Makronam jātaisnojas miesassarga dēļ 0
Francijas prezidenta Emanuela Makrona valdībai šajās dienās jācīnās ar lielāko skandālu, kopš tā 2017. gada maijā nāca pie varas. Makrona popularitātes reitingi ir noslīdējuši par 30 un vairāk procentiem. Iemesls tam ir “Benālgeita”.
Skandāls sākās 18. jūlijā, kad laikraksts “Le Monde” pavēstīja, ka 1. maija demonstrāciju laikā Parīzes Latīņu kvartālā Makrona padomnieks un apsardzes vīrs 26 gadus vecais Aleksandrs Benāls specvienības policistu rindās enerģiski piedalījies demonstrantu izdzenāšanā. Avīzes materiālu ilustrēja video, kurā Benāls, tērpies policista ķiverē, ar policijas lenti uz rokas kopā ar citiem kārtības sargiem patriec demonstrantus no kāda laukuma. Vispirms viņš kopā ar kādu citu nospiež pie zemes kādu sievieti, pēc tam sit un notriec no kājām vēl vienu protestētāju – vīrieti.
Benāls bija Makrona drošības dienesta vadītājs prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā un daudzas reizes redzēts līdzās Makronam kā politiska rakstura sabiedriskos, tā privātos pasākumos. Tiek gan noliegts, ka viņš būtu prezidenta svītā baudījis kādas īpašas privilēģijas.
“Benālgeita” jeb “Benāla afēra” pēdējās dienās nosaka toni Francijas mediju lapās, jo kā prese, tā sabiedrība uzskata, ka Benāls pārkāpis likumu. Sašutums vēršas pret Makrona administrāciju, jo tā uzreiz neinformēja prokuratūru par incidentu, kaut notikušais prezidentam un viņa ļaudīm bija zināms. Benālam bija oficiāla atļauja atrasties kopā ar policistiem 1. maija manifestācijas laikā tikai kā novērotājam, nevis nēsāt policijas atribūtiku vai līdzdarboties policijā. Opozīcija pārmet valdībai mēģinājumu starpgadījumu noklusēt, jo vērā ņemamas represijas pret miesassargu, kurš bija arī Makrona biroja vadītāja vietnieks, sākās vien pēc tam, kad visu uzzināja plašāka sabiedrība. Tiesa, Benālu jau uzreiz pēc maija starpgadījuma uz 15 dienām atstādināja no biroja vadītāja vietnieka amata un izteica brīdinājumu, ka nākamā pārkāpuma gadījumā viņu atlaidīs. Taču arī pēc tam vainīgais tika redzēts Makrona apsargu rindās. 19. jūlijā, tātad dienu pēc “Le Monde” publikācijas, viņu no Francijas prezidenta komandas tomēr atlaida. Atlaišanas iemesls bija fakts, ka Benāls nelikumīgā ceļā ieguva no Parīzes prefektūras demonstrantu izdzenāšanas video, ko bija iecerējis izmantot sevis attaisnošanai.
Preses kritikas vilnis pār Makronu vēlās vairākas dienas, līdz tikai otrdien Francijas prezidents atļāvās publiski izteikties par skandālu. Sabiedrības spiediens tobrīd bija pastiprinājies, jo pirmdien Francijas iekšlietu ministrs Žerārs Kolombs un policijas vadība atzina, ka maijā nav spērusi nekādus soļus, jo Makrona administrācijā tiem pateikts, ka paši sodīs Benālu. “Francija nedrīkst pārvērsties par naida republiku, par republiku, kur grib noslēgt rēķinus ar ļaudīm, kurus nosauc par vainīgiem visā notikušajā. Ja viņi meklē atbildīgo, tad viņš stāv jūsu priekšā. Vienīgā atbildīgā persona šajā lietā esmu es, es vienīgais. Es esmu tas, kurš uzticējās Aleksandram Benālam. Lai tie, kam tas vajadzīgs, nāk pie manis. Es sniegšu atbildi Francijas tautai,” savas partijas “Uz priekšu, Republika!” deputātiem Francijas parlamenta apakšpalātā, Nacionālajā sapulcē, paziņoja Makrons. Viņš piebilda, ka Benāls bijis lojāls darbinieks, taču 1. maijā izdarītais “manī izsauca vilšanos, un tā bija nodevība”. Viņš uzsvēra, ka prezidenta komandā neviens nav pasargāts no atbildības likuma priekšā. Tostarp Nacionālajā sapulcē jau nodibināta īpaša izmeklēšanas komisija. Francijas premjers Eduārs Filips kaislīgās debatēs Nacionālās sapulces deputātu priekšā apgalvoja, ka no sabiedrības nekas nav slēpts. “Izolēts starpgadījums, ko izdarījusi šī persona, nav valsts mēroga skandāls,” viņš aizrādīja.
22. jūlijā Benālam, vēl vienam prezidenta administrācijas apsardzes darbiniekam, kuru arī pamanīja protestētāju savaldītāju rindās – Vinsentam Krazam, kā arī trīs policijas virsniekiem, kas palīdzēja iegūt dienesta video-materiālu, tika uzrādītas apsūdzības. Konkrēti Benālu apsūdz vardarbīgās darbībās grupā un par iejaukšanos varas pārstāvju rīcībā. Viņam tāpat pārmet nelikumīgu policijas simbolikas lietošanu, dienesta vajadzībām domātu videomateriālu iegūšanu, kā arī dienesta informācijas izplatīšanu. Benāla advokāts aizstāvamā vārdā izplatījis paziņojumu, ka kadros redzamie jaunie vīrietis un sieviete bijuši “īpaši vardarbīgi indivīdi”, Benāls tikai vēlējies “sniegt palīdzīgu roku” policijai viņu savaldīšanā.
Lai arī opozīcijā esošie Republikāņu partijas deputāti paziņojuši, ka “Benālgeitas” dēļ cīnīsies par neuzticības balsojumu Makrona valdībai, tiem ir maz izredžu, jo Makrona “Uz priekšu, Republika!” parlamentā pieder cienījams vairākums. Tikmēr aptaujas liecina, ka, salīdzinot ar jūniju, Makrona popularitāte kritusies par 32%. Tik zema tā nav bijusi kopš ievēlēšanas. 80% franču atzinuši, ka viņus “šokējis” Benāla skandāls.
