Sports
Futbols

Futbolisti meklē vilku raksturus 16


Kaspars Dubra (pa labi) un Roberts Savaļnieks
Kaspars Dubra (pa labi) un Roberts Savaļnieks
foto: LFF

Latvijas futbola izlasē pietrūkst vilku raksturu, bet jaunā treneru brigāde cenšas spēlētājos atraisīt līderu dotības, atzīst valstsvienības vārtsargu treneris Aleksandrs Koļiņko.

Lācis Anglijā

Latvijas futbola izlase savu jauno identitāti veidos ap vilka tēlu. “Klubos asociēšanās ar dzīvniekiem ir ierasta, bet izlasēs, cik zinu, ne visai. Mums tagad futbolā jauni laiki – izlasei jauns treneris un jauna identitāte. Gribas ticēt, ka tas nāks par labu,” spriež Aleksandrs Koļiņko, piebilstot, ka futbolistiem pietrūkst īpašību, kas spētu spārnot apkārtējos. “Cenšamies, lai spēlētājiem būtu cita attieksme pret futbolu gan laukumā, gan ārpus tā. Lai līderi nevis vienkārši uzsauc – aiziet, aiziet, bet ar darbībām un kvalitāti spārno gan komandas biedrus, gan līdzjutējus. Laikam mums galvenais treneris Miksu Pātelainens ir kā vilks – var būt gan skarbs, gan arī mierīgs.”

Koļiņko atceras, ka viņa paaudzei vilka rakstura neesot trūcis, tostarp arī pats bijis pietiekami ass. “Futbolā vajadzīgi cilvēki ar raksturu, kas dzīs uz priekšu kolektīvu. Jābūt emocijām, agresivitātei. Man pašam kādreiz piemērs bija dānis Peters Šmeihels, vēlu no handbola atnāca uz futbolu, bet viņa uzvedība un pārliecība komandas vadīšanā bija lieliska.” Pats viņš, spēlējot Anglijas komandā “Crystal Palace”, ieguva iesauku Lācis, jo izgājienos kliedza “Ja!” (es – krievu val.), kas atgādināja varenā dzīvnieka rēcienu.

Pazīst visus

Aleksandra Koļiņko nokļūšana izlases treneru štābā daudziem bija pārsteigums. “Miksu piezvanīja, satikāmies, un viņš palika apmierināts ar manu futbola redzējumu, ambīcijām.”

Koļiņko teicami pazīst visus Latvijas pašreiz labākos vārtsargus. Ar Andri Vaņinu spēlēja kopā, ar Pāvelu Šteinboru treniņu nometnēs dzīvojis kopējā viesnīcas numurā, ar Kasparu Ikstenu tagad strādā Rīgas Futbola skolas (RFS) komandā, bet Jevgeņiju Nerugalu trenējis Jūrmalas “Spartakā”. “Ar vārtsargiem problēmu nebūs, saprotu, ko viņiem vajag,” Koļiņko jūtas droši.

Pirmajā treniņu nometnē Pātelainena vadībā maija beigās treneru kolektīvs esot aktīvi komunicējis savā starpā, un izveidojusies produktīva sadarbība. Koļiņko padoms tiek vaicāts arī par komandas kopējo spēli, viņš futbola klubos strādājis gan kā asistents, gan ieguvis arī galvenā trenera pieredzi. “Bija interesanti, Miksu uzklausa visu asistentu viedokli un kaut ko arī ņem vērā. Ja nepie­krita, tad izteica savus argumentus. Ļoti ražīga nometne, žēl tik, ka slikti aizvadījām pēdējo spēli pret Azerbaidžānas izlasi (0:3).”

Par pirmo vietu

Septembra sākumā startēs UEFA Nāciju līgas turnīrs, kurā Latvijas izlase D divīzijā būs kopējā grupā ar Gruzijas, Kazahstānas un Andoras valstsvienībām. “Būs grūtas spēles, ar visiem pretiniekiem pēdējā laikā esam tikušies. Ja labi sagatavosimies, mums ir iespējas pacīnīties par pirmo vietu grupā,” uzskata bijušais izlases vārtsargs.

Pēdējā laikā daudzi ārzemēs spēlējošie futbolisti atgriezušies Latvijas klubos. “No vienas puses, tas ir labi – izlases treneri viņus regulāri redz klātienē, Latvijas čempionāts kļūst spēcīgāks, arī pirms Eirokausiem daudzas komandas pastiprinājušas sastāvu, tādēļ sezonas otrā puse būs ļoti interesanta,” ikdienā ar virslīgas līdervienību RFS strādājošais Koļiņko uzsver, ka komanda nedrīkst atslābt. “Tomēr slikti, ka mūsu futbolisti netiek pieprasīti citās zemēs, vārāmies savā sulā. Ārzemēs, spēlējot kopā ar spēcīgiem partneriem, tu progresē, tevi nemulsina meistarīgi pretinieki. Mēs savulaik izlasē nerespektējām nevienu komandu.”

Viņnedēļ RFS pārdeva Šveices “Sion” savu rezultatīvāko spēlētāju Robertu Uldriķi. “Viņš mums ļoti daudz palīdzēja, laukumā nākot uz maiņu, statistika iespaidīga, taču neatradām Uldriķim vietu sākuma sastāvā, tādēļ klubs viņu palaida. Robertam ir dotības, bet vēl ļoti daudz jāstrādā – vismaz gadu vai divus, lai kļūtu par pamatsastāva spēlētāju labā komandā. Jauns puisis, fiziski nav nobriedis, spēlē arī ar galvu, lai gan ir liels augumā,” norāda Aleksandrs Koļiņko.

LA.lv