Pasaulē
Eiropa

Francija pirmoreiz atzīmē nacionālo armēņu genocīda piemiņas dienu0

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Francija trešdien pirmoreiz atzīmē nacionālo armēņu genocīda piemiņas dienu, kuras ieviešana sadusmojusi Turciju.

Francijas prezidents Emanuels Makrons februārī paziņoja, ka Francija turpmāk atzīmēs 24.aprīli kā “nacionālo armēņu genocīda piemiņas dienu”.

“Francija pirmām kārtām ir valsts, kura zina, kā skatīties sejā vēsturei, un kura kā viena no pirmajām nosodīja armēņu tautas slaktiņu, kas notika 1915.gadā un ir nosaukts par genocīdu, ko tā pēc ilgas cīņas 2001.gadā atzina ar likumu,” sacīja Makrons, 5.februārī banketā Parīzē uzrunājot armēņu kopienu.

Armēnija un armēņu diasporas pārstāvji uzstāj, ka Osmaņu impērijas īstenotajā mērķtiecīgajā armēņu iznīdēšanas kampaņā Anatolijā, kas mūsdienās ir Turcijas austrumi, nogalināti 1,5 miljoni viņu priekšteču.

Turcijas uzskats ir krasi atšķirīgs – tā apgalvo, ka simtiem tūkstošu turku un armēņu gāja bojā Osmaņu impērijas un Krievijas impērijas cīņā par kontroli Anatolijas austrumos Pirmā pasaules kara laikā.

Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu.

Armēņu slaktiņu par genocīdu līdz šim ir atzinušas 29 valstis. Francija bija pirmā Eiropas valsts, kas spēra šādu soli.
Saistītie raksti

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans nosodīja Makrona lēmumu pasludināt 24.aprīli par nacionālo armēņu genocīda piemiņas dienu. Erdoans nodēvēju Makronu par iesācēju politikā un aicināja viņu koncentrēties uz slaktiņiem, ko pastrādājuši Francijas spēki koloniālisma ērā.

Armēņi piemin genocīdu 24.aprīlī, jo šajā datumā 1915.gadā toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

LA.lv