Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. augusts, 2016
Drukāt

Fui, kāda šmuce! Nosauc piesārņotākās Latvijas pludmales

Foto EPA/LETAFoto EPA/LETA

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pludmaļu tīrība būtiski nav uzlabojusies. Vidēji Latvijas piekrastē atrodamas 203 atkritumu vienības katros 100 pludmales metros, kas ir otrs augstākais rādītājs kopš pirms pieciem gadiem tika uzsākti jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumi visā Latvijas jūras piekrastē, liecina kampaņas “Mana jūra” organizatoru ekspedīcijas laikā iegūtie dati par pludmaļu tīrību 2016. gadā.

Jau piekto gadu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē visas Latvijas robežas garumā ekspedīcijas “Mana jūra” dalībnieki veica jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu, 38 speciāli izvēlētās piekrastes vietās apsekojot 100 m garu posmu no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai. Monitorings tika veikts saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) izstrādātajām vadlīnijām un nodrošina iespējas ilgtermiņā salīdzināt datus un konstatēt piesārņojuma iemeslus.

Monitoringa veikšanas vietās galvenokārt tika atrasti dažāda lieluma plastmasas gabali un maisiņi, papīra pārtikas iepakojums, plastmasas pudeļu vāciņi un korķi, izsmēķi, plastmasas virves, plastmasas ēdienu trauki, dažāda veida un izmēra papīri un kartoni.

Pēc datu apkopošanas kampaņas “Mana jūra” organizatori ir izveidojuši tīrāko un netīrāko pludmaļu topus. Saskaņā ar organizatoru lietotās metodoloģijas kritērijiem, tīro pludmaļu sarakstā ievietojamas tās pludmales, kurās atkritumu vienību skaits 100 m teritorijā no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai nepārsniedz simtu. Savukārt par netīrām uzskatāmas pludmales, kurās šis skaits pārsniedz divus simtus.

Tīrāko vietu TOPS 2016

Abragciems (15 a.v. /100 m)
Gaujas ieteka (53 a.v. / 100 m)
Pūrciems (54 a.v. / 100 m)
Veczemju klintis (57 a.v. / 100 m)
Ziemupe (76 a.v. / 100 m)
Miķeļtornis (81 a.v. / 100 m)
Mērsrags (83 a.v. / 100 m)
Staldzene (87 a.v. / 100 m)

Antitops 2016 jeb netīrākās pludmales 2016. gadā

Daugavgrīva (746 a.v. /100 m)
Engure (627 a.v. / 100 m)
Saulkrasti (484 a.v. / 100m )
Vecāķi (479 a.v. /100 m)
Majori (425 a.v. / 100 m)
Robeža (352 a.v. / 100 m)
Apšuciems (286 a.v. / 100 m)
Papes bāka (279 a.v. / 100 m)
Jūrkalne (273 a.v. / 100 m)
Jaunķemeri (216 a.v. / 100 m)
Bernāti (207 a.v. / 100 m)
Zvejniekciems (204 a.v. / 100 m)
Kolka (200 a.v. / 100 m)
Salacgrīva (200 a.v. / 100 m)

“Joprojām vairāk kā puse no visiem atkritumiem ir plastmasas un mākslīgo polimēru materiāli,” atzīst kampaņas “Mana jūra” eksperts Jānis Ulme, “Šosezon arvien redzamāka, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, kļūst izsmēķu problēma. Jāņem vērā, ka skaitļos reģistrēts izsmēķu daudzums no tikai 10m zonas kopējā 100 metru monitoringa laukumā. Tāpat arī, vērtējot datus, jāņem vērā, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, peldvietās un pludmalē smēķēt ir aizliegts, līdz ar to izsmēķu skaits parāda arī ierobežojumu ignorēšanu un kontroles trūkumu.”

Aplūkojot datus par pludmaļu tīrību piecu gadu periodā, jāsecina, ka diemžēl ne vienmēr tās paliek tīrākās. Tieši otrādi, vairāku pludmaļu tīrība piecu gadu laikā ir pasliktinājusies. Tā tas ir noticis pludmalēs Rucavas novadā, Nīcas novadā, Liepājā, Ventspils novadā un Saulkrastu novadā. Ventspils pilsētā un Carnikavas novadā situācija ir uzlabojusies, savukārt Rojas novadā, Mērsraga novadā un Limbažu novadā tā ir vērtējama kā stabila. Pārējās pludmalēs situācija ir mainīga, bez skaidras attīstības virzības pozitīvā vai negatīvā virzienā.

“Mana jūra” eksperts Jānis Ulme uzsver, ka daudzās vietās pludmaļu apsaimniekošana nav samērota ar pludmales noslodzi, un tas rada situācijas pasliktināšanos.

“Lai pludmales kļūtu tīrākās ne tikai dažās pašvaldībās, bet visā piekrastē, svarīgi ir strādāt vairākos līmeņos – ir darbības, kuras var veikt tikai valsts līmenī, ir tādas, par kuru īstenošanu ir atbildīgas pašvaldības un tādas, kuras var veikt ikviens Latvijas iedzīvotājs un piekrastes apmeklētājs. Valsts līmenī galvenās risināmās lietas, kas nodrošinātu pludmaļu tīrību, ir trīs. Pirmkārt, tā ir depozīta sistēmas ieviešana plastmasas, stikla un alumīnija tarai. Otrkārt, tas ir dabas resursu nodokļa būtisks palielinājums plastmasas materiāliem, it īpaši vienreiz lietojamiem traukiem un iepakojumam. Treškārt, tā ir vides izglītība, kas nepieciešama gan valsts institūciju darbiniekiem, gan uzņēmējiem, gan politiķiem, gan visiem pārējiem,” uzskaita Jānis Ulme, “Savukārt pašvaldības un pludmales apsaimniekotāji ir atbildīgi par to, lai pludmalēs tiktu izveidota tāda infrastruktūra un pludmales apsaimniekošanas režīms, kas ir atbilstošs tās noslodzei. Kā viens no instrumentiem pareizas noslodzes plānošanai ir labās prakses pārņemšana, piemēram, Zilā Karoga peldvietu ierīkošana. Un, protams, nekad nevajag novērtēt par zemu sabiedrības iesaistīšanu piekrastes aizsardzībā. Savukārt, ja runājam par individuālo līmeni, to, ko var darīt ik viens no mums, tad pats pirmais un vienkāršākais ir, atpūšoties pludmalē, aiz sevis atstāt tikai pēdu nospiedumus.”

Kampaņa “Mana jūra” notiek jau piekto gadu. Šogad tā norit sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu, Liepājas, Ventspils, Jūrmalas un Rīgas pašvaldībām, kā arī Vides izglītības fonda Zilā Karoga programmu un starptautisko projektu Blastic.

Kampaņas atpazīstamākā iniciatīva ir zaļā ekspedīcija Mana jūra – tās ietvaros katru vasaru tiek mērots vairāk nekā 500 kilometrus garš ceļš gar Latvijas jūras piekrasti. Ekspedīcijas laikā tiek veikts jūras piesārņojošo atkritumu monitorings, iepazīta daba, notiek tikšanās ar vides ekspertiem, koncerti un nodarbības.

 

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+