G20 oficiālajā programmā dominē ekonomika, neoficiālajā – Sīrija 0
Šodien Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā uz divu dienu saietu sabrauc G20 valstu līderi. Tas ir ekonomiski attīstīto un attīstības valstu 1999. gadā nodibināts forums galvenokārt ekonomisko jautājumu apspriešanai.
Arī šogad foruma oficiālajā programmā lielākais uzsvars likts uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, starptautisko tirdzniecību un nodokļiem. Taču neoficiālajās sarunās dominēs Sīrijas krīze. Vairāk nekā divu gadu ilgais asiņainais konflikts prasījis aptuveni 100 tūkstošu cilvēku dzīvību, un augusta beigās pilsoņu karā izmantotie ķīmiskie ieroči liek lielvalstu līderiem apsvērt iespējamu triecienu pret Sīrijas prezidenta Bašara Asada spēkiem.
Putins prasa pierādījumus
Kopš 2011. gada, kad ar protestiem pret Asada režīmu sākās asiņainie nemieri Sīrijā, kas nu pārauguši pilsoņu karā, Apvienotās Nācijas nav spējušas panākt pat nosodījumu asinsizliešanai, jo ANO Drošības padomes divas pastāvīgās dalībval-stis – Krievija un Ķīna – noraidījušas visas rezolūcijas Sīrijas jautājumā. Tagad pēc ķīmisko ieroču izmantošanas Sīrijas krīze atkal aktualizējusies, un Vašingtonā jau tiek gatavoti ieroči iespējamam uzbrukumam. ASV prezidents Baraks Obama uzticējis lēmumu par iespējamu uzbrukumu pieņemt Kongresam, kas šo jautājumu izskatīs pirmdien – 9. septembrī.
Dienu pirms G20 saieta sākuma intervijā ziņu aģentūrai “Associated Press” un Krievijas valsts televīzijai saieta namatēvs Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka Asads laikā, kad viņa spēki gūst virsroku pār nemierniekiem, būtu rīkojies “absurdi”, izmantojot ķīmiskos ieročus. Viņaprāt, ārvalstu iebrukums Sīrijā būtu traktējams kā “agresija”.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka militāra vēršanās pret Asada režīmu būtu pieļaujama, ja galdā tiks likti nepārprotami pierādījumi, ka tieši tas izmantojis ķīmiskos ieročus. “Ja ir pierādījumi, ka lietoti ķīmiskie ieroči un to darījusi armija, tad ar šiem pierādījumiem jāiepazīstina ANO Drošības padome. Tiem jābūt pārliecinošiem pierādījumiem,” sacīja Putins. Tādā gadījumā Krievija esot gatava rīkoties “izlēmīgi un nopietni”.
Obama neizdevīgā pozīcijā
Politiskie apskatnieki Vašingtonā spriež, ka Obama uz G20 saietu ieradīsies visnotaļ neizdevīgās pozīcijās. “Putinam ir skaidra politika attiecībā uz Sīriju, un viņš to īsteno ar aukstasinīgu noteiktību. Obama tikmēr vilcinās, viņa politiskie mērķi ir vispārīgi un blāvi. Putinam ir skaidrs, kuru pusi viņš vēlas redzēt kā uzvarētāju. Obama nespēj paskaidrot, kāpēc ASV vajadzētu atbalstīt džihādistus cīņā par varu Sīrijā,” gaisotni, kādā abu lielvalstu līderi tiksies G20 saietā, iezīmē laikraksta “The Washington Times” politiskais apskatnieks Džims Pičs.
Viņaprāt, Obamam šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš ir nepieciešama sadarbība ar Putinu, ar kuru viņš augusta sākumā atcēla tikšanos, tādējādi paužot neapmierinātību ar to, ka Krievija piešķīra politisko patvērumu bijušajam ASV izlūkdienestu darbiniekam Edvardam Snoudenam.
“Obama dodas uz Sanktpēterburgu, lai tiktos ar cilvēku, kurš zina, ko grib, un kuram ir politiskais atbalsts. Obamam nav politiskā atbalsta ne paša mājās, ne ASV sabiedrotajos. Viņam jāaizstāv politiskais kurss, kuram pašreiz nav tiesiska pamatojuma un no kura ASV ārpolitika neko neiegūtu,” secina Pičs.
Runās arī par ekonomiku
Bez šobrīd starptautiskajā politikā aktuālās Sīrijas problēmas lielvalstu līderu saieta darba kārtībā būtiska vieta tiks atvēlēta arī ekonomiskajiem izaicinājumiem. Vasaras vidū Starptautiskais valūtas fonds nāca klajā ar ziņojumu, kurā norādīja, ka samazina attīstības valstu ekonomiskās izaugsmes prognozes. Turklāt Sanktpēterburgā SVF varētu šīs prognozes samazināt vēl vairāk. Putins gan cer, ka viņa organizētais saiets piedāvās atbildes ekonomikas atveseļošanai un bezdarba samazināšanai. Starptautiskās ekonomikas eksperti pauž, ka pašreizējā sistēmā, kad valstu nacionālās ekonomikas kļūst aizvien atkarīgākas viena no otras, būtu nepieciešams ieviest pārnacionālu uzraudzības sistēmu, kas palīdzētu atjaunot pakāpenisku ekonomisko izaugsmi. Tiesa, lai panāktu šādu izrāvienu, ir nepieciešama kā politiskā, tā ekonomiskā vienprātība, ar kuru G20 šobrīd nevar lepoties.
Fakti G20 ietilpst deviņpadsmit valstis un Eiropas Savienība. Lielais divdesmitnieks kopā veido 90% no pasaules IKP. Tas nodrošina 80% no kopējās starptautiskās tirdzniecības. G20 pārstāv divas trešdaļas no pasaules iedzīvotājiem. |
