Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. jūnijs, 2015
Drukāt

Franču versija

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Viena no 70. gadu slavenākajām Holivudas policistu filmām ir „Franču sakarnieks”. Ieguvusi piecus „Oskarus” un likusi stabilus pamatus Džīna Hekmena karjerā, tā jau pasen gozējas kinovēstures un žanra klasikas plauktā. Nu eiropieši radījuši atbildes versiju par kriminālajiem notikumiem Marseļā, izvēloties arī eiropeisku skatpunktu un galvenajā lomā pieaicinot oskaroto aktieri Žanu Dižardēnu.

Jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Marseļa pieteica sevi kā pilsēta, kuras vārdu pavada mafija, narkotikas un savstarpēja noziedznieku izrēķināšanās. Ejot gadu desmitiem, šī ostas pilsēta kļuva par vienu no vadošajām heroīna piegādātājām visai pasaulei, un bija skaidrs, ka, ja šo sērgu neviens neapturēs, mirušo skaits un noziedzība augs augumā. Šie notikumi iedvesmoja ne vien Viljamu Frīdkinu uzņemt amerikāņu policistiem labvēlīgu filmu, bet arī francūžus, un viņi, lai nepaliktu amerikāņu ēnā, atklāj stāsta savu pusi.

Pjērs Mišels ir tiesnesis, kura ikdiena paiet, mēģinot notvert tos neliešus, kuri jauniešus apgādā ar narkotikām. Tiekot paaugstināts amatā, viņš sev izvirza jaunu mērķi – no mafijas atbrīvot Marseļu, taču tas nav vienkārši, jo noziedznieku tīkls šo gadu laikā saausts īpaši profesionāli, tāpēc tas jādara, apejot ierastās takas, lai, uztaustot organizācijas visvājākos punktus, „apgrieztu astoņkāja taustekļus.” Taču tas nudien nav viegli, jo īpaši ienesīgais bizness par ieinteresētajiem ir padarījis daudzus – arī augstos amatos sēdošos.

Stāsts centrēts ap diviem varoņiem. Labais ir tiesnesis Žana Dižardēna atveidojumā, savukārt sliktais – mafijas boss – ir Žila Leluša varonis, un uz šo abu vīru dzīvēm, ģimenēm un savstarpējām attiecībām, kurās nav ne grama no koķetērijas, būvēta spriedze un konflikti. Par tiem vislielākā mērā atbildīgs filmas scenārists un režisors Sedriks Himenezs, kuram „Franču tranzīts”, iekļuvis Toronto kinofestivāla programmā, pavēris durvis uz pavisam dziļiem ūdeņiem. Viņa nākamā filma, ko augustā sāks filmēt pēc Lorēna Binē debijas romāna „HHhH” motīviem, atklās mēģinājumu nogalināt vienu no nežēlīgākajiem nacistu līderiem Reinhardu Heidrihu, un galvenās lomas tajā spēlēs Džeisons Klārks, Mia Vašikovska un Rozamunde Pīke.

Atšķirībā no amerikāņu kolēģa Viljama Frīdkina, Himenezs nefokusējas uz klasiska trillera pavadelementiem, viņš savam stāstam piešķīris personiskāku attieksmi, tā arī apzināti aizbēgot no gandrīz neizbēgamās salīdzināšanas ar 1971. gadā uzņemto filmu. Un akurātu rūpību veltījis vides restaurēšanai, piemetot gan „Blondie”, Dalidas klasisko „Bang Bang” un diskobumbas, gan studijas „Gaumont” 70. gadu logo, gan vizuālo stilistiku, jo režisors pats nāk no Marseļas, un vēsturiskā precizitāte viņa acīs ir goda lieta. Pievienojot daudz tekstuālas informācijas, nežēlīgas slepkavošanas, knapi aizpogātus kreklus un rūpīgu montāžu, „Franču tranzīts”, par spīti divas stundas un 15 minūtes ilgajam ekrāna laikam, ir filma, kas dziļā cieņā noliekusi galvu tik amerikāniskā žanra priekšā. Taču tā nudien nav zaudējusi ne grama no savas vērtības un skatāma bez savas slavenās vecākās „māsas” ēnas.

UZZIŅA:

„Franču tranzīts”/”La French”

Francija, Beļģija, 2014.

Režisors: Sedriks Himenezs

Lomās: Žans Dižardēns, Žils Lelušs, Benuā Mažimels

No 12. jūnija „Kino Citadele”, „Cinamon”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+