Francijā notiek prezidenta vēlēšanas 0
Francijā svētdien notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, un aptaujas liecina, ka opozīcijā esošo sociālistu kandidāts Fransuā Olands tajā, visticamāk, pārspēs pašreizējo valsts galvu Nikolā Sarkozī, kura vadības stils un darbība ekonomikā ir atsvešinājusi lielu daļu elektorāta.
Neskatoties uz viņa pieredzes trūkumu valdības darbā, vairums aptauju liecina, ka 57 gadus vecais Olands ir favorīts pirmajā vēlēšanu kārtā un ka arī otrajā vēlēšanu kārtā, kas notiks 6.maijā, viņš gūs pārliecinošu uzvaru.
Tomēr Sarkozī, kurš arī ir 57 gadus vecs, izdevies mazināt Olanda pārsvaru, pievēršoties tādiem aktuāliem jautājumiem kā drošība un imigrācija, kā arī brīdinot, ka sociālistu nākšana pie varas var radīt haosu finanšu sistēmā.
Tomēr eksperti norāda, ka Sarkozī tā arī nav izdevies kliedēt vilšanos, kuru vēlētājos radījusi viņa piecus gadus ilgā prezidentūra, pateicoties pašreizējā Elizejas pils saimnieka personīgās dzīves stila ekstravagancei un augstajam bezdarba līmenim, kas turpina pieaugt par spīti Sarkozī solījumiem veicināt jaunu darbavietu radīšanu un labklājības līmeņa celšanos.
Tajā pašā laikā nedrošība, kuru radījis bezdarbs, kas nesen sasniedza 12% atzīmi, pirktspējas mazināšanās un valdības īstenotie taupības pasākumi, veicinājusi kreiso ekstrēmistu kandidāta – 60 gadus vecā Žana Luka Melansjona popularitātes kāpumu, dažās aptaujās viņam negaidīti izvirzoties trešajā vietā un apsteidzot galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu.
Tomēr 43 gadus vecā Lepēna, kas pagājušā gada janvārī pārņēma FN vadību no sava tēva, cer, ka viņai izdosies atkārtot Žana Marī Lepēna panākumus 2002.gada vēlēšanās, kad viņš visiem par pārsteigumu pirmajā kārtā ieguva otro vietu, izslēdzot no tālākās cīņas sociālistu kandidātu Lionelu Žospēnu.
Toreiz centriski labējo kandidāts Žaks Širaks vēlēšanu otrajā kārtā spēja uzvarēt, tikai pateicoties negribīgajam sociālistu vēlētāju atbalstam.
Neskatoties uz šī brīža aptauju rezultātiem, analītiķi uzskata, ka otrās kārtas iznākumu izšķirs Olanda un Sarkozī spēja pārliecināt tos aptuveni desmit procentus vēlētāju, kuri svētdien gatavojas balsot par centriskās Demokrātiskās kustības līderi Fransuā Bejrū.
Pateicoties eirozonas parādu krīzei un bezdarbam, par priekšvēlēšanu kampaņas galvenajiem jautājumiem kļuvusi ekonomika un valdības tēriņi.
Ilggadējā sociālistu partijas līdera Olanda kandidatūra parādījās tikai pēc tam, kad seksa skandāls noveda pie bijušā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora Dominika Štrausa-Kāna krišanas.
Noejot no skatuves līdz tam pat favorītu uzskatītajam Kānam, sociālisti pirmo reizi kandidāta izraudzīšanai rīkoja partijas iekšējo balsojumu, kas līdzinājās ASV tradicionālajām priekšvēlēšanām. Tajā uzvarēja partijas mērenā spārna līderis Olands, lai gan viņa programma tika kritizēta kā izplūdusi un nekonkrēta.
Olands sola, ka līdz 2017.gadam viņš panāks sabalansētu budžetu, vienlaikus ceļot nodokļus un palielinot valdības izdevumus. Viņš sola arī radīt tūkstošiem jaunu darbavietu.
