Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. jūnijs, 2015
Drukāt

Pirms 75 gadiem 17. jūnijā PSRS okupēja Latvijas Republiku. Saruna ar vēsturnieku Māri Zvaigzni (15)

1940_Demonstracija_8

1940. gada padomju okupācijas notikumi ir kā mozaīka, kas no mazām epizodēm jāsaliek kopā, lai iegūtu kopainu, saka LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēstures skolotājs Māris Zvaigzne. Vēl 80. gados studējis vēsturi aspirantūrā Maskavā, pēc tam, laikiem mainoties, izmēģinājis spēkus arī citās jomās, līdz atkal atgriezies pie vēstures. Zvaigznes izstrādājamais doktora darba temats ir “Arodbiedrību loma Latvijas sovjetizācijā” – visai neierasts skats, taču vēsturnieks arodbiedrības uzskata par daļu no 1940. gada mozaīkas. Turklāt diezgan būtisku, jo tieši padomiskotās arodbiedrības organizēja strādnieku iziešanu mītiņos un demonstrācijās, kam 1940. gada vasarā bija tik liela nozīme, lai radītu iespaidu, ka jauno varu atbalsta plašas tautas masas. Padomju Savienībā arodbiedrības bija iedzīvotāju kontroles instruments, starpposms starp pilsoņiem un valsti. Atšķirībā no “normālām” tās netika organizētas pēc profesiju, bet pēc darbavietu sistēmas.

V. Sprūde: – Diezgan pārsteidzoši, kā 1940. gadā Latvijā tik īsā laikā varēja iedēstīt padomju arodbiedrību modeli un vēl likt tajās iesaistītajiem strādniekiem apmeklēt okupācijas varas mītiņus.

M. Zvaigzne: – Tā bija tā intriģējošā lieta, kas vedināja papētīt, kas vispār ir arodbiedrības autoritāros un totalitāros režīmos. Latvijas gadījumā līdz 1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsumam arodbiedrību kustība bija spēcīga, lai arī sašķelta, jo to ietekmēja kā komunisti, tā sociāldemokrāti. Arodbiedrībās bija ap 50 tūkstošiem biedru. Pēc apvērsuma arodbiedrību darbību apturēja, taču jau 1934. gada rudenī nolēma, ka tām arodorganizācijām, kas nav kreisas, darbība apturēta tikai uz laiku. Norīkoja īpašu pilnvaroto, kam bija jānodarbojas ar arodbiedrību izmantošanu jaunā režīma interesēs. 1936. gadā izveidoja Darba kameru, kuras struktūrā arodbiedrības iekļāva. Tagad tās vairs nenodarbojās kā līdz 1934. gadam ar sociālajiem jautājumiem, darba algām, darba apstākļiem, pensijām. Tās vairs neregulēja attiecības starp darba ņēmējiem un devējiem, bet pildīja jaunu uzdevumu – rūpēties par valsts izaugsmi, ražošanas attīstību, izglītojošo darbu, kultūru, sportu. Tātad pēc iespējas tālāk no politikas, dziļāk strādnieku ikdienas dzīves sakārtošanā. Ulmaņa laikos arodbiedrības locekļu skaits pieauga līdz 90 tūkstošiem, jo valsts bija ieinteresēta sekot līdzi tam, kas notiek nozarēs.

Visu sistēmu uzraudzīja Darba kameras priekšsēdētājs Kārlis Egle un sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš. Notika arodbiedrību valstiskošana. 1940. gadā tādas arodbiedrības faktiski bija jau gatavas strādāt pēc jaunajiem nosacījumiem. Vajadzēja tikai nomainīt izkārtni. Komunisti to izdarīja viltīgi. Darba kameru slēdza, taču arodbiedrības neizgaiņāja. Tām atkal deva jaunus uzdevumus. Trīs vai četras dienas pēc tam, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apstiprināja Augusta Kirhenšteina valdību, tika nolemts, ka arodbiedrības noteikti jāpārņem kontrolē. Komunistiem un tāpat sociāldemokrātiem, kuru daļai sākumā simpatizēja 1940. gada vasarā notiekošais, uzdeva visos lielākajos uzņēmumos organizēt sapulces un arodbiedrību grupas jaunās kārtības atbalstam.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. māris zvaigzne

  2. “Mani tas arī pārsteidz,…..”
    – Vēl viens auseklītis, kurš pirms 25.gadiem bija pārliecināts par pasludinātajām “vēstures beigām” (F.Fukajam) un neo-liberālisma “pēdējo cilvēku” – , bet tagat, redzot savu maldu sekas, likumsakarīgi sāk “muļķi laist”. Patiesība par 1940.g. ir tepat blakus, nemaz V.Lāča epopejas “Vētra” pirmo grāmatu nav jālasa:
    “Latvijas sabiedrība ir izveidojusies par dziļi netaisnīgu sabiedrību,…..” Vita Matīsa, Docteur e Sciences Politiques Université de Genève (UNIGE) – Skolotāju kongress 2009.

  3. komentus rakstīt drīkst?

  4. ” Praktiski visur bija klāt vietējo arodbiedrību vadītāji gan kā nacionalizācijas komisiju priekšsēdētāji, gan locekļi.”
    ================================================================
    Akurāt’ kā Viļa Lāča romānā “Uz Jauno krastu” (Staļina prēmija, 1952):
    “….Un cilvēki atradās. No pašas tautas dzīlēm nāca jaunie kadri. Lielsaimnieka vietā pagasta dzīves priekšgalā stājās kalps un bezzemnieks. Strādnieks kļuva par valsts komisāru rūpnīcā un veikalā. Kultūras dzīvi sāka vadīt progresīvais inteliģents, ko aizgājušais režims bija nobīdījis pie malas un turējis bada maizē.” (-212.- 213.lpp.)

  5. Nu re, Ušakovs atcerējās ka ārodbiedrības ir komunisma skola un tagad māca gan LABA gan arī mediķus jaunām darba uzvarām un cīņai pret valsts varu. Kļūstiet par ārodbiedrību biedriem un uzgavilējiet Ušakovam!

  6. Berklavs stāstija kā viņš piedalījās izvešanās 14.jūnijā. Iepriekšējā dienā viņam iedeva vēstuli, kuru drīkstēja atvērt 14. j. no rīta noteiktā laikā. Tur bija rakstīts, kas un kur jādara. To der zināt NA

  7. TĀ LAIKA ”BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJI” BIJA STINGRI PĀRLIECINĀTI PAR IZVELĒTO LATVIJAS ATTĪSTĪBAS CEĻU. JA , MES BIJAM VISI PUSLĪDZ VIENĀ LĪMENĪ, NU SPICE UN TAI PIETUVOTIE PROTAMS VISUR BIJA AUGŠGALA. UN TAGAD MUMS BIJA CITI BRIVĪBAS CĪNĪTAJI ( bez ””’ ), KURIA MĒS KARSTI TICĒJAM. UN KUR MĒS ESAM TAGAD !!!!!!! EKONOMIKA GRĪSTĒ, VISI ”’LATVIJAS LEPNUMI”’ IZŅEMOT “”DZINTARU”’ PĀRDOTI UN LĪDZEKĻI IZZAGTI, SPICE NOTEIKTI ZINA TADU VALSTS IEKĀRTAS VĒRTĒJUMU- VALSTI GALVENOKĀRT VĒRTĒ TĀS RŪPES PAR VECIEM CILVĒKIEM. KAS IR PIE MUMS???? VECĪŠI 70, 80, 90 GADUS VECI IEDZĪTI LIEKU CILVĒKU KOMPLEKSĀ. MANI NESKAITOT- MAN 73 GADI, LĪDZ 71 GADAM STRĀDĀJU NOPIETNĀ VALSTS IESTĀDĒ.

    TAD ES PAR KO ??? KUR ŅEMT TO IEKŠĒJO TIEKŠANOS ŠĶENDĒTIES PAR ŠODIENAS DATUMU, TAD LĒMUMU NE TAUTA PIEŅĒMA, TAGAD ”’JAUNIE ATBRĪVOTĀJI”’ MŪS ATBRĪVOJA NE TIKAI NO SAVIENĪBAS. MUMS VAIRS NAV NEKĀ

  8. “Pat diplomāti īsti nesaprata, kas notiek.” – ????
    Kādas valsts diplomāti nesaprata notiekošo 2.Pasaules kara laikā 1940.g. vasarā? Papua-Jaungvinejas?
    Pilsonīši, šitais zvaigznīte tak’ ir viens no tiem “jokupēteriem”, kurš kopā ar felmaņiem, zudām, dukštiem u.c. bonifācijiem savu cunfti 25.gadu laikā ir “līdz klinķim” nolaidis:
    “Latvijas vēstures zinātne atrodas kritiskā stāvoklī” (Latvijas vēstures zinātnes apburtais aplis. LVportalsLV)

  9. Ulmaņa laikos arodbiedrības locekļu skaits pieauga līdz 90 tūkstošiem, jo valsts bija ieinteresēta sekot līdzi tam, kas notiek nozarēs.
    ================================================================
    Godmaņlaikos (7.5.1990-5.6.1993) arī bija liela ieinteresētība – īpaši “kažokmetēju” un PBLA “de-sovjetizācijas” veicēju rindās, kuri apvienojās lielākajā prihvatizatoru un denacionalizatoru partijā LC.
    Komunisti uzrīkoja “darba revolūciju”, jo bija vajadzīgs attīstīt – auseklīši “dziesmoto revoļūciju” sarīkoja, jo nomenklatūra vēlējās lustīgi patusēt.

  10. Nav to sociāldemokrātu, ko laist pie valdīšanas. Kur viņi ir?

    • Kā un kāpēc tie sociāldemokrāti radās – atceries pamatskolā mācīto:
      “Sākumā strādniekiem nebija savas organizācijas, kas aizstāvētu viņu intereses.(..) Par tādu vienotu cīņas organizāciju Latvijā kļuva strādnieku partija – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP). Šī strādnieku partija veidojās pakāpeniski, apvienojoties sociāldemokrātu pulciņiem Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā u.c. LSDSP tika nodibināts 1904.gadā. [ Jau sešus mēnešus pēc nodibināšanās jaunā partija stājās latviešu tautas priekšgalā lielajā Piektā gada revolūcijā.] – sk. vairāk:Kurlovičs G., Tomašūns A. “Latvijas vēsture” pamatskolai, – 159.- 160.lpp.)

      • Nu, un kur viņi ir?

        • Darba tautas lielākā daļa atrodas tai pat procesā, kādā bija VEF, RAF u.c. lielie uzņēmumi un kolchozi:
          “Katru dienu mēs zaudējam 60 cilvēku. Tas ir vesels vilciena vagons. Ja mēs pumpēsim naudu nosacīti melno caurumu pētīšanai, tad šajā ziņā nekas nemainīsies.”
          Jānis Endziņš: Bilde, es teiktu, diezgan skarba (Portāls nra.lv, 30.10.2014.)

  11. Arī tagad arodbiedrības ir valsts politikas instruments.Tā vietā lai lai izrādītu kaut minimumu satraukumu par pensionēto arodslimnieku reālu nīcināšanu,arodbiedrības un arī pensionāru federācija šo faktu intensīvi ignore,tādā veidā kļūstot par noziedzības veicinātaju.

  12. Taadi pseido veesturnieki ,kas pa savu algu gatavi dzimteni paardot tagad pilnas Universitaates .
    Iemaacijushies tikkai tekoshi runaat bet tieshaam peetiit un atklaat neizdeviigas lietas vinji vienkaarshi noklusee, Kaa jau paraziitiem pienaakas.

Draugiem Facebook Twitter Google+