Pa vecam vairs nevarēs: Francija pārskata attieksmi pret islāmu 1
Francijā jau oktobrī sāks darboties fonds, kas valstij caurredzamā veidā finansēs musulmaņu lūgšanu namus un mošejas. Arī islāma garīdznieku sagatavošana nākotnē varētu notikt tikai Francijā. Pēc pēdējā laika biežajiem terora aktiem Parīze nolēmusi “veidot jaunas attiecības” ar islāma institūcijām. Tāpat paši Francijas musulmaņi sapratuši, ka pa vecam dzīvot vairs nevarēs.
Divu islāmistu iebrukums baznīcā Normandijas Sentetjēndiruvres pilsētiņā pie Ruānas un brutālā katoļu priestera noslepkavošana 26. jūlijā, pēc visa spriežot, izrādījusies pēdējais piliens Francijas valdības pacietības kausā, kurš nebija līdz galam pilns pat pēc vairāk nekā 200 cilvēku nāves Parīzes un Nicas asiņainajos terora aktos. Tagad jau pavisam noteikti tiek runāts par nepieciešamību pēc stingra “pakta ar islāmu”. “Ja islāms nepalīdzēs Francijas republikai to [ekstrēmismu] apkarot, republikai kļūs aizvien grūtāk garantēt ticības brīvību,” izdevumā “Journal du Dimanche” šonedēļ brīdinājis Francijas premjers Manuels Valss. Līdz Ruānas notikumiem augstākais, ko Eiropas musulmaņu garīdzniecība terora aktu gadījumā darīja, bija formāla distancēšanās no visa, ko dara “Islāma valsts”, bet pēc Normandijas traģēdijas ar to vairs nepietiek, jo ir runa par tiešu uzbrukumu konkrēti kristietībai kā reliģijai. Francijas varasiestādes ir devušas skaidru mājienu, ka islāma sludinātājiem draudzēs jātiek skaidrībā, cik tālu iecietībā pret ticības brāļu izdarībām var iet. Francijas musulmaņu padomes vadība pirms dažām dienām paziņoja, ka veidos fondu, no kura finansēt mošeju uzturēšanu. Mērķis ir panākt, lai musulmaņu draudzes vairs neietekmētu radikāli noskaņoti sponsori ārpus valsts robežām. Pirmkārt, ir runa par Saūda Arābijā bāzēto ultrakonservatīvo musulmaņu – vahabītu – novirzienu. Tāpat mošejas tiek finansētas no reliģiozām organizācijām un fondiem Alžīrijā, Marokā, Ēģiptē. Bieži Eiropā musulmaņu dievnami ir pilnībā atkarīgi no ārvalstu ziedotājiem. Bet tas nozīmē ietekmi sludinātāju izvēlē, savukārt “karojošā islāma” sludinātāji radikalizē draudzes. Pēc Francijas Iekšlietu ministrijas ziņām, kopš decembra valstī slēgtas jau aptuveni 20 mošejas un lūgšanu zāles, kurās sludināts radikālais islāms. Radikalizēto mošeju slēgšana turpināsies. “Francijā nav vietas tiem, kas aicina uz naidu un to uzkurina lūgšanu zālēs un mošejās un kas neciena zināmus republikāniskos principus, konkrēti, vīriešu un sieviešu vienlīdzību,” komentējis iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs. Viņš uzsvēris, ka mošeju finansēšanas mehānismam jābūt “totāli caurredzamam”.
Ideja par atsevišķu fondu nav jauna, tomēr pēc pirmā islāmistu uzbrukuma kristīgo dievnamam Rietumeiropā tā ieguvusi aktualitāti. Kolektīvā vēstījumā “Journal du Dimanche” slejās prominenti Francijas musulmaņi uzsvēruši, ka “mums jārunā tagad, jo islāms kļuvis par publiski apspriežamu lietu un pašreizējā situācija ir neciešama”. “Islāma fonds Francijā tika nodibināts pirms vairāk nekā desmit gadiem, un tagad ir brīdis, lai to atdzīvinātu. Tas nekad nav pienācīgi strādājis, taču šobrīd tam jāiegūst pilnvaras vākt ziedojumus,” bija teikts vēstījumā. Sekulārās Francijas likumi aizliedz valstij finansēt kulta celtņu būvi vai uzturēšanu, tomēr nauda fondā varētu ienākt no tirdzniecības ar halāla produktiem, tas ir, pārtiku, kas sagatavota atbilstoši islāma priekšrakstiem. Iekšēja fonda dibināšanu pilnībā atbalsta Francijas premjers Valss. Viņš paziņojis, ka Francija varētu kļūt par piemēru pārējām Eiropas valstīm, kā veidojamas attiecības ar iekšējām musulmaņu kopienām. Ierosināts, lai turpmāk musulmaņu garīdzniekus Francijai mācītu tikai uz vietas.
Zināma attieksmes maiņa manāma arī Francijas musulmaņos. Pagājušajā svētdienā visā Francijā un tāpat Itālijā musulmaņi pēc savu sludinātāju mudinājuma apmeklēja solidaritātes dievkalpojumus katoļu baznīcās (tiesa, ne visu kristiešu draudžu locekļi par to bija sajūsmā), pieminot radikālo islāmistu noslepkavoto 85 gadus veco katoļu priesteri Žaku Amelu. Francijas musulmaņu garīdznieki ir atteikušies atbilstoši rituālam apbedīt vienu no policijas nošautajiem priestera slepkavām Adelu Kermišu. Musulmaņu paražas liek apbedīšanu sarīkot nāves dienā, un tas jādara tuvākajiem ticības brāļiem. Taču Sentetjēndiruvrē musulmaņu padomes vadītājs, imams Mohameds Karabila paziņojis, ka “nevēlas sasmērēt islāmu ar šo personu”. Karabila uzsvēra, ka bijis labi pazīstams ar noslepkavoto priesteri Amelu, turklāt vietējā mošeja atrodas uz zemes, ko šim mērķim atvēlējusi blakus baznīca. Tikmēr Dānijas islāma apbedīšanas fonda vadītāja vietnieks Kasems Saids Ahmads Francijas imamu rīcību nosaucis par “apkaunojošu”, jo, “neskatoties uz mirušā nodarījumiem pagātnē, tikt apglabātam ir cilvēka tiesības”. Ja Dānijas musulmaņi saņemšot atbilstošu lūgumu no Kermiša radiniekiem, “netiks sacīts “nē””. Tomēr minētā fonda vadītājs jau pasteidzās atsaukt vietnieka iniciatīvu, uzsverot, ka Dānijas musulmaņu kapsēta Brendbijā pie Kopenhāgenas domāta dāņu musulmaņiem. Noraidoša tāpat ir Dānijas valdības attieksme.
Ārkārtas stāvoklis Francijā ir spēkā jau kopš pagājušā gada novembra teroraktiem Parīzē. Bet tagad Francijas reliģisko konfesiju vidū palielinājušās bažas, ka uzbrukums pie Ruānas var kalpot par rosinājumu visu ticību ekstrēmistiem. Gādāt par viņu dievnamu drošību Francijas prezidentam Fransuā Olandam lūguši kā kristieši, tā musulmaņi un jūdaisti. Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns reaģējis, norīkojot 4000 karavīrus kulta celtņu apsardzei Parīzē un 6000 pārējā valstī.
