Pasaulē
Eiropa

Francijas vēlēšanu rulete. Svētdien par prezidenta amatu sacentīsies 11 kandidāti 16

Foto – AFP/LETA

Svētdien Francijā notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā sacentīsies 11 kandidāti. Aptaujās divvadībā ir galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna un bijušais Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons. Otrajā vēlēšanu kārtā, kas notiks 7. maijā, uzvara tiek prognozēta Makronam. Aptuveni ceturtā daļa vēlētāju vēl nav izlēmuši, par ko balsot, vai negatavojas piedalīties vēlēšanās, un vēlētāju pasivitāte ir būtisks faktors, kas apgrūtina pirmās kārtas iznākuma prognozēšanu. Pirmo reizi Francijas mūsdienu vēsturē pašreizējais prezidents – sociālists Fransuā Olands – nav atkārtoti izvirzījis savu kandidatūru valsts galvas amatam, jo viņa popularitāte ir ļoti zema.

Pragmatiskais centrists Makrons

Bijušais ekonomikas ministrs Emanuels Makrons, pirms gada izvirzot savu kandidatūru prezidenta amatam, paziņoja, ka viņa “mērķis nav savest kopā labējos vai kreisos, bet savest kopā franču tautu”. Savulaik strādājis Rotšilda bankā, viņš kļuva par prezidenta Fransuā Olanda ekonomikas padomnieku un 2014. gadā tika iecelts par ekonomikas ministru. Makrons ieguva daudz domubiedru Francijas biznesa aprindās, jo aizstāvēja deregulāciju un asi kritizēja politiskās sistēmas paralīzi un paša pārstāvētās valdības nespēju aizsargāt tos, kam tas visvairāk nepieciešams. Makrona darbība Olanda valdībā kļuva neiespējama, kad viņš pērn aprīlī izveidoja politisko kustību “En Marche!” (“Ceļā”), apliecinot ambīcijas uz prezidenta amatu. Makrons plāno atcelt 35 stundu darba nedēļu gados jaunākiem strādniekiem, jo “jauniem cilvēkiem, kas grib apgūt profesiju, ar to nepietiek”, viņš izteicies kādā intervijā. Strādniekiem pusmūžā tiktu dota iespēja izvēlēties īsāku darba nedēļu. Viņa programma paredz 50 miljardu eiro ieguldījumu plānu profesionālajai apmācībai, atteikšanos no oglēm un pāreju uz atjaunojamo enerģiju, plašāku sociālo aprūpi. Makrons atšķirībā no FN kandidātes Marinas Lepēnas stingri aizstāv Francijas palikšanu Eiropas Savienībā. Makrons izraisīja runas sabiedrībā, kad 2007. gadā 29 gadu vecumā apprecēja savu bijušo franču valodas skolotāju Brižitu Tronjē, kura ir 17 gadus vecāka par viņu. 
Makrona vecāki sākumā centās pāri izšķirt, aizsūtot dēlu uz Parīzi vidusskolas pabeigšanai, jo uzskatīja, ka viņa jaunība padara šo sakaru nepiedienīgu. Taču pāris palika kopā. Brižitai ir trīs pieauguši bērni no iepriekšējās laulības un septiņi mazbērni. Francijas varbūtējā pirmā lēdija ir paturējusi uzvārdu Tronjē un aktīvi piedalās vīra vēlēšanu kampaņā.

Juriste Lepēna mēdz mainīt toni

Marina Lepēna pārņēma Nacionālās frontes vadību no sava tēva 2011. gadā un jau nākamajā gadā palika trešā prezidenta vēlēšanās. FN viņas vadībā guva panākumus pašvaldību vēlēšanās 2015. gadā, izmantojot franču neapmierinātību ar nelegālo migrantu pieplūdumu. 2010. gadā Lepē-
na salīdzināja musulmaņu dievlūgšanas ielās ar vācu okupāciju, taču kopš tā laika ir mainījusi toni, FN cenšoties uzlabot attiecības ar musulmaņu un ebreju kopienu vēlētājiem. Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, Lepēna atkal ieņēmusi stingrāku nostāju, solot iesaldēt ilgtermiņa vīzu izsniegšanu imigrantiem, kā arī uzlikt nodokļus uzņēmumiem, kas pieņem darbā ārzemniekus, ja viņa uzvarēs vēlēšanās. Viņas programma paredz nelegālo imigrantu “automātisku izraidīšanu” un legālās imigrācijas ierobežošanu līdz 10 000 cilvēku gadā, “ekstrēmisko” mošeju slēgšanu un Francijas pilsoņu priekšrocības sociālo mitekļu saņemšanā, kā arī pensionēšanās vecumu 60 gados un 35 stundu darba nedēļas apstiprināšanu. Lepēnu atbalsta daļa franču lauksaimnieku, kuri bažījas par ES subsīdiju samazināšanu, pārskatot ES kopējo lauksaimniecības politiku un līdz šim tai atvēlēto aptuveni pusi ES budžeta. Le-
pēna grib sākt sarunas ar Briseli par ES reformu, kam sekotu referendums. Viņa izteikusies par Dienvideiropas valstu aliansi, par tuvākajiem sabiedrotajiem uzskatot nevis Vāciju, bet Spāniju, Portugāli, Itāliju un Austriju. Lepēna jūsmīgi izteikusies par Krievijas prezidenta Putina politiku un atbalstījusi Maskavas veikto Krimas aneksiju. Diplomētā juriste Lepēna nav bijusi ievēlēta Francijas parlamentā, bet kopš 2004. gada ir Eiroparlamenta deputāte. Viņa ir divreiz šķīrusies un uzaudzinājusi trīs bērnus.

“Trockisma atlūza” ar hologrammu

Saistītie raksti

Vēl nesen likās, ka galvenie sāncenši vēlēšanās būs FN kandidāte galēji labējā Marina Lepēna un kāds no diviem centristiem – Fransuā Fijons vai Emanuels Makrons. Pēdējās nedēļās sabiedriskās domas aptaujās viņiem pietuvojies galēji kreisais neatkarīgais kandidāts Žans Luks Melanšons, kurš, lietojot modernās tehnoloģijas, pamanījies mītiņot pat septiņās vietās vienlaikus, izmantojot hologrammas. Melanšons klātienē piedalījās saietā Dižonā valsts austrumos, bet viņa tēls hologrammas veidā tika ar satelīta palīdzību projicēts sešās citās pilsētās, no kurām viena atrodas Francijai piederošajā Reinjonas salā Indijas okeānā tūkstošiem kilometru attālumā. Melanšons vada galēji kreiso spēku aliansi, kuras sastāvā ir arī komunistiskā partija. Par “trockisma atlūzu” dēvētais Melanšons paziņojis, ka “franči varētu tikt pie naudas, strādājot mazāk, un tērēt vairāk, pelnot mazāk”, raksta izdevums “The Wall Street Journal”. Ārpolitikā Melanšons ir noskaņots pret ASV un NATO un atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Melanšona un Lepēnas varbūtējā iekļūšana vēlēšanu otrajā kārtā būtu politisks un finanšu šoks ES un eirozonas nākotnei, atzīmē “WSJ”. Par Melanšona ekstravaganto politisko orientāciju liecina ziņa, ka viņš izteicies par Francijas aliansi ar “Bolivāriešu savienību”, kas apvieno Venecuēlu un Kubu. Melanšons paziņojis, ka terorisma draudu atvairīšanā visiem pretendentiem uz prezidenta amatu būtu jāveido kopīga platforma. Melanšona programma paredz “Sestās republikas” veidošanu pašreizējās prezidentālās sistēmas vietā, proporcionālu pārstāvniecību parlamenta vēlēšanās, pilnu valsts finansējumu recepšu zālēm.

Fijons par sankciju atcelšanu Krievijai

Konservatīvās Republikāņu partijas kandidāts Fransuā Fijons priekšvēlēšanās pieveica eksprezidentu Nikolā Sarkozī un ekspremjeru Alēnu Žipē un tika uzskatīts par favorītu cīņā par prezidenta amatu, taču pēc prokuratūras ierosinātās lietas pret viņu par valsts naudas izšķērdēšanu saistībā ar savas sievas viltus nodarbināšanu ir iestidzis tiesu darbos. Fijons paziņojis, ka neizstāsies no cīņas, kaut gan iepriekš bija teicis, ka atsauks savu kandidatūru, ja viņam tiks izvirzītas apsūdzības. Policija marta sākumā veica kratīšanu Fijona dzīvoklī Parīzē un ārpilsētas mājā. Fijons izteicies, ka viņš kļuvis par “politiskas slepkavības” upuri un ka viņa pretinieki cenšas “iznīcināt frančos vēlmi pēc pārmaiņām”. Par spīti prokuratūras sāktajai izmeklēšanai pēdējās nedēļās Fijonam sabiedriskās domas aptaujās izdevies pietuvoties diviem vadošajiem kandidātiem un viņa vēlēšanu komanda nezaudē cerības. Fijona programma paredz likvidēt pusmiljonu darba vietu sabiedriskajā sektorā un 35 stundu darba nedēļu, atņemt Francijas pilsonību džihādistiem, kas atgriežas no kara Irākā un Sīrijā, atcelt ES sankcijas pret Krieviju un palīdzēt Sīrijas prezidentam Asadam sakaut tā dēvēto “Islāma valsti”.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv