Francijas prezidenta kandidāti sāk priekšvēlēšanu kampaņu 0
Kurš no pieciem vadošajiem kandidātiem uzvarēs – Supersarko, Misters Normālais, Žanna d’Arka, Mao Dzeduna piekritējs vai inteliģentais centrists?
Šonedēļ oficiāli sākoties Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņai, deviņi amata kandidāti iesaistās izšķirošajā cīņā par vēlētāju simpātijām. Procentuāli lielākais atbalsts šobrīd ir pieciem kandidātiem, bet panākuma lauri 22. aprīlī gaidāmajā vēlēšanu pirmajā kārtā tiek piešķirti līdzšinējam prezidentam Nikolā Sarkozī un Sociālistu partijas virzītajam Fransuā Olānam. Kampaņas laikā televīzijas un radio raidījumus papildina politiskās reklāmas, pie namu sienām sarindoti kandidātu plakāti, informē raidsabiedrība BBC. Katrs kandidāts līdz 20. aprīlim, kad beigsies aģitācijas pasākumi, sevi reklamēt televīzijas kanālos var 43 minūtes. Kandidātiem aizliegts tērēt naudu sāncenšu nomelnošanai. Vēlēšanu otrā kārta, kurā startēs divi pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmušie kandidāti, notiks 6. maijā, bet prezidenta pienākumus vēlēšanu uzvarētājs oficiāli sāks pildīt 17. maijā.
Līdzās pieciem aptaujās lielāko atbalstu ieguvušajiem kandidātiem vēlēšanās piedalās arī Zaļo partijas izvirzītā Eva Žolī, Nikolā Dipons-Enjāns (“Republikas atdzimšana”), Natalī Arto (“Strādnieku cīņa”) un Filips Putu (“Jaunie antikapitālisti”), kuriem atbalsts franču sabiedrībā nesasniedz pat vienu procentu.
Apelē pie pieredzes
Dzimis 1955. gadā ungāru imigrantu ģimenē, Nikolā Sarkozī augstskolas diplomu ieguva politikas zinātnē un agri sāka savu politisko karjeru, vēlāk izaugot par politiķi, kas pazīstams ne tikai Francijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Vēsturē viņš iegājis gan kā jaunākais ievēlētais Francijas prezidents, gan kā jaunākais kādas Francijas pilsētas mērs. Par Neijī pie Sēnas mēru viņš kļuva 1983. gadā, un šajā amatā pavadīja 19 gadus. 2007. gadā uzvarējis prezidenta vēlēšanās, Sarkozī mēģināja vairot valsts ietekmi starptautiskajā politikā. Pērn Parīze aktīvi iesaistījās vardarbīgā konflikta risināšanā Ziloņkaula Krastā un Lībijas nemieru risināšanā. Būdams ar lielu politisko pieredzi, Sarkozī pirms vēlēšanām sevi apliecina kā izlēmīgu un stingru politiķi, franču medijos tiekot pie iesaukas Supersarko. Vienlaikus viņa politiku raksturo ārišķība un lieli tēriņi – Francijas valstij joprojām ir lielākie izdevumi Eiropā. Priekšvēlēšanu laikā viņš kļuvis skeptiskāks pret Eiropas Savienību un sola valstī krietni samazināt imigrantu skaitu, un tādēļ izdevums “The Wall Street Journal” viņu nosaucis par Nikolā Lepēnu, velkot paralēles ar galēji labējo politiķi Žanu Marī Lepēnu. Pagaidām centriski labējo Sarkozī atbalsta aptuveni 28 procenti franču.
Sola pragmatisku politiku
Atšķirībā no Sarkozī piemītošā samērā agresīvā un ārišķīgā vadības stila Fransuā Olāns sevi pozicionē kā krietni nosvērtāku un mierīgāku vadītāju. Ticis pie iesaukas Misters Normālais, sociālistu kandidāts sevi raksturo kā centriski kreisu. Vairāk rozā nekā radikāli sarkans, reiz par sevi izteicās Olāns, arī viņam atbalsts svārstās 27 un 28 procentu robežās. Viņš dzimis 1954. gadā ārsta un sociālās darbinieces ģimenē, izglītību ieguvis politikas zinātnē. Olāns pirms vēlēšanām izpelnījies franču mazo un vidējo uzņēmēju uzslavas, tie viņa ekonomisko programmu sauc par pragmatisku. Viņš vēlas ieviest īpašu banku nodokli un lielākus tēriņus atvēlēt izglītībai. Sociālistu kandidāts paziņojis, ka gribētu ieviest 75 procentu nodokli cilvēkiem, kuru ienākumi ir virs miljona eiro gadā.
Franciju frančiem
Francijas vēlētāju atbalsts galēji labējās partijas “Nacionālā fronte” līderei Marinai Lepēnai turas aptuveni 15 procentu robežās. Īpaši populāra viņa ir strādnieku vidū. Politiķe iestājas pret turpmāku imigrantu uzņemšanu un asi kritizē Francijā pieaugošo musulmaņu kopienu. Viņa skeptiski izturas pret Eiropas Savienību un eiro, vairāk aizstāv protekcionistisku politiku, lai atbalstītu franču uzņēmējus un turētos pretī globalizācijai. Pirmsvēlēšanu kampaņā sevi mēģina pasniegt kā mūsdienu Žannu d’Arku, kas aizstāv Franciju pret iebraucējiem. Partijas vadības grožus viņa pārņēma no sava tēva Žana Marī Lepēna, kurš ilgi tika uzskatīts par ietekmīgo no Eiropas labējo partiju līderiem. 1968. gadā dzimusī Lepēna pēc izglītības ir juriste, nekad nav ieņēmusi vēlētu amatu, bet piedalījusies sava tēva vēlēšanu kampaņās. Viņu raksturo ass un tiešs runas veids.
Bagātajiem nauda nav vajadzīga
Francijas iedzīvotāju atbalsts (aptaujās 13 procenti vēlētāju gatavi par viņu balsot) populistiskajam Žanam Likam Melanšonam pārsteidzis daudzus apskatniekus. Viņš dzimis 1951. gadā Marokā, aizstāv trockismu (pārliecība, ka sociālisms jāievieš nepārtrauktas revolūcijas gaitā), pirms pāris gadiem pauda atbalstu Mao Dzeduna revolūcijai Ķīnā un kritizēja dalailamu un Tibetas neatkarības ideju. Ar teicamām oratora dotībām apveltītais Melanšons bieži parādās Francijas televīzijas kanālos, asi izsakoties par franču politisko eliti. Sevi viņš uzdod kā intelektuāli, cilvēku no tautas, kurš pārvietojas ar metro un kuram nav autovadītāja apliecības. Savulaik bijis žurnālists un iestājies Francijas Sociālistu partijā, kuru gan pameta 2008. gadā, lai dibinātu savu krietni radikālāku partiju. 2009. gadā viņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Prezidenta vēlēšanās viņu atbalsta arī komunisti, kuriem nav sava kandidāta. Ievēlēšanas gadījumā viņš sola par 20 procentiem celt minimālo algu, kā arī uzlikt 100 procentu nodokli tiem, kuru ienākumi ir 360 tūkstoši eiro gadā, proti, konfiscēt viņu ienākumus, raksta “The Economist”. Melanšona atbalsta pasākums Parīzē pirms divām nedēļām pulcēja vismaz 70 tūkstošus cilvēku.
Franču vērtības kopā ar multikulturālismu
Fransuā Beirū ir pieredzējis politiķis, startējis arī 2007. gada prezidenta vēlēšanās, kurās gan pirmo kārtu nepārvarēja. Sevi allaž pozicionējis kā izteikti centrisku politiķi, kas esot to vēlētāju izvēle, kuri negrasās pie- slieties nevienam no galējo uzskatu politiķiem. Sevi prezentē kā moderni domājošu franču tradicionālistu, inteliģentu centristu, kurš aizstāv franču vērtības. Tiesa, vienlaikus viņš ir cilvēktiesību aizstāvis, kurš iestājas par lielāku Francijas integrāciju ES, kā arī laipnākas un atvērtākas Francijas tēla veidošanu. Beirū ir pārliecināts katolis, kurš zina latīņu un grieķu valodu, citē Mahatmu Gandiju un ir pārliecināts, ka viņam lemts kādu dienu kļūt par prezidentu, kaut šobrīd par viņu gatavi balsot tikai 11 procenti vēlētāju.
Nevar čivināt par agru
Ja tādos sociālajos tīklos kā “Twitter” un “Facebook” pāragri parādīsies Francijas prezidenta vēlēšanu balsotāju aptauju rezultāti, tas var novest pie vēlēšanu rezultātu anulēšanas, vēsta tīmekļa portāls “The Local”. Francijā prezidenta vēlēšanas vienmēr notiek svētdienās, bet aptauju rezultātus un prognozes ir aizliegts publicēt no iepriekšējās piektdienas pusnakts līdz vēlēšanu noslēgumam. Medijiem ir aizliegts publicēt jelkādu aptauju rezultātus šajā laika posmā, un par šo nosacījumu pārkāpumu tām draud naudassods no 3500 līdz 75 000 eiro. Francijā ir 5,2 miljoni tvitera un vēl vairāk sociālā tīkla “Facebook” lietotāju. Ja liels sociālo tīklu lietotāju skaits vēlēšanu dienā sāks izplatīt aptauju rezultātus, tas var ietekmēt balsošanas iznākumu, bažījas varas iestādes. Balsotāju aptauju rezultāti mediju redakcijās ir pieejami jau agrā novakarē, bet vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti tikai plkst. 20. Prezidenta vēlēšanas Francijā notiks 22. aprīlī. Ja būs nepieciešama otrā kārta, tā tiks rīkota 6. maijā.
