Foto: AFP/Scanpix/LETA

Francija pirmoreiz atzīmē nacionālo armēņu genocīda piemiņas dienu 0

Francija trešdien pirmoreiz atzīmē nacionālo armēņu genocīda piemiņas dienu, kuras ieviešana sadusmojusi Turciju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas
Francijas prezidents Emanuels Makrons februārī paziņoja, ka Francija turpmāk atzīmēs 24.aprīli kā “nacionālo armēņu genocīda piemiņas dienu”.

“Francija pirmām kārtām ir valsts, kura zina, kā skatīties sejā vēsturei, un kura kā viena no pirmajām nosodīja armēņu tautas slaktiņu, kas notika 1915.gadā un ir nosaukts par genocīdu, ko tā pēc ilgas cīņas 2001.gadā atzina ar likumu,” sacīja Makrons, 5.februārī banketā Parīzē uzrunājot armēņu kopienu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Armēnija un armēņu diasporas pārstāvji uzstāj, ka Osmaņu impērijas īstenotajā mērķtiecīgajā armēņu iznīdēšanas kampaņā Anatolijā, kas mūsdienās ir Turcijas austrumi, nogalināti 1,5 miljoni viņu priekšteču.

Turcijas uzskats ir krasi atšķirīgs – tā apgalvo, ka simtiem tūkstošu turku un armēņu gāja bojā Osmaņu impērijas un Krievijas impērijas cīņā par kontroli Anatolijas austrumos Pirmā pasaules kara laikā.

Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu.

Armēņu slaktiņu par genocīdu līdz šim ir atzinušas 29 valstis. Francija bija pirmā Eiropas valsts, kas spēra šādu soli.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans nosodīja Makrona lēmumu pasludināt 24.aprīli par nacionālo armēņu genocīda piemiņas dienu. Erdoans nodēvēju Makronu par iesācēju politikā un aicināja viņu koncentrēties uz slaktiņiem, ko pastrādājuši Francijas spēki koloniālisma ērā.

Armēņi piemin genocīdu 24.aprīlī, jo šajā datumā 1915.gadā toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.