Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. maijs, 2014
Drukāt

Vai pašvaldības ir gatavas lielākai varai un atbildībai?

Foto-LETAFoto-LETA

Liepājas mērs Uldis Sesks

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis izteicies, ka Latvijas valsts pārvalde būtu efektīvāka, ja pašvaldībām nodotu profesionālo skolu un pansionātu pārvaldību, reģionālo ceļu sakārtošanu un vairāku citu saimniecisko jautājumu kārtošanu, ministrijām tā radot iespēju vairāk nodarboties ar politikas veidošanu.

Uldis Sesks, 
Liepājas domes priekšsēdētājs:
 “Svarīgi ir kaut ko pārņemt nevis tikai pārņemšanas dēļ, bet jāskatās pēc iespējami efektīvākiem risinājumiem. Šobrīd ļoti daudzās jomās valsts un pašvaldības atbildība pārklājas – piemēram, slimnīcas ēka pieder pašvaldībai un tai jārūpējas par uzturēšanu, taču veselības naudas maka turētāja ir valsts. Līdzīgi ir arī ar skolām. Varbūt ne vienmēr jautājums ir par to, kādu funkciju nodot pašvaldībai, taču viennozīmīgi varam runāt par to, ka ir jābūt lielākai sasaistei starp valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām. Pašvaldības ir tās, kas atrodas vistuvāk iedzīvotājiem un līdz ar to visskaidrāk redz, kas notiek un kas nepieciešams attiecīgajā reģionā vai pilsētā. Vienalga, vai tā būtu drošības un kārtības nodrošināšana, kādas kontrolējošas institūcijas vai augstākā un profesionālā izglītība, šai sasaistei ar pašvaldību ir jābūt ļoti ciešai.”

Foto - LETAFoto - LETA

Raitis Ābelnieks, 
Bauskas novada domes priekšsēdētājs:
 “Ja pašvaldībām dod lielāku teikšanu saimnieciskos jautājumos, vajadzētu dot arī lielāku finansējumu, taču stipri šaubos, vai mums tos līdzekļus atvēlētu pilnībā. Otrkārt, tas būtu riskants pasākums arī tāpēc, ka pašvaldības ir ļoti dažādas – lielas un mazas, bagātas un nabadzīgas. Draudētu saskaldīšana. Teiksim, sakārto ceļu, kas iet cauri divām vai vairākām pašvaldībām. Vai neiznāktu tā, ka vienā pašvaldībā tas būtu kā konfekte, bet blakus teritorijā – tik un tā slikts? Ideja labi ietu cauri, ja pašvaldības būtu kaut cik līdzīgā līmenī. Visas pašvaldības nevarētu arī atļauties nepieciešamā līmeņa speciālistus. Galu galā rodas aizdomas, vai tas viss nav saistīts ar vēlmi iedibināt reģionālās pašvaldības, kas uzaudzētu daudz lielāku birokrātiju.”

 

 

 

dukulis_VS_2Arturs Dukulis, 
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs:
 “Simtprocentīgi piekrītu, ka vajag lietas mainīt, jo mēs taču labāk zinām, kas Alūksnes novadā vairāk vajadzīgs, nevis ministrijas. Bet tikai ar noteikumu – lai viss būtu loģiskā secībā. Lai neiznāk tā, ka lielāku varu un atbildību uz mūsu pleciem pārliek mehāniski, sak, tieciet galā, lauziet kaklu. Neizdiskutējot visus plusus un mīnusus, var iebraukt dziļā grāvī. Pašvaldībām jau var uzticēt daudz ko, bet līdzšinējā pieredze rāda – funkcijas dod, finansējumu ne.”

 

 

 

Vaivods_2Andris Vaivods, 
Līvānu novada domes priekšsēdētājs:
 “Protams, ka ir gatavas! Tikai ar vienu priekšnosacījumu – reizē ar saimniecisko jautājumu uzticēšanu, vienalga, vai tā būtu ceļu sakārtošana vai profesionālo skolu pārvaldība, mums nodod arī finansējumu. Saprotu, ka uzreiz dažāda kalibra kliedzēji sauks: “Tad jau pašvaldības varēs šķērdēt vēl vairāk!” Bet šāda nostāja ir nepareiza, jo galvenais taču ir uzticēšanās un tās stiprināšana. Ja notiek nelikumības, jāsoda, tas skaidrs. Manuprāt, viena no lielākajām kļūdām ir cilvēku iniciatīvas slāpēšana. Jā, arī no likumdošanas puses. Nu nedrīkst būt tā, ka kāda konkrēta slikta gadījuma dēļ groza likumu, jo tad iniciatīva tiek apcirpta. Ielikšana kaut kādos rāmjos neveicina uzņēmējdarbību, un tas ir bīstami. Pašvaldībās vislabāk zina, kas konkrētās teritorijas iedzīvotājiem visvairāk vajadzīgs, mums ir speciālisti, kas ieguvuši zināšanas, bet bieži viņu spējām neļauj pilnībā izpausties. Ja pašvaldībām vairāk uzticēs saimniecisko jautājumu kārtošanu, mēs daudz labāk varēsim izpildīt galveno uzdevumu – strādāt cilvēku vajadzībām.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+