Mobilā versija
+13.4°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
24. aprīlis, 2017
Drukāt

Makrons un Lepēna iekļūst Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā (2)

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

"Šo vēlēšanu centrālais jautājums ir par to, vai Francija turpinās pastāvēt kā brīva valsts, un mūsu kā tautas pastāvēšana," saviem atbalstītājiem Nacionālās frontes saietā Lionā teica Marina Lepēna, solot stādīt Franciju pirmajā vietā.

Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas noskaidrots, ka svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmis centrists Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna, apstiprinot aptauju veicēju projekcijas.

Rezultāti pēc 97% balsu saskaitīšanas liecina, ka pirmajā kārtā Makrons saņēmis 23,9% balsu, Lepēna – 21,4%, konservatīvais Fransuā Fijons – 19,9% un kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons – 19,6%, paziņojusi Francijas Iekšlietu ministrija.

Tas nozīmē, ka bijušajam ekonomikas ministram Makronam un Nacionālās frontes līderei Lepēnai būs jācīnās vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

Francijā svētdien notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tika rīkota pastiprinātos drošības apstākļos, reaģējot uz to priekšvakarā Parīzes centrā notikušo kārtējo islāma ekstrēmistu uzbrukumu.

Kopumā vēlēšanās startēja 11 kandidāti.

Fijons un sociālistu kandidāts Benuā Amons, kurš pirmajā kārtā spēja iegūt tikai 6,4% balsu, jau paziņojuši, ka otrajā vēlēšanu kārtā atbalstīs Makronu.

Uzrunājot savus atbalstītājus Parīzē, Makrons sacīja, ka “šis ir bezprecedenta mirklis vēsturē”.

Viņš sacīja, ka pagājušajā gadā, nodibinot politisku kustību “En Marche!” (“Uz priekšu!”), viņi ir mainījuši Francijas politisko seju.

Makrons norādīja, ka nepieciešams salabot politisko sistēmu, kas pēdējos 30 gados nav spējusi atrisināt problēmas, un radīt jaunu politisko ainavu Francijā un Eiropā. Viņš solīja ievest Francijas politikā jaunas sejas un jaunus talantus.

Netieši norādot uz Lepēnu, Makrons sacīja, ka vēlas būt patriotu prezidents un iestāties pret draudiem, ko rada nacionālisti.

“Es vēlos runāt ar visiem Francijas pilsoņiem,” viņš piebilda.

Arī Lepēna uzrunā saviem atbalstītājiem nodēvēja šo par vēsturisku mirkli.

“Ir pienācis laiks atbrīvot Francijas tautu no uzpūtīgās elites, kas vēlas diktēt, kā tai uzvesties,” paziņoja Lepēna, kura sevi nodēvēja par tautas kandidāti.

“Pirmais solis (..) ir sperts. Šis rezultāts ir vēsturisks,” sacīja Lepēna, uzsverot, ka uz spēles likta “Francijas izdzīvošana”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nav puķainā kleitiņā…

  2. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+