Tajā pašā laikā sociālistu līderis centies uzrunāt protesta balsotājus, mēģinot viņus piesaistīt ar dažādiem populistiskiem paziņojumiem. Piemēram, viņš par saviem “ienaidniekiem” pasludinājis pasaules finanšu sistēmas darboņus, apsolījis aplikt ar 75% lielu nodokli tos francūžus, kas pelna vairāk nekā miljonu eiro gadā, kā arī panākt Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līguma grozīšanu, lai tādējādi nodrošinātu ekonomikas izaugsmi.
Pagājušo svētdien uzrunājot tūkstošiem cilvēku lielo pūli vienā no Parīzes strādnieku priekšpilsētām, Olands sevi pasludināja par “Francijas sapņa” glābēju.
“Es būšu prezidents republikai, kas ir daudz stiprāka par tirgu, Francijai, kas ir stiprāka par finansēm,” paziņoja sociālistu kandidāts.
Savukārt Sarkozī nav kavējies ar brīdinājumiem, ka Olanda uzvara novedīs pie “masīvas” investoru uzticības krīzes un spekulatīviem uzbrukumiem eiro, kuri nospiedīs Franciju “uz ceļiem”.
Uzrunājot savu atbalstītājus, kas pagājušo svētdien bija pulcējušies Parīzes centrā, Sarkozī norādīja, ka sociālisti nesaprot moderno pasauli, un aicināja “klusējošo vairākumu” dotos uz vēlēšanām, lai atbalstītu pašreizējo prezidentu.
“Es nekad nepieņemšu egalitāru, plakanu Franciju, kas pagriež muguru talantam, jo no tā baidās,” uzsvēra Sarkozī.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Sarkozī uzsvēris arī savu līdzšinējo pieredzi, norādot, ka ekonomiskā krīze būtu bijusi daudz smagāka, ja netiktu īstenotas viņa ierosinātās reformas. Vienlaikus pašreizējais Elizejas pils saimnieks cenšas sevi pasniegt kā pasaules mēroga valstsvīru.
Sarkozī centies uzrunāt arī FN elektorātu, aicinot ierobežot imigrāciju un vēršoties pret multikulturālismu. Lielu vērību viņš pievērsis arī drošības jautājumiem, īpaši pēc sērijveida slepkavībām, kuras pagājušajā mēnesī pastrādāja policijas operācijas laikā likvidētais islāmistu ekstrēmists, kas kļuvis pazīstams kā Tulūzas šāvējs.
Sarkozī kampaņas organizatori norāda, ka uzvara pirmajā vēlēšanu kārtā ir ļoti svarīga, piebilstot, ka līdz ar iespēju iesaistīties cīņā ar Olandu “aci pret aci” tā nodrošinās nepieciešamo pavērsienu līdzšinējā sacensības gaitā.
Tomēr aptaujas Sarkozī nesola neko labu.
Pēdējās astoņas aptaujas pirms oficiālajām kampaņas beigām piektdienas pusnaktī liecina, ka jau pirmajā kārtā Olands, iegūstot 28% balsu, pārspēs Sarkozī, par kuru gatavojas balsot tikai 26,4% francūžu. Savukārt otrajā vēlēšanu kārtā Olandam tiek solīti 55,4% balsu, kamēr Sarkozī – tikai 42.
Tiesības piedalīties vēlēšanās ir aptuveni 45 miljoniem francūžu, taču eksperti norāda, ka kampaņa nav spējusi rosināt vēlētāju iztēli, un prognozē zemu balsotāju aktivitāti.
Aptauja, kuru veikusi sabiedriskās domas pētniecības organizācija “OpinionWay” un kuras rezultāti tika publicēti trešdien, liecina, ka 26% vēlētāju gatavojas svētdien palikt mājās, kamēr iepriekšējo prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 2007.gadā pie balsošanas urnām nedevās tikai 16% francūžu.
Vēlēšanu iecirkņi svētdien durvis vēra plkst.9 pēc Latvijas laika, un balsošana ilgs līdz plkst.21 pēc Latvijas laika, kad arī sagaidāmi pirmo nobalsojušo aptauju rezultāti.
