Foto – Shutterstock

Gada kukainis – Eiