Foto – LETA/AFP

Juris Lorencs: Futbols, rasisms un integrācija 4

Kopš pasaules futbola čempionāta finālspēles Maskavā pagājušas jau vairāk nekā divas nedēļas. Tomēr šis čempionāts paliks atmiņā ne tikai ar skaistajām spēlēm un pat ne politiskajām intrigām. Izskatās, ka šoreiz futbols būs aizsācis diskusiju par visai slidenu tēmu modernajā Eiropā – sabiedrības integrāciju.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71
Lasīt citas ziņas

Vispirms jau medijos izskanēja ironija, ka patiesībā pasaules kausu esot ieguvusi Āfrika. Tas nekas, ka šoreiz zem Francijas karoga. Toties vismaz puse spēlētāju šajā izlasē ir no “melnā kontinenta”! Tomēr izskatās, ka francūžiem un arī beļģiem, tautām ar koloniju pārvaldīšanas pieredzi Āfrikā, šodien īpaši nerūp savas izlases futbolistu ādas krāsa. Galvenais, ka labi spēlē! Uz šī tolerances fona kā zibens no skaidrām debesīm futbola pasauli satricināja Vācijas izlases spēlētāja Mesuta Ezila paziņojums, ka viņš turpmāk vairs nespēlēšot savas valsts izlasē. Viens no iemesliem – konflikts ar politiķi, ilggadējo Vācijas parlamenta deputātu no Kristīgo demokrātu partijas un tagadējo Vācijas Futbola savienības prezidentu Reinhardu Grindelu, kuru Ezils apvaino rasismā.

Dažas rindas no Ezila paziņojuma (pilns teksts atrodams https://twitter.com/mesutozil1088) ir vērtas, lai tās nocitētu: “Grindela un viņa atbalstītāju acīs es esmu vācietis, kad izlase uzvar, un turks, kad tā zaudē. Neraugoties uz to, ka maksāju nodokļus Vācijā, ziedoju skolām un kopā ar Vācijas izlasi izcīnīju pasaules kausu 2014. gadā, mani uzskata par citādu… Vai ir kādi “vāciskuma” kritēriji, kurus neesmu izpildījis? Ja par maniem draugiem Lukasu Podoļski un Miroslavu Klozi nekad nesaka, ka viņi ir “Polijas vācieši”, tad kāpēc es esmu “Turcijas vācietis”? Vai tas ir Turcijas dēļ? Vai tāpēc, ka esmu musulmanis?” Tālāk seko aizvainojumu un lamu (“turku cūka”, “turku sūds”, “vācies prom” utt.) uzskaitījums, kas esot saņemtas gan no dažiem vācu politiķiem, gan neapmierinātajiem līdzjutējiem. “Mūsu sabiedrībā slēpjas rasistiskas tendences, un tas ir bīstami,” tā rezumē Ezils.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sarunāts ir tik daudz, ka nav pat skaidrs, no kura gala šķetināt šo kamolu. Vispirms jau pārsteidz Ezila paziņojuma tiešais tonis, neparasti ass politiski korektajā Vācijā. Arī tas, ka tā teksts uzrakstīts nevis vācu, bet angļu valodā. Vienlaikus Ezilam tiek pārmesta kopīga fotografēšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu, kas notika maija vidū. Nevar noliegt, iespējams, arī šī plaši izreklamētā fotogrāfija Erdoganam palīdzēja uzvarēt 24. jūnijā notikušajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās. Ezils patlaban ir pasaulē populārākais turks.

Bet vai viņš ir turks? Formāli 1988. gadā Vācijas pilsētā Gelzenkirhenē dzimušais Ezils ir vācietis trešajā paaudzē. Pats sevi viņš uzskata gan par vācieti, gan turku. Citā tvitera paziņojumā Ezils slavē māti, kas “nav ļāvusi zaudēt saikni ar senčiem, kultūras mantojumu un ģimenes tradīcijām”. Būsim taču atklāti – ja to būtu teikusi kāda ārzemēs dzimusi latviešu slavenība un turklāt vēl nofotografētos ar prezidentu Vējoni, latvietim tā būtu īsta medusmaize. Un te mēs beidzot nonākam pie jautājuma, kas jau gadiem ilgi virmo gaisā un pēc Ezila demarša tiek uzdots atkal – kāpēc turki pilnībā neintegrējas, kāpēc tomēr nekļūst par vāciešiem? Jo ir taču arī citi, pavisam pretēji piemēri. Vācijas pēckara ekonomiskā buma laikā sabraukušie spāņi, itāļi, dienvidslāvi, grieķi jau sen ir izšķīduši vāciešos, tas pats diemžēl noticis ar trimdas latviešiem viņu mītnes zemēs. Tātad ir kādi mehānismi, kas uztur šīs tautas identitāti arī svešumā. Diezin vai tas ir tikai islāms, kaut gan pats Ezils apgalvo, ka lūdzot Dievu piecas reizes dienā un vēl katrreiz pirms spēles. Vēl viens arguments to skeptiķu rokās, kuri nevēlas Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Jo pēc diviem gadiem Turcijas iedzīvotāju skaits pārsniegs 83 miljonus un apsteigs Vāciju. Man pašam šajā strīdā nav īpašu simpātiju kādā pusē, lai vācu sabiedrība tiek pati galā. Vienīgais, ko gan gribētos – lai patlaban svešumā tik lielā skaitā aizbraukušie latvieši arī pēc trīs paaudzēm būtu tikpat lepni par savu etnisko izcelsmi kā vācu (turku?) futbolists Mesuts Ezils.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.