Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. septembris, 2013
Drukāt

G20 atklāj globālās ekonomikas trūkumus

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

.Ietekmīgāko pasaules valstu G20 sanāksme Sanktpēterburgā, Konstantīna pilī, Somu līča krastā atvērusi durvis sarunām par plašu jautājumu loku. Secen neiet krīze Sīrijā un valstu nostāja par tās risināšanu, kā arī daudzi ar pasaules ekonomiku saistīti temati, kurus īpaši uzrunāt aicinājusi Eiropas Savienība.


G20 sanāksmes ir ASV un Eiropas Savienības (ES) kopīgi radīta iniciatīva, pasaules pirmais globālais forums par ekonomisko sadarbību.

 

Stingrāku nodokļu politiku

Eiropas Savienības līderi G20 samitam nosūtījuši kopīgu vēstuli, kurā aicina pievērsties virknei šobrīd globāli svarīgu jautājumu – domāt par to, kā uzlabot sabiedrības uzticību biznesam un palikt modriem un aktīvi atbalstīt pasaules ekonomikas attīstību un augšupeju, pabeigt finanšu reformas, izstrādāt tādus nosacījumus, kas neļauj izvairīties no nodokļu nomaksas un apkaro krāpšanos ar nodokļiem, reformēt starptautisko finanšu arhitektūru un virzīties uz priekšu cīņā ar korupciju, un domāt par enerģijas jautājumiem. Vēstuli G20 sanāksmes dalībniekiem atveduši Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Baraozu un ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs, kuri tradicionāli forumā pārstāv ES.

 

Banku uzraudzība

Banku drošība ir G20 ekonomikas jautājumu augšgalā. Vēl šonedēļ EK nāca klajā ar priekšlikumiem tā dēvēto ēnu banku pakalpojumu regulēšanai, kuru rīcībā ir vismaz puse no visiem banku aktīviem pasaulē desmitiem triljonu eiro vērtībā. Eiropas Komisijas rosinājumi sola mazināt sistēmiskos riskus Naudas tirgus fondiem (NTF), kurus izmanto bankas, valdības un lielākie uzņēmumi, tas nozīmē, ka NTF būs vismaz 10 procentu no to kopējā portfeļa jānodrošina aktīvos, kurus varēt izmaksāt dienas laikā, un vēl 20 procentus nedēļas laikā. Tas, pēc Eiropas Komisijas domām, nodrošinās to, ka fondi būs spējīgi operatīvi reaģēt uz investoru prasībām un izmaksāt kompensācijas. Šādu praksi Eiropas Savienība redz ieviešam arī citur pasaulē, ko arī rosina G20 sarunās.

Eksperti pirms G20 samita arī norādījuši, ka bankas kopumā šobrīd ir labāk nodrošinātas ar kapitālu, taču vairākas no tām joprojām ir pārāk lielas, un tas rada bažas, ka krīzes gadījumā, tām nonākot finanšu grūtībās, valstīm var rasties milzu problēmas tās glābt.

G20 ir arī tā platforma, kur valstis vēlreiz uzsver nepieciešamību samazināt budžeta tēriņus, jo līdz šim tas izdevies vienīgi atsevišķām Eiropas valstīm. Runātāju uzmanība pievērsta strauji augošajām ekonomikām – Indijai un Brazīlijai un to parādu un attīstības situācijai.

Eiropas Savienība iepriekš norādījusi, ka cer G20 samitā pieredzēt plašas sarunas par tirdzniecību un sūtīs signālu valstīm par protekcionisma negatīvajām sekām.

 

Sīrijas ēna neiet secen

Lai gan G20 samita oficiālajā programmā Sīrijas temats nav iekļauts, bez sarunām tas nepaliek. Arī Krievijas līderis Vladimirs Putins vēl pirms samita paziņoja, ka Sīrijas temats būs jāskar, īpaši tādēļ, ka par to valda atšķirīgi uzskati.

Pati Krievija ir viena no tām valstīm, kas līdz šim visaktīvāk iestājās pret jebkādu iejaukšanos Sīrijas procesos un ir kritizējusi ASV lēmumu sākt militāru uzbrukumu, taču V. Putins negaidīti ir atzinis, ka Krievija galu galā militārajām operācijām Sīrijā varētu piekrist. Savukārt Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons jau iepriekš G20 sanāksmē solīja mudināt Krieviju un citas valstis vienoties par Sīrijas krīzes risinājumu.

 

Viedokļi

Petersena institūta Vašingtonā starptautiskās ekonomikas eksperts Anderss Oslunds: “Šodien mums ir jāuztraucas par uzlecošajām ekonomikām, kurām ir lieli tekošā konta deficīti, kuras ir aizņēmušās pārāk daudz, tagad aizdevuma cenas ir strauji pieaugušas. Tās ir Turcija, Ukraina, Baltkrievija, Indija, Indonēzija un virkne citu valstu, kamēr, piemēram, Centrālā un Austrumu Eiropa izskatās diezgan labi, jo tās ir izdarījušas mājas darbu, tām ir relatīvi stipri budžeti un tās ir īstenojušas spēcīgas strukturālās reformas.”

 

Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu: “Globālā ekonomiskā situācija vienu lietu parāda ļoti skaidri – visu G20 valstu līderiem ir jāsper solis ekonomikas atveseļošanas, izaugsmes, jaunu darba vietu radīšanas un godīgākas nodokļu nomaksas virzienā. Te nav vietas pašapmierinātībai, un ļoti daudz ir darāmā, lai atjaunotu globālu uzticamību ekonomikai.”

 

ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs: “Eiropas Savienība piedalās šajā samitā daudz labākā ekonomiskajā formā nekā iepriekšējā tikšanās reizē aizvadītajā gadā. Mūsu cīņa ar krīzi ir nesusi augļus, taču mēs nenogurstoši to turpināsim, tā ka riski un izaicinājumi joprojām saglabājas. Ekonomiskā krīze ir īpaši izgaismojusi to, ka visiem ir jāmaksā sava godīgā nodokļu daļa. Sanktpēterburgā Eiropas Savienība uzsvērs nodokļu nemaksāšanas jautājumu un iespēju pēc iespējas plašāk valstīm automātiski apmainīties ar informāciju par nodokļiem.”

 

Fakti

Pirmais G20 samits norisinājās Vašingtonā 2008. gada novembrī. Tā bija Eiropas Savienības un ASV kopīga iecere, lai cīnītos pret globālo finanšu krīzi. Kopš tā laika G20 samiti ir kļuvuši par pirmo forumu starptautiskajai ekonomiskajai sadarbībai. G20 līderi tiekas reizi vai pat divas reizes gadā. Nākamais G20 samits 2014. gadā notiks Austrālijā. G20 dalībnieces ir Eiropas Savienība un 19 pasaules valstis, kuru vidū ir Argentīna, Austrālija, Brazīlija, Ķīna, Krievija un citas. Eiropas Savienību sanāksmē pārstāv Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu un Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs.

Tradicionāli sanāksmēs ielūdz arī viesus. Krievija uz Sanktpēterburgu atsevišķi aicinājusi Spāniju, Senegālu, Etiopiju, Kazahstānu, Singapūru un virkni citu viesu. Paralēli G20 sanāksmei notiek arī citi pasākumi, kas veltīti biznesa pārstāvjiem, arodbiedrībām, pilsoniskajai sabiedrībai un jaunatnei.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+