdien vēstīja Irānas mediji.

Kiarostami, kurš 1997. gadā ieguva Kannu kinofestivāla galveno balvu “Zelta palmas zaru” par filmu “Ķiršu garša”, pagājušonedēļ atstāja Teherānu, lai ārstētos Francijā zarnu darbības problēmu dēļ, vēstīja Irānas ziņu aģentūra ISNA.

Ziņu par viņa nāvi apstiprināja Irānas Kino nams.

Teherānā dzimušais Kiarostami kļuva starptautiski ievērojams deviņdesmitajos gados, un leģendārais franču režisors Žans Liks Godārs reiz paziņoja, ka “filma sākas ar D.V.Grifitu un beidzas ar Abasu Kiarostami”.

Daži Irānas mediji ziņoja, ka Kiarostami sirdzis ar vēzi, bet citi vēstīja, ka viņam bijusi kāda zarnu slimība.

ISNA ziņoja, ka režisors bija atgriezies Irānā no sava Parīzes mājokļa, lai viņam tiktu veiktas vairākas operācijas laikā no februāra līdz aprīlim, bet pagājušajā nedēļā atgriezies Parīzē uz tālāku ārstēšanos.

Cits ievērojams Irānas kinorežisors Asgars Farhadi paziņoja britu laikrakstam “Guardian”, ka ir “pilnīgā šokā” par Kiarostami nāvi.

Farhadi sacīja, ka Kiarostami starptautiskie panākumi devuši iespēju daudzām Irānas kinematogrāfistu paaudzēm un ietekmējuši daudzus cilvēkus.

Kiarostami vēl pagājušajā nedēļā bija uzaicināts pievienoties Amerikas Kinoakadēmijai Holivudā, lai palielinātu dažādību tās tiesnešu vidū, kuri lemj par “Oskaru” piešķiršanu.

Kiarostami, kurš bija dzimis 1940. gada 22. jūnijā Teherānā, sākumā studēja glezniecību Teherānas Universitātē un pēc tam strādāja par grafisko dizaineru un reklāmraidījumu režisoru.

1969. gadā viņš sāka vadīt filmu nodaļu Bērnu un pusaudžu intelektuālās attīstības centrā, rodot iespēju veidot savas filmas. Pēc diviem gadiem viņš izlaida savu pirmo darbu – īsfilmu “Maize un aleja”, kurai 1973.gadā sekoja pilnmetrāžas filma “Ceļotājs”, kas apliecināja viņa pievēršanos kino “reālisma” skolai.

Kiarostami nolēma palikt Irānā pēc 1979. gada islāma revolūcijas, kura pakļāva viņu un citus kinematogrāfistus būtiskiem ierobežojumiem, tostarp aizliegumam parādīt filmās sievietes bez galvassegām.

Kiarostami tomēr izdevās panākt zināmu neatkarību, un viņa 1987. gadā uzņemta filma “Kur ir drauga mājas?” guva starptautisku atzinību. Tā bija pirmā no trim filmām triloģijā “Kokera”, ar kuru Kiarostami kļuva par vienu no dižākajiem kinorežisoriem pasaulē.

Viņa filmām ir raksturīgs pieticīgs stils, tumšs reālisms un izmanīgs humors. Tās gandrīz vienmēr tiek uzņemtas reālās vietās, un tajās bieži ir filmēti cilvēki, kas nav aktieri.

1997. gadā pasniedzot Kiarostami “Zelta palmas zaru”, franču aktrise Katrīna Denēva viņu noskūpstīja, un tas izraisīja Irānas konservatīvo aprindu sašutumu.

1999. gadā Kiarostami saņēma Venēcijas kinofestivāla Īpašo žūrijas balvu par filmu “Vējs mūs aiznesīs”.

Vēlāk viņš daudz ceļoja pa pasauli, uzņemot tādas filmas kā “Apstiprinātā kopija” Itālijā un “Kā iemīlējies” Japānā.

Viņš sacīja, ka šī ceļošana ir mēģinājums stāstīt par “universāliem raksturiem, kas var būt pieejami katram”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+