Pasaulē
Eiropa

Francijas prezidenta amatā ievēlēts Makrons 16

AP/LETA

Centrists Emanuels Makrons uzvarējis svētdien Francijā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, noskaidrots pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas, paziņojusi Francijas Iekšlietu ministrija.

Saskaitot 44 miljonus no 47 miljoniem reģistrēto vēlētāju balsu, kļuvis zināms, ka Makrons pieveicis galēji labējo Marinu Lepēnu, iegūstot 65,31% balsu.

Ministrija arī atklāja, ka 12,5% nodoto biļetenu bija neaizpildīti vai sabojāti. 24,5% reģistrēto vēlētāju vēlēšanās nepiedalījās.

Makrons sola Francijā apkarot sašķeltību

Centrists Emanuels Makrons svētdien pēc acīmredzamās uzvaras Francijas prezidenta vēlēšanās solīja, ka apkaros valsti pārņēmušo sašķeltību.

“Esmu sadzirdējis dusmas, bažas un šaubas, ko pauda liels jūsu skaits,” uzrunā savas kampaņas štābā Parīzē paziņoja Makrons.

“Es ar visu savu spēku cīnīšos pret šķelšanos, kas mūs grauj,” viņš uzsvēra.

Francijā jaunākais jebkad ievēlētais prezidents arī solīja “atjaunot saikni starp Eiropu un tās pilsoņiem”.

“Mūsu ilgajā vēsturē šovakar tiek atvēta jauna nodaļa,” paziņoja 39 gadus vecais politiķis, solot, ka viņa prezidentūru raksturos “cerība un atgūta pārliecība”.

Bijušais ekonomikas ministrs arī paziņoja, ka viņa vadībā “Francija būs priekšējās līnijās cīņā pret terorismu”.

Politoloģe: Makrona iespējamie panākumi liecina, ka vēlētāji populisma vietā ir izvēlējušies pragmatisku politiku

65% atbalsts vēlēšanās būtu vērtējama kā pārliecinoša uzvara un pirmā reakcija uz to noteikti būs gaviles un atslābums, ka populistiem nav izdevies gūt virsroku. Pasaulei un Eiropas Savienībai (ES) ir ļoti svarīgi, ka Franciju vadīs līderis, kurš atbalsta Eiropas vērtības un kurš balstās pārliecībā, ka ES ir droša nākotne, aģentūrai LETA vēl pirms oficiālo rezultātu paziņošanas norādīja Latvijas Universitātes profesore, politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Taču pēc šīs “prieka stadijas” būs nepieciešams pārdomu periods, lai analizētu Eiropas pašreizējo stāvokli, ko var raksturot, kā kritisku. Taujāta, vai Francijas vēlēšanu iespējamie rezultāti liecina par populisma popularitātes mazināšanos, Ozoliņa vērsa uzmanību, ka šis jautājums ir krietni plašāks par kāda līdera ievēlēšanu vai kādu atsevišķu balsojumu.

Viņa skaidroja, ka ir pieaugusi ES iedzīvotāju neapmierinātība ar dzīves līmeni, lēmumu pieņemšanu un politiķu komunikāciju un tie ir jautājumi, kas ir jārisina pie varas esošajiem. Politoloģe pauda bažas, ka ES politiķi būs tik iepriecināti par Francijas vēlēšanu rezultātiem, ka var aizmirst par ikdienas darbiem, kas ir jāveic, lai nevairotu populismu.

Makrona ievēlēšana ir pozitīvs vēstījums, ka cilvēki nedzīvo ilūzijās par ātriem un vienkāršiem risinājumiem, bet gan pārstāv sabiedrību, kas balstās uz ilgtermiņa pieeju, piebilda Ozoliņa.

LA.lv