Mobilā versija
+15.0°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
25. jūnijs, 2017
Drukāt

Franču pētniece: Latviešu identitāte komplicētāka nekā kaimiņiem (2)

Foto: Amazon.comFoto: Amazon.com

Franču zinātniece Suzanna Puršjē-Plasro pievērsusies tam, kā arhitektūra, glezniecība, bet it īpaši lietišķā māksla kļuva par darbarīku latviešu identitātes veidošanā un uzrakstījusi pētījumu, kā kultūra un māksla veidojusi latviešu identitāti no 1905. gada līdz Otrajam pasaules karam, vēsta LTV Ziņu dienests.

Pētniece norāda, ka latviešu identitāti viņai bijis sarežģītāk saprast nekā lietuviešu un igauņu identitāti, jo Lietuva daudzus gadsimtus pastāvējusi kā valsts, savukārt Igaunijas provinču vēsture ir bijusi kopīga visu laiku. “Bet Latviju veidoja dažādi reģioni, kas katrs piedzīvojis atšķirīgu vēsturi gadsimtu gaitā. Latvijai tas bija daudz grūtāks uzdevums, jo tai nebija vienotas pagātnes, pret kuras plecu atspiesties,” norāda pētniece.

Puršjē-Plasro latviešu identitāti savā ziņā salīdzina ar amerikāņiem: “Tā ir savā veidā izgudrota. Bet tā ir izgudrota, balstoties uz pamata, kas eksistēja. Dainas spēlēja svarīgu lomu, tāpat arī valoda. Tas mazliet atgādina Ameriku – kopīgo vajadzēja veidot.”

Pēc viņas domām, mūsdienās latviskā identitāte vairs nav tik spēcīga kā pirmskara laikā, un tas ir normāli un, “iespējams, pat labi, jo valsts bagātību veido tās multikulturālās identitātes”. Puršjē-Plasro uzsver, ka mūsdienās arī identitātes jautājumos vispirms domājam Eiropas kategorijās, un šajā teritorijā, īpaši mākslā un kultūrā, atsauces ir vienādas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. kāda tur vienota nākotne ? Atbildēt

    nebija vienotas pagātnes, nav vienotas tagadnes…
    Taisni tas multikulti ir tas kapracis.

Trīs mazi bērni un Dziesmu svētki sirdī: "Ezerzemes" dziedātāji Anete un Gatis UrkasDzīvesbiedriem Anetei un Gatim Urkām dziedāšana korī ir kā nepieciešamība un ģimenes rituāls
Draugiem Facebook Twitter Google+