Ekonomika
Bizness

Gada darījums, veiksme, skandāls un sods. Kāds bija aizejošais gads ekonomikā?0

Foto: Fotolia

Gada uzņēmējs

Elektronikas lielfabrikants

Aizejošajā gadā AS “HansaMatrix” darbojās kā līdz šim – ražoja “slepenus”, jo neizpaužamus datu tīkla produktus, industriālos aparātus un ierīces lietu internetam pasūtītājiem ASV, Brazīlijā, Argentīnā, Indijā, Taivānā, kā arī pašmāju “Mikrotik”.

Pašlaik uzņēmums izgatavo augstas sarežģītības elektroniskās komponentes trīs miljonu ASV dolāru apjomā starptautiskam klientam Malaizijā.

Pērn apgrozījums bija 20 miljoni, un katru gadu uzņēmums to palielina par 15 – 20%. “Gribam augt trīsreiz apjomā un divreiz darbinieku skaita ziņā,” paziņojis uzņēmuma lielākais īpašnieks Ilmārs Osmanis.

Šis gads pašmāju elektronikas flagmanim, kas salīdzināms ar VEF vai “Radiotehniku”, iezīmējies ar jaunu lēcienu. AS “HansaMatrix” pieteica investīcijas 20 miljonu eiro apmērā.

Daļu no tām (10 miljonus) aizņēmās no Eiropas Investīciju bankas, tādējādi kļūstot par pirmo privāto uzņēmumu, kas saņēmis atbalstu no tā sauktā Junkera plāna – oficiāli Eiropas Stratēģisko investīciju fonda.

AS “HansaMatrix” palielinās ražošanas jaudas divās rūpnīcās Pārogrē un Ventspilī, kā arī izvērsīs pētniecību inovāciju centrā Mārupē. Lielākā daļa naudas aizietu šķidro kristālu trīsdimensiju displeju ražošanai, ko šogad sāka grupas uzņēmums “Lightspace Technologies”.

Sensacionāla ir ziņa, ka “HansaMatrix” pasaulē lielākajam automobiļu ražotājam ražo optiskos elementus telpiskajiem displejiem automašīnu salonos.

Gada skandāls

Beitāns, Ozols un kukuļi

2018. gada smirdīgākais skandāls ir stāsts ar gandrīz desmit gadus ilgu vēsturi. Tas sākās 2009. gada pavasarī, kad pazīstamais vēja un izklaides tuneļu ražotājs “Aerodium” tika uzaicināts būvēt Latvijas paviljonu “EXPO 2010” izstādei Šanhajā.

Te, kā apgalvo viens no “Aerodium” īpašniekiem Ivars Beitāns, kādās vakariņās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols pateicis, ka “Aerodium” būs jāmaksā 8% liels kukulis no paviljona būvniecībai piešķirtās summas “kaut kam, kas stāv virs viņa”.

“Aerodium” nav maksājis, sekojuši draudi un publisks konflikts, kura dēļ A. Ozols tika atstādināts no EXPO paviljona virsuzraudzības.

Saskaņā ar I. Beitāna izklāstīto versiju uzreiz pēc ļoti sekmīgās EXPO izstādes Šanhajā, LIAA vērsusies pret “Aerodium” meitas uzņēmumu “Gaisa Sporta sertifikācijas centrs” (GSSC), kurš 2006. gadā bija saņēmis Eiropas fondu atbalstu 1,35 miljonu eiro apmērā, lai uzbūvētu vēja tuneli Jelgavā, taču pēckrīzes gados nespēja sasniegt biznesa plānā paredzēto apgrozījumu.

LIAA pieprasīja atmaksāt ES līdzfinansējumu. Sekoja gandrīz sešus gadus ilga tiesāšanās un vairākas krimināllietas pret “Aerodium” īpašniekiem. Oktobrī šī tiesāšanās beidzās ar “Aerodium” uzvaru visās trijās tiesu instancēs un secinājumu, ka LIAA sešus gadus ir nepamatoti un lieki tērējusi tam valsts līdzekļus.

Rezultāts – kā jau tas bieži notiek, zaudētāji ir visas puses. GSCC šā procesa laikā bija spiesta pieteikt maksātnespēju, un Jelgavas vēja tunelis tika pārdots izsolē un pašlaik sekmīgi darbojas Ķīnā.

LIAA un tās vadītājs A. Ozols piedzīvojis apkaunojošu zaudējumu, kas kopā ar apvainojumiem kukuļa pieprasīšanā un nelietderīgā valsts naudas šķērdēšanā var dārgi izmaksāt nākotnē.

Gada sods

2,2 miljonu sods “LPB Bank”

16. oktobris bija nepatīkama diena “LPB Bank” (agrāk – Latvijas Pasta banka) vadībai un īpašniekiem, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēroja bankai šogad lielāko – 2,2 miljonu eiro sodu par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošanā.

Par šo jomu atbildīgajam valdes loceklim izteikts brīdinājums un FKTK pieprasījusi valdei nomainīt šo amatpersonu. Tik liels sods piespriests tāpēc, ka minētie pārkāpumi atklāti jau vairākkārt un problēma bijusi jau ilgstoša.

Ja jūs domājat, ka tāda lieluma sods izsitīs mazpazīstamās bankas kuģa bortos caurumu un banka ies pa burbuli, tad gaidiet ar maisu – līdz šā gada septembra beigām “LPB Bank” peļņa bija 5,3 miljoni eiro, kas ir septītais labākais rezultāts Latvijas banku sistēmā, kaut arī nedaudz samazinājies, salīdzinot ar šādu pašu periodu 2017. gadā.

Palielinājušies šogad arī bankas kapitāls un rezerves, bet aktīvi un noguldījumi bankā samazinājušies.

“LPB Bank” vienīgais īpašnieks ir SIA “Mono”. Savukārt “Mono” īpašnieki ir Mihails Uļmans (49,4%), Aleksandrs Plotkins (32,7%) un Kajems Biomins (17,9%), liecina “Firmas.lv” informācija.

Gada rūpnīca

Visstraujāk augošā ražotne

“Immer Digital” elastīgo iepakojumu ražotnes ēka.
Foto: Zane Bitere/LETA

Gada sākumā Ventspilī tika atklāta “Immer Digital” fleksiblo iepakojumu rūpnīca, kas ir vienīgā šāda veida rūpnīca Ziemeļeiropā. Elastīgā iepakojuma materiālu ražotājs pēdējā finanšu gadā apgrozījumu spējis palielināt par 8125% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 1,606 miljonus eiro.

Tiesa, uzņēmumam par 101% palielinājās arī zaudējumi, kas, visticamāk, saistīti ar lielajām investīcijām. “Immer Digital” ražo elastīgo iepakojumu pārtikas produktiem, medikamentiem un saimniecības precēm. Produkcija tiek eksportēta uz Angliju, Vāciju un Franciju.

Gada darījums

Lielākais zemes pirkums

Gada nogalē viens no Latvijā lielākajiem mežu īpašniekiem – zviedriem piederošā SIA “Bergvik Skog” SIA un SIA “Ruda” – pārdeva 111 100 hektārus zemes, no kuriem 80 300 hektārus aizņem meži.

Tos kopā ar tām piederošo saimniecību par 324 miljoniem eiro nopirka Zviedrijas kokapstrādes koncerns “Södra”, kuram pieder Latvijā reģistrētais uzņēmums “Sodra Mežs”. Pirms šī darījuma “Södra” Latvijā jau piederēja 15 000 hektāru mežu.

Ka briest šāds darījums, par to plašsaziņas līdzekļi vēstīja jau pirms gada, kad viens no lielākajiem Zviedrijas mežu īpašniekiem “Bergvik Skog” AB akcionāri, tostarp pensiju fondi, lēma par uzņēmuma sadalīšanu un īpašumā esošo mežu pievienošanu koksnes pārstrādes uzņēmumiem.

Par iespēju nopirkt “Bergvik Skog” īpašumus interesējās vairāk nekā 20 Latvijas uzņēmumu, tostarp valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Sākumā pārdevēji runāja, ka īpašumus varētu pārdot par 150 līdz 200 miljoniem.

Gada būve

Dziesmas pamati

Foto: Paula Čurkste/LETA

Šogad iesāktais Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekts neapšaubāmi ir pats vērienīgākais no visiem, kādi kopš valstiskās neatkarības atgūšanas kultūras laukā īstenoti Rīgā.

Pēc šogad pilnsabiedrības “LNK, RERE” jau pabeigtās skatītāju laukuma pārbūves tajā ir ap 30 000 sēdvietu – par 8000 sēdvietām vairāk, nekā bija līdz šim. Ja pasākums estrādē notiek bez sēdvietām, tad tā var uzņemt 70 000 skatītāju – par 25 000 vairāk nekā agrāk.

Rekonstrukcijas otro kārtu plānots realizēt līdz 2023. gadam. Pirmo šīs kārtas posmu plānots pabeigt līdz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuri notiks 2020. gada 18. jūnijā.

Otro – līdz 2023. gadam – Dziesmu un deju svētku 150. jubilejas gadā, kas ļaus tribīnēs atrasties 11 000 pasākumu dalībniekiem un vēl apmēram 3000 uz skatuves.

Otrajā kārtā tiks rekonstruēta estrāde ar pārsegumu kupola veidā.

Zem estrādes uzbūvēs arī jaunu multifunkcionālu ēku ar konferenču un ekspozīciju zālēm.

Cik pavisam varētu maksāt šī projekta īstenošana, par to gan īstas skaidrības nav, jo būvniecības gaitā izdevumi ir krietni pieauguši. Sākumā bija paredzēts, ka skatītāju laukuma pārbūves izdevumi nepārsniegs 18 miljonus eiro. Pašlaik tie jau ir aptuveni 27 miljoni eiro.

Gada izmeklēšana

Gaisma OIK galā

Šogad turpinājās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sāga, kuru vēl aktuālāku darīja 13. Seimas vēlēšanas.

Vairākus mēnešus pirms vēlēšanām jaundibinātās partiju apvienības “Attīstībai/PAR!” līderi Daniels Pavļuts un Juris Pūce, kuri abi savulaik bijuši tieši saistīti ar OIK atļauju izsniegšanu, nāca klajā ar savu versiju par to, kas tad vainīgs pie zaļās enerģijas nedienām.

OIK radies 2005. gadā, taču 2008. gadā noticis lūzuma punkts – veikti grozījumi likumā, paredzot atbalstu arī TEC, kā arī subsīdiju saņemšanu padarot mūžīgu.

Šajos gados valdību un Ekonomikas ministriju vadīja Aigars Kalvītis, Ivars Godmanis, Kaspars Gerhards, Anrijs Matīss, kā arī šobrīd premjera amatam vistuvāk esošais Krišjānis Kariņš.

Savukārt pavasara beigās esošā EM vadība izveidoja īpašu OIK darba grupu, kuras mērķis bija atrast izeju no OIK purva. Darba grupai gāja kā pa celmiem, bet ministrija beigās nāca klajā ar plānu trīs gados OIK maksājumu samazināt trīs reizes, paredzot virkni izmaiņu OIK saņēmējiem.

Gada inovācija

Izgudrojums uzstāda rekordu

Latvijas zinātnieki var! To vēlreiz pierādījusi Latvijas Universitātes (LU) Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta komanda, kuras vairāku gadu darbs pie īpašas digitālās zenītkameras nesis augļus – par 100 000 eiro ar universitāti licences līgumu noslēgusi kāda ASV kompānija, kā arī par tās iespējām interesi izrāda vēl citu valstu, piemēram, Mongolijas, uzņēmumi.

Darījums ierakstīts LU rekordu grāmatā – tik daudz par universitātes izgudrojumu nebija maksājis neviens. Zenītkamera spēj veikt tiešus gravitācijas anomāliju mērījumus ar precizitāti, kas pārsniedz līdzšinējo tehnoloģiju iespēto, reizē padarot procesu daudz ātrāku un vienkāršāku.

Instruments ir vertikāls teleskops, kas savienots ar ļoti precīzu līmeņrādi. Tas fotografē tālus, kosmiskus objektus vairākos stāvokļos. Griežot vertikālo teleskopu, kas savienots ar līmeņrādi, uz riņķi, var noteikt organiskās līmeņa nobīdes.

Gada investīcijas

Samals mēbeles

Pēc “Latvijas finiera” lielākais kokapstrādes uzņēmums “Kronospan Riga” (austriešu izcelsmes “Kronospan” – lielākā paneļu ražotāja pasaulē – meitasuzņēmums) sācis veikt un līdz 2020. gadam plāno rekordlielas investīcijas 99,98 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmuma nodokļu atlaide par to vien ir teju 20 miljoni – tas ir tikpat, cik plāno investēt somu “StoraEnso”.

Bet interesantākais ir tas, ka uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas arī zaļajā un inovatīvajā ekonomikā – tas plāno OSB (skaidu) plāksnēm izmantot otrreiz pārstrādājamo koksni – savākt un pārstrādāt vecās mēbeles.

Gada zādzība

Trīs miljoni… ar puķēm

Vislielākā zādzība, kas atklāta šogad, varēja notikt, tikai pateicoties Valsts policijas amatpersonas piesegam – Valsts ieņēmumu dienests sāka kriminālprocesu pret viņu gan par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, kā arī par uzņēmēju grupējuma atbalstīšanu, kas valstij nodarījis zaudējumus vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.

Aizdomās turētā amatpersona ir Sanita Bite, kura laikā no 2009. gada līdz 2011. gada februārim ieņēma Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieces un Kriminālpolicijas biroja priekšnieces amatu.

Nu jau bijusī Valsts policijas amatpersona, izmantojot amatā gūto informāciju un pieredzi, atbalstījusi un konsultējusi grupējumu, kas izkrāpis naudu ziedu vairumtirdzniecības biznesā.

Grupējumā darbojušās 12 personas, iesaistīti 17 gan reāli strādājoši, gan fiktīvi Latvijā reģistrēti uzņēmumi. Lai izvairītos no PVN nomaksas, grupējums izveidojis fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes, pārskaitījis naudu caur fiktīvu uzņēmumu norēķinu kontiem Latvijas, Igaunijas un Čehijas kredītiestādēs.

Laikā no 2016. gada jūlija līdz šī gada septembrim valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.

Gada debitanti

Kaklarota mācīs sazināties

No kreisās: Ariels Tabaks un Ēvalds Urtāns
Foto: Digital Freedom festival

Kā no zila gaisa. Tā var dēvēt Latvijas jaunuzņēmuma “Asya” parādīšanos tehnoloģiju nozarē. Uzņēmuma vadītāji Ariels Tabaks un Ēvalds Urtāns izstrādājuši īpašu komunikācijas rīku, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību iegūst statistiku par cilvēku ikdienas komunikāciju.

“Asya” izmanto balss atpazīšanas algoritmus, lai veicinātu cilvēku runāt skaidrāk, īsāk, interesantāk, pozitīvāk, vienlaikus uzlabojot arī lietotāja klausīšanās prasmes.

Ilgtermiņā “Asya” ir plānota kā maza viedā kaklarota, kas skaitīs vārdu daudzumu un analizēs balss tembru, kā arī ar vibrācijām motivēs, piemēram, pārtraukt runāt un vairāk klausīties sarunu biedrā.

Pirms mēneša notikušajā Latvijā lielākajā tehnoloģiju un dzīvesstila festivālā “Digital Freedom Festival” jaunuzņēmums uzvarēja, saņemot iespēju kvalificēties četru mēnešu intensīvam sēklas stadijas uzņēmuma apmācības kursam un iegūt 150 000 ASV dolāru investīciju no viena no pasaulē vadošajiem jaunuzņēmumu akseleratoriem “500 Startups”.

Gada liksta

Sausuma izžāvētie

Teju 400 miljoni eiro mīnusos – šāds ir šīs sezonas iznākums lauksaimniecības nozarē. Gadiem nepieredzēts sausums pārvilka svītru ne tikai graudu audzētāju plāniem, bet arī iecirta robu daudzu saimniecību budžetos, kur nācās pamatīgi pārmaksāt par trūkstošo lopbarību vai pat izkaut lopus.

Saskaņā ar aprēķiniem sausuma radītie zaudējumi lopkopībā ir krietni virs 100 miljoniem eiro, augkopībā – 166 miljoni eiro, bet mežsaimniecībā – 93 miljoni eiro. Tiesa, nav ļaunuma bez labuma.

Šovasar vismaz nenācās nokurināt tūkstošiem eiro kaltēs, kā tas bija pērnajā slapjajā vasarā, kad caurām diennaktīm bija jāžāvē salijušie graudi.

Turklāt jūlijā izsludinātā valsts mēroga katastrofa mīkstināja nodokļu nomaksas režīmu, ļāva izvairīties no projektus administrējošo iestāžu sodiem, kredītu sarunās padarīja pieļāvīgākas bankas, bet rudenī ļāva saņemt lielākus tiešmaksājumu avansus.

Tāpat zemnieki vēl nav atmetuši cerības saņemt kompensācijas no Eiropas Komisijas, šādi signāli no Briseles joprojām esot.

Gada sapnis

“Rail Baltica”

Šogad izsludināti septiņi no 11 būvprojekta iepirkumiem, kas attiecas uz 57% no visas “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas. Igaunijā būvprojekta iepirkumi ir procesā visos posmos no Latvijas/Igaunijas robežas līdz Tallinai.

Latvijā un Lietuvā ir iesākti divi no četriem būvprojektu iepirkumiem katrā valstī – posmos ap Rīgu un no Kauņas līdz Lietuvas/Latvijas robežai.

Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksā apbūve ir Latvijas otrās simtgades vērienīgākais un sarežģītākais infrastruktūras objekts, par kuru iepirkums beidzies ar diviem piedāvājumiem.

Būvprojekta iepirkumā trases posms Vangaži–Salaspils–Misa Latvijā būs 67 km garš ar 33 pārvadiem un pārejām, kā arī savienojumu ar “Rail Baltica” intermodālo loģistikas centru Salaspilī un Vangažos plānoto infrastruktūras apkopes punktu.

Šis posms šķērsos 11 tiltus, kuru skaitā ir arī viena no ievērojamākām būvēm Latvijas teritorijā – aptuveni 1,3 km garš tilts pār Daugavu.

Projektēšanas iepirkumi jānoslēdz nākamā gada pirmajā ceturksnī, bet līnijas “Rail Baltica” būvdarbi varētu sākties 2021. gadā.

Gada darījums

Lielākais zemes pirkums

Gada nogalē viens no Latvijā lielākajiem mežu īpašniekiem – zviedriem piederošā SIA “Bergvik Skog” un SIA “Ruda” – pārdeva 111 100 hektārus zemes, no kuriem 80 300 hektārus aizņem meži.

Tos kopā ar tām piederošo saimniecību par 324 miljoniem eiro nopirka Zviedrijas kokapstrādes koncerns “Södra”, kuram pieder Latvijā reģistrētais uzņēmums “Sodra Mežs”.

Pirms šī darījuma “Södra” Latvijā jau piederēja 15 000 hektāru mežu. Ka briest šāds darījums, par to plašsaziņas līdzekļi vēstīja jau pirms gada, kad viens no lielākajiem Zviedrijas mežu īpašniekiem “Bergvik Skog” AB akcionāri, tostarp pensiju fondi, lēma par uzņēmuma sadalīšanu un īpašumā esošo mežu pievienošanu koksnes pārstrādes uzņēmumiem.

Par iespēju nopirkt “Bergvik Skog” īpašumus interesējās vairāk nekā 20 Latvijas uzņēmumu, tostarp valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Sākumā pārdevēji runāja, ka īpašumus varētu pārdot par 150 līdz 200 miljoniem.

Gada veiksme

Algā četrciparu skaitlis

Tieši tā kā bija prognozēts gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pirmo reizi pārsniedza tūkstoša slieksni – 1004 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir maģisks skaitlis, jo tajā ir četri cipari un tā psiholoģiski ļauj kaut nedaudz līdzināties emigrācijā nopelnītai algai.

Tomēr, uz rokas saņemot vien 743 eiro, latvietim vidējam atkal jāilgojas pēc nākamā robežskaitļa – tūkstoti uz rokas, tas ir tikpat, cik jau saņem Igaunijā. Mums vēl divi trīs gadi līdz tam.

Paradoksāli, bet vidējo algu nesaņem puse no strādājošajiem, bet mazākā daļa. Tāpēc veiksmīgie ir tie, kuri šogad tik daudz saņēma. Centrālā statistikas pārvalde mums beidzot atklāja, ka vidējā alga nebūt nav vidējam latvietim.

Atrodot sadalījuma viduspunktu, konstatēts, ka 2017. gadā, kad vidējā alga uz papīra bija 926 eiro, darba samaksas mediāna bija 707 eiro. Lūk, tāds ir patiesais stāvoklis.

Šis ir straujākais darba algu pieaugums pēdējos desmit gados. Diemžēl algas šobrīd aug divas reizes straujāk (par 8,4%), nekā uzņēmēji tās bija plānojuši celt (pēc “Citadele Index”, šogad tikai aptuveni 10% no uzņēmējiem bija plānojuši celt algas vairāk nekā par 5%).

Tādēļ uzņēmēji ir spiesti mazināt savu peļņu vai celt cenas patērētājiem.

Gada produkts

Kravnesīgākais drons

“Aerones” spējīgs gaisā pacelt līdz 200 kilogramu lielus smagumus.
Publicitātes foto

Nav daudz Latvijas uzņēmumu vai Latvijā radītu produktu, kuri raisījuši īpašu interesi tādā slavenā raidsabiedrībā kā britu “BBC”. Viens no tādiem ir bezpilota lidaparātu ražotājs “Aerones”.

Viņi šogad izstrādājuši augstas celtspējas dronu, kas spējīgs gaisā pacelt līdz 200 kilogramu lielus smagumus – pasaulē tāds ir tikai viens! Tas spēj gaisā darboties neierobežoti ilgu laiku, jo ūdens, elektrība un visi citi nepieciešamie resursi tiek nodrošināti no zemes, izmantojot ģeneratorus.

Šādu dronu var izmantot gan ugunsgrēku dzēšanai, gan vēja ģeneratoru un augstceltņu fasāžu mazgāšanai – vietās, kur ugunsdzēsēji vai alpīnisti piekļūt nevar. Latvieši šajā tirgū šobrīd ir vienīgie, un, kā norāda uzņēmumā – tikai vēja turbīnu tirgus vien ir mērāms miljardos.

Gada bedre

Patriotiskais sprungulis

Darbs ir, bet nav kas strādā. Šādi rakstījām pērn decembrī un šādi rakstām arī šogad. Lai gan skaudro situāciju ar darbaroku trūkumu izjūt uzņēmēji viscaur Latvijā, samilzušajai problēmai risinājums joprojām nav rasts.

Pirmsvēlēšanu kampaņā politiķi solīja – darīs visu, lai emigrējušie darba rūķi atgriežas mājās. Tomēr nevarētu teikt, ka šobrīd lidosta mudžētu no pārbraucējiem.

2016. gada nogalē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datu bāzē bija reģistrētas 4444 brīvas darba vietas, pērn – 13 204, bet šogad jau 23 307, kas ir piecas (!) reizes vairāk nekā pirms diviem gadiem. Lai piesaistītu darbiniekus, uzņēmēji meklē dažādus risinājumus.

Daži iestājušies kustībās un paši aicina emigrējušos tautiešus atgriezties mājās, citi pievērš pastiprinātu uzmanību darbinieku pārkvalifikācijai, bet modernākie ievieš automatizāciju, kas ļauj aizvietot cilvēkresursus un noturēties virs ūdens.

Intervijās darba devēji norāda, ka daļa vainas šajā situācijā jāuzņemas politiķiem. Īpaši tiem, kas nacionālu interešu vārdā cenšas ierobežot darba spēka kustību jeb ārzemnieku ieceļošanu Latvijā no citām pasaules valstīm. Tas neesot patriotisms, kā politiķi to dēvē, bet gan sprungulis vietējo uzņēmēju riteņos.

Gada darījums

Brāļi pārņem Āgenskalnu

Paziņojums, ka pēc vairāk nekā simt gadu ilgas darbības šā gada sākumā tiks slēgts Āgenskalna tirgus, pamatīgi saniknoja gan tirgotājus, gan vietējos iedzīvotājus.

Rīgas pašvaldība to skaidroja ar paviljona slikto tehnisko stāvokli, bet publiskajā telpā izskanēja viedoklis, ka iemīļotais tirgus “līdz kliņķim” nolaists apzināti.

Kad tika konstatēts, ka tirgus ir avārijas stāvoklī, tā iepriekšējie saimnieki jeb “Rīgas Centrāltirgus” pēkšņi vēlējās tirgu pasargāt no bojāejas un izstrādāja 12 miljonu vērtu glābšanas projektu.

Par laimi, Rīgas dome to neakceptēja, bet ļāva apsaimniekošanu uz 30 gadiem uzņemties apņēmīgajiem brāļiem Mārtiņam un Kārlim Dambergiem, kuriem pateicoties augustā tirgus atsāka darbu.

Tādējādi tirgus patiešām uzziedēja, bet šobrīd lielākās bažas rada ziemas paviljona trūkums, jo, pat sniegot sniegam, tirgotājiem nākas šeptēties pa āru.

“Pagaidu ziemas paviljona tapšana ir piedzīvojumiem pilna, tas šobrīd ir mūsu galvenais darbs, kurš izstiepjas pāri iecerētajiem termiņiem. Tomēr pamats tam jau sagatavots, un ceram, ka jaunajā gadā tirgotāji no laika apstākļiem būs pasargāti,” norāda viens no brāļiem Kārlis Dambergs.

“Jaunajā gadā, domājams, būs daudz interesanta, tostarp darbs pie vēsturiskā Āgenskalna tirgus paviljona atjaunošanas.”

Gada notikums

Lielā tīrīšana bankās

Aizgājušajā gadā no lielo banku spēles tika izslēgta lielākā pašmāju kapitāla banka “ABLV Bank”. Tai sekoja čaulu kompāniju nīdēšana (sadarbību ar tām pārtrauca aptuveni 20 tūkstoši uzņēmumi).

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas 13. februāra aicinājums piemērot “ABLV Bank” sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā, likās novecojis, ja ne piezīme par pēdējā laika darījumiem.

Banka šos pārmetumus noliedza, bet ar to pietika, lai nauda sāktu aizplūst un jau 26. februārī “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pieņemtu lēmumu par pašlikvidāciju.

Mazajiem noguldītājiem (līdz 100 000 eiro) izmaksa jau tika noorganizēta caur banku “Citadele” kopš marta. 3300 kreditori, kuru noguldījuma apmērs pārsniedz 100 000 eiro – pieteica prasību par kopumā vairāk nekā diviem miljardiem eiro.

Tos tad pamazām sāks izmaksāt 2019. gada martā (pats galvenais – pārbaudīs, vai likumīgi) un beigs – pēc gadiem pieciem.

“ABLV Bank” kraha cena līdzvērtīga aptuveni 0,3% no IKP, kura radītos zaudējumus tautsaimniecībai piesedza augošā būvniecība.

 

Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Raivis Šveicars, Olafs Zvejnieks, Marta Ozola, Zigfrīds Dzedulis, Ingrīda Mičāne, Sandra Dieziņa

LA.lv