Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. septembris, 2013
Drukāt

Franks Gordons: Par Bausku un ebreju īpašumiem – bez uztraukuma

Gordons2_TS_35

Jā, mani varbūt tiešām tik un tā lamās no abiem galiem, bet gribas paust savu subjektīvo viedokli sakarā ar Ģirta Vikmaņa rakstu “Īpašā sūtņa biežās vizītes” (“Latvijas Avīze”, 23. septembris). 


Manuprāt, Duglass Deividsons neizprot, nepārzina Latvijas specifiku, arī vēstures aspektā, un nākas šo to atgādināt – ne tikai viņam, bet arī viņa oponentiem.

Bauskā mani tautieši mita jau 18. gadsimtā, un turienes žīdu kopiena rosīgi un ražīgi piedalījās šīs nelielās pilsētas saimnieciskajā dzīvē, un starpkaru Latvijā attiecības starp pamattautu un šo minoritāti bija tīri labas. Bauskas latviešu ģimnāzijā mācījās arī žīdu ģimeņu atvases. Lai man piedod Bauskas novada domes priekšsēdis Raitis Ābelnieks, bet man tā vien šķiet, ka pieminekļa uzstādīšana 1941. gadā nošautajiem žīdu izcelsmes baušķeniekiem vecpilsētā bijušās sinagogas vietā tiek novilcināta ne jau vecpilsētas veidola estētikas dēļ, bet tāpēc, ka pilsētas viducī šāds taustāms atgādinājums par žīdu līdzpilsoņu bojā eju ne katram būs pa prātam.

Manuprāt, šāds piemineklis šādā vietā ir tikpat leģitīms, būtisks un nozīmīgs Bauskas likteņgaitās kā piemineklis Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju, kas izraisīja dusmu lēkmi Maskavā.

Un par tiem īpašumiem – šis jautājums tiek zelēts līdz apnikumam. Manuprāt, Latvijas ebreju kopienas padomes priekšsēdis un Rietumu bankas viceprezidents, 1959. gadā Baltkrievijā dzimušais Arkādijs Suharenko savos izteikumos par šo jautājumu ir pārāk kategorisks, un viņa “stingrā stāja” var tikai kaitēt Latvijas pamattautas un ebreju minoritātes saskanīgai kopdzīvei, bojājot to pozitīvo gaisotni, kas raksturoja Izraēlas prezidenta Šimona Peresa neseno vizīti Latvijā.

Starp citu, Peress savā uzrunā cildināja Abrahamu Isaku Kuku, kurš no 1895. līdz 1904. gadam bija Bauskas virsrabīns un, kā liecina viņa memuāri, ļoti mīlēja šo pilsētu. Starpkaru gados viņš kļuva par Palestīnas (britu mandāta teritorijas) galveno rabīnu un stiprināja saites starp ortodoksiem un reliģiskajiem cionistiem.

Manuprāt, taisnība ir “Vienotības” deputātam Ojāram Kalniņam, kurš uzskata, ka sākotnēji Latvijas ebreju kopienai būtu jāatdod īpašumi, kuri neprasa finansiālus ieguldījumus (ja nemaldos, runa ir par sešām ēkām). Būtu jau lieliski, ka šī procedūra nebūtu “sākotnēja”, bet galīga – bez turpinājumiem. Šķiet, ka manu tautiešu vairākumam Latvijā ar to pilnīgi pietiktu. Cauri, un āmen. Bez lieka uztraukuma un kreņķiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+