Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. janvāris, 2012
Drukāt

Francija stiprina pilsonības likumu


Foto - Image forumFoto - Image forum

No šā gada 1. janvāra, kad stājās spēkā iekšlietu ministra Kloda Geāna parakstītie jaunie noteikumi, ārzemniekiem kļuvis grūtāk iegūt Francijas pilsonību, jo pretendentiem izvirzītas stingrākas prasības, tajā skaitā bargs valodas tests un uzticības zvērests “franču vērtībām”. 


 

Kandidātiem jāparaksta tiesību un pienākumu harta

Tiek pārbaudītas pilsonības kandidātu zināšanas Francijas kultūrā un vēsturē, bet viņu franču valodas prasmei jābūt vismaz kā 15 gadus vecam dzimtās valodas lietotājam, atzīmē raidsabiedrība “France 24”. Viņiem arī jāparaksta harta, kur noteiktas viņu tiesības, pienākumi un atbildība. Jauno noteikumu kritiķi uzskata, ka stingrākas prasības valodas jomā un uzticības zvērests “franču vērtībām” esot priekšvēlēšanu triks, lai gūtu konservatīvo un galēji labējo sabiedrības slāņu atbalstu pirms šogad paredzētajām parlamenta un prezidenta vēlēšanām.

“Kļūšana par Francijas pilsoni nav tikai administratīvs solis. Tas ir lēmums, kas prasa lielu apdomību,” teikts pilsonības hartā, ko izstrādāja Francijas Augstā padome integrācijas lietās (API).

 

Pieņemot Francijas pilsonību, “pretendenti vairs nevarēs paust lojalitāti citai valstij, kamēr viņi atrodas uz Francijas zemes”, teikts dokumentā, kas gan joprojām atļauj dubultpilsonību. Bērniem, kas dzimuši imigrantu ģimenēs Francijā un pavadījuši tur lielāko bērnības daļu, vairs netiks automātiski piešķirta pilsonība naturalizācijas ceļā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet viņiem būs jāiesniedz oficiāls pieteikums.

 

Iekšlietu ministrs Geāns, kurš ir prezidenta Nikolā Sarkozī valdošās partijas UMP biedrs, uzskata pilsonības iegūšanas procesu kā “svinīgu aktu starp mītnes zemes nāciju un pretendentu”. Viņš piebilda, ka imigranti jāiekļauj franču sabiedrībā ar valodu un “piederību mūsu demokrātijas pamatiem, simboliem un vērtībām”. Intervijā raidsabiedrībai “France 24” ministrs atzīmēja laicīgās valsts svarīgumu un sieviešu un vīriešu līdztiesību. Novērotāji uzskata, ka šī prasība ir kritika musulmaņiem, kas ir vairākums no aptuveni simt tūkstošiem jauno Francijas pilsoņu, kuri tiek uzņemti pilsonībā katru gadu. Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka imigrantiem, kuri atsakās “asimilēties” franču sabiedrībā, jāliedz Francijas pilsonība.

 

Izvēršas sāncensība par labējo balsīm

Parlamenta un prezidenta vēlēšanu gadā saasinājusies sāncensība par labēji noskaņoto vēlētāju balsīm starp valdošo partiju UMP un Nacionālās frontes partiju. Sarkozī prezidentūras laikā UMP kļuvusi labējāka, cenšoties nepieļaut tās elektorāta pārvilināšanu NF pusē. Aptaujas liecina, ka Marinas Lepēnas vadītās Nacionālās frontes prasības apturēt imigrāciju un aizliegt Francijā dubultpilsonību gūst arvien plašāku atbalstu sabiedrībā. Marina Lepēna, kas kandidē uz prezidenta amatu, uzskata, ka dubultpilsonība veicina imigrāciju un vājina franču vērtības, atzīmē “France 24”. Daži valdošās partijas UMP deputāti atbalsta viņas nostāju, taču iekšlietu ministrs Geāns atturējies atbalstīt aicinājumu aizliegt dubultpilsonību, jo, viņaprāt, tas izraisītu pārāk daudz “juridisku grūtību”. Taču iekšlietu ministrs izstrādājis plānu, kas paredz samazināt Francijā ik gadu ierodošos legālo imigrantu skaitu no 200 000 līdz 180 000 ieceļotāju un izraidīt no valsts imigrantus, kas notiesāti par likumpārkāpumiem.

Sociālistu partijas kandidāts prezidenta amatam Fransuā Olāns raksturojis Geāna nostāju kā “labējā spārna politiķu vēlēšanu stratēģiju, kas gatavi darīt visu, lai saglabātu varu”, piebilstot, ka viņa partija risinās noziedzības problēmas “neatkarīgi no likumpārkāpēju nacionalitātes”.

Ja Sarkozī atkārtoti uzvarēs prezidenta vēlēšanās un viņa partija saglabās vairākumu parlamenta vēlēšanās, analītiķi paredz atgriešanos pie agrākās imigrācijas politikas. 1993. gadā toreizējais iekšlietu ministrs Šarls Paskvā nāca klajā ar “nulles imigrācijas” saukli un iesniedza likumprojektu, kas padarīja tikpat kā neiespējamu cittautiešu ģimenēs Francijā dzimušajiem bērniem iegūt pilsonību naturalizācijas ceļā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+