Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. marts, 2013
Drukāt

Francisks – nabadzīgo un pazemoto pāvests

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Trešdienas vakarā par Romas katoļu baznīcas pāvestu ievēlētais 76 gadus vecais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo pieņēmis vārdu Francisks, liekot domāt, ka virzīs baznīcu uz vienkāršību, skaidrību un atteikšanos no izšķērdības.

 

Viņš ir pirmais katoļu baznīcas vadītājs, kurš izvēlējies savam pontifikātam Franciska vārdu, kā arī pirmais pāvests, kas pārstāv jezuītu ordeni. Pēc 1300 gadiem baznīcai ir pāvests, kas nenāk no Eiropas, lai arī Bergoljo dzimtas saknes meklējamas Itālijas ziemeļos.

 

Nēsā dzelzs, nevis zelta krustu

Bergoljo tika ievēlēts konklāva otrajā dienā ar piekto balsojumu. Vairākumā prognožu Buenosairesas arhibīskaps netika minēts starp galvenajiem pretendentiem uz pāvesta amatu, galvenokārt sava vecuma dēļ, jo tika gaidīts, ka jaunais pāvests būs gados jaunāks un fiziski spēcīgāks. Bergoljo ir 76 gadi, un, kaut gan jaunievēlētajam pāvestam nav citu veselības problēmu, viņš jau kopš jaunības dzīvo ar vienu plaušu, jo otra izoperēta pēc infekcijas slimības. Derību kantori Bergoljo 
ievēlēšanu uzskatīja par tik maz ticamu, ka noteica likmi 1:40, tātad katrs, kas lika 1 eiro uz argentīniešu kardinālu, tagad saņems 40 eiro prēmiju. Itālijas prese atklāj, ka jau 2005. gadā Bergoljo gandrīz ievēlēts par pāvestu un iepriekšējais konklāvs faktiski kļuvis par šā konklāva ģenerālmēģinājumu.

Lai gan konklāva norise paliek noslēpumā, kāda balsstiesīgā kardināla atstātā dienasgrāmata liecina, ka jau pirms astoņiem gadiem Bergoljo ir bijis plašs atbalstītāju loks, taču viņš pats baidījies no lielās atbildības un nav vēlējies kļūt par pāvestu, tādēļ pārliecinājis savus atbalstītājus nebalsot par viņu.

Bergoljo vienmēr atteicies no Romas kūrijā piedāvātajiem amatiem un izvēlējies palikt dzimtajā Argentīnā. Pirms došanās uz konklāvu viņš bija pasūtījis arī biļeti atpakaļceļam, lai būtu Buenosairesā uz Lieldienu dievkalpojumu. Jaunais pāvests ir pret greznību un izšķērdību, līdz šim dzīvojis nevis bīskapa rezidencē, bet pieticīgā dzīvoklī un pārvietojies ar sabiedrisko transportu. Kad viņš jau bija ievēlēts par pāvestu, Francisks nekāpa īpašajā automobilī un atteicās no apsardzes, lai atgrieztos Vatikānā kopā ar kardināliem. Kad Bergoljo tika ordinēts par kardinālu 2001. gadā, grupa argentīniešu priesteru bija savākuši naudu, lai varētu doties uz ceremoniju Vatikānā, taču arhibīskaps piespieda viņus palikt Argentīnā un izdalīt savākto naudu nabadzīgajiem. Francisks plašsaziņas līdzekļos jau tiek dēvēts par nabadzīgo pāvestu. Pārmaiņu pirmā zīme ir dzelzs krusts, ko viņš turpina valkāt virs pāvesta baltā apģērba, atsakoties no tradicionālā zelta krusta.

 

Asīzes Franciska pēdās

Uzturoties Vatikānā kardinālu saietos, viņš bieži tērpies melnā, nevis sarkanajā kardināla tērpā, un esot lietojis sava priekšgājēja kardināla vesti. Šī vienkāršība un nepatika pret izšķērdību lieliski sasaucas ar pāvesta vārda izvēli, jo svētais Asīzes Francisks atteicās no savas bagātās ģimenes vārda un mantojuma un kopā ar saviem domubiedriem sāka dzīvi pilnīgā nabadzībā, parādot, ka viņam nav svarīgs gods un atzīšana, bet tikai evaņģēlijs. Asīzes Francisks kļuva par simbolu sava laika baznīcas iekšējai atjaunotnei, kā arī tika uzskatīts par nabago un nelaimīgo cilvēku patronu, aicinātāju uz vienkāršu dzīvi, aizbildni visam, kas saistīts ar dabu un līdzsvara uzturēšanu Dieva radītajā pasaulē. 1228. gadā, tikai divus gadus pēc viņa nāves, Asīzes Francisku iecēla svēto kārtā.

“Labvakar, brāļi un māsas,” savā pirmajā uzrunā pēc ievēlēšanas teica pāvests, uzrunājot Svētā Pētera laukumā sanākušos. “Kā jūs zināt, konklāva uzdevums ir izvēlēt jaunu pāvestu,” teica Francisks. “Izskatās, ka mani brāļi kardināli ir izvēlējušies to, kurš nāk no tālienes.”

Viņš pateicās sanākušajiem par viņa svinīgo sagaidīšanu un mudināja lūgties par savu priekšgājēju Benediktu XVI. “Es vēlētos lūgt, lai jūs lūdzat Dievu arī par mani,” sanākušos aicināja Francisks, ar pazemīgi noliektu galvu pieņemot ticīgo klusībā izteiktās lūgšanas un viņu svētību, un tikai tad svētīja viņus. Vienkāršs, kautrīgs un mazrunīgs, Bergoljo vienlaikus spēj piesaistīt ļaužu pūļus un tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām figūrām Dienvidamerikas baznīcā. Jaunais pāvests ir baznīcas konservatīvā spārna sekotājs seksualitātes jautājumos, bet liberālis sociālā taisnīguma jomā. Aizkustinošs ir stāsts, kā nākamais pāvests, būdams garīdznieks Buenosairesā, mazgājis kājas AIDS slimniekiem un pazemīgi dzīvojis starp trūcīgajiem. Viņaprāt, baznīcai ne tik daudz jāregulē ticība kā tā jāveicina un jāsekmē, tomēr attiecībā uz baznīcas principiem – vai tas būtu jautājumā par eitanāziju, nāvessodu, abortiem, tiesībām uz dzīvību vai arī priesteru celibātu – viņš ieņem tādu pašu bezkompromisa nostāju kā Jānis Pāvils II un viņa pēctecis Benedikts XVI. Ņujorkas kardināls Timotijs Dolans atklājis, ka pēc tam, kad vakariņu laikā pēc konklāva kardināli uzsauca tostu par godu jaunajam pāvestam, viņš atbildējis: “Lai Dievs jums piedod!” Tas kardinālu vidū izraisījis smieklu vētru.

 

Savulaik dejojis 
tango ar draudzeni

Dzimis Buenosairesā 1936. gada 17. decembrī nabadzīgā itāliešu emigrantu ģimenē. Viņš runā spāņu, itāliešu, angļu, franču un vācu valodā, pārvalda latīņu valodu. Jaunībā studējis ķīmiju Buenosairesas universitātē, iegūstot maģistra grādu, bet tad iestājies Villa Devoto jezuītu seminārā.

Bergoljo neslēpj, ka, pirms paklausīt Dieva aicinājumam uz priesterību, viņam bijusi draudzene un paticis dejot tango. Jaunais pāvests esot futbola līdzjutējs, kurš atbalstot 
Buenosairesas komandu “San Lorenzo de Almagro”.

Pirms ordinēšanas par priesteri Bergoljo ieguvis arī augstāko izglītību filozofijā, strādājis par skolotāju, sarakstījis vairākas grāmatas. Kļuvis par priesteri 1969. gadā, bijis mācībspēks jezuītu skolās un universitātēs. 1992. gadā pāvests Jānis Pāvils II iecēla Bergoljo par bīskapu, 2001. gada februārī – par kardinālu. Kopš 1998. gada Bergoljo bija Buenosairesas arhibīskaps. Vatikāna kūrijai, kam nav sveša pompozitāte un greznība, tagad būs jāpiemērojas pāvestam, kas nācis no Jezuītu ordeņa, kura noteikumi prasa izvairīties no īpašas godināšanas un nodoties kalpošanai, atzīmē raidsabiedrība BBC. Katoļu baznīcā Jezuītu ordenis bieži uzskatīts par alternatīvu ietekmes avotu Svētajam Krēslam. Līdz ar pirmā Jezuītu ordeņa pārstāvja ievēlēšanu pāvesta amatā šīs abas ietekmes jomas ir apvienotas pirmo reizi baznīcas vēsturē, raksta izdevums “The Catholic Herald”. Daži teologi atgādina, ka Asīzes Franciska sākotnējais plāns baznīcas pārbūvei paredzēja visu tās īpašumu atdošanu.

 

Inaugurācijas mise – otrdien

Izvairoties no drošības pasākumiem savā pirmajā izbraukumā ārpus Vatikāna mūriem, pāvests Francisks vakar izvēlējās neoficiāli apmeklēt Svētās Marijas Madžores baziliku Romas centrā, lai lūgtu Dievmātes atbalstu savai misijai. Bazilika ir lielākais Dievmātei veltītais dievnams Romā, turklāt tās jumts ir klāts ar zeltu, kas atvests no Dienvid-amerikas, bet tās iekšienē ir svētā Asīzes Franciska izdomātā Kristus dzimšanas atveidojuma – presepes – senākais pieejamais attēls. Piektdien pāvests tiksies ar kardināliem, sestdien – ar presi. Svētdienas pusdienlaikā viņš uzrunās ticīgos, bet pontifikāta inaugurācijas mise pretēji līdzšinējai tradīcijai nebūs svētdienā. Francisks I šim nolūkam izvēlējies otrdienu, kad baznīca svin svētā Jāzepa svētkus un Tēva dienu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+