Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. novembris, 2013
Drukāt

Anda Buševica: Gabaliņš no citas koordinātu sistēmas


Busevica_2

Rudens vēja purinātas, Marka Rotko paletes krāsas Daugavpilī nu jau gandrīz izdēdējušas. Daugavpilī šopavasar atvērtā Marka Rotko mākslas centra logo it kā nevērīgi ir iešvīkāts sarkans un dzeltens krāsas laukums, bet manas viesošanās laikā tādas pašas krāsas ir lapotnēs, tādi paši atspulgi Daugavā, skatoties no Daugavpils cietokšņa vaļņa.

Ideja, kas šķita neticama un, izstaigājot raibo Daugavpils tirgu, koka mājiņu ielas un baznīcas, liekas vēl sirreālāka – ka nekur citur, bet tieši šajā pilsētā ir lielākais Marka Rotko gleznu krājums Eiropā. Pateicoties Marka Rotko bērnu deponējumam, tajā apskatāmi veseli seši Rotko oriģināli.

Pirms runājam tālāk, vajadzētu tikt skaidrībā ar mērogiem. Tiem laimīgajiem, kam priecīgais kultūršoks, apmeklējot Marka Rotko mākslas centru vēl priekšā, vispirms gribētu izklīdināt pārliecību, ka Daugavpils cietoksnis ir viena kompakta ēka. Tā ir vesela pilsētiņa, kurā ir gan padomjlaiku “hruščovkas”, gan cariskās Krievijas impērijas pašapziņā slejas ķieģeļu māju fasādes tukšiem logiem – ar mašīnu vairākas minūtes jābrauc, līdz tiec līdz bijušajai arsenāla būvei, kurā apmeties Rotko māk-slas centrs. Ēkai pretī apmeties budistu templis, pie loga plīvo lūgšanu karodziņu virtenes, šeit dzīvo Daugavpils cietokšņa pioniere – māksliniece Ināra Petruseviča, savukārt kāda dāņu galeriste nopirkusi telpas, lai izveidotu privātu rezidenci savu mākslinieku lokam.

Daugavpils cietoksnis mūsdienu Daugavpilī ir kā tāds citplanētiešu kuģis, kurā viena otrai līdzās glabājas liecības par citām impērijām, citiem domāšanas mērogiem un citām vērtību sistēmām. Kopš šeit par flagmani kļuvis Rotko mākslas centrs, visa šī enerģija satecējusi ideju ģenerēšanas, kultūras notikumu aprites gultnē, un atkal jāteic – jaunatvērtais Daugavpils Marka Rotko centrs Latvijai ir nepieklājīgi liels, pārāk dārgs, mērogos izaicinošs.

Intervējot Marka Rotko centra starptautiskajā rezidencē dzīvojošos māksliniekus, man radās neizbēgamais vaicājums – vai viņi saskata Rotko klātbūtni Daugavpilī? Jutos pat mazliet vainīga, uzdodot šādus tendenciozus jautājumus, jo iznāk, ka mēs ar sarunbiedriem šobrīd mērķtiecīgi un apzināti radām mītu par Marka Rotko klātbūtni Daugavpilī. Meklējam viņa gleznu krāsas Daugavas atspulgos, koka māju logos, nolupušajā krāsā. Jo Marka Rotko klātbūtne Daugavpilī ir patiesi diskutabla. Tādas pilsētas vairs nav. Dinaburga cariskajā Krievijā bija ebreju pilsēta, stratēģiska militāras nozīmes vieta, kurai cauri tecēja vairākas dzelzceļa dzīslas un pilsētā vien bija trīs stacijas.

Marka Rotko ideja, tagad materializējusies Marka Rotko mākslas centra lieliskumā, mūsdienu Daugavpils ikdienā ir tāds pats citplanētiešu kuģa desants kā pati cietokšņa pastāvēšana. Bet – varbūt patiesi uz šo centru jāpalūkojas kā daļu no pilnīgi citas koordinātu sistēmas? Tās finansējumu lielākoties veidojis patiess mecenātisms un veiksmīgi piesaistīta Eiropas projektu nauda. Idejiski tā ir daļa no Ņujorkas mākslas dzīves, pasaules māk-slas aprites. Un arī turpmāk tā pastāvēšana – kaut tīri finansiāli – nav iedomājama, nepiesaistot starptautiskus mākslas projektus un kuratorus.

Nabaga daugavpilieši, kuriem diezgan vardarbīgā veidā pēkšņi jākļūst par daļu no Daugavpils pilsētas jaunā zīmola?

Daugavpils visu laiku mērīta ar pārējās Latvijas mērauklu un līdz šim palikusi zaudētājos. Iespējams, tas, kas šai pilsētai pietrūcis, ir bijusi tieši plašākos mērogos būtisku ideju ģenerēšanas jauda. Bet šis jaunais – Marka Rotko – mīts apbrīnojamā kārtā iedzīvina Daugavpils unikalitāti un saslēdz loģiskā ķēdē tās tagadni un pagātni. Daugavpils ir dabiski veidojusies multikulturāla pilsēta, un šā iemesla dēļ tai varētu būt diezgan viegli atgriezties starptautiskā apritē.

Pusdienojot Marka Rotko mākslas centra kafejnīcā, iepazīstos ar Viļņā dzīvojošu kolēģi no Francijas Nacionālā radio. Ja viņai vajagot kādu reportāžu no Latvijas, viņa labprāt izvēloties doties uz Daugavpili. No Viļņas tās esot tikai divas stundas, krietni tuvāk nekā Rīga. Un arī šāds skatpunkts uz ģeogrāfiju nedaudz atšķiras no mums ierastās koordinātu sistēmas.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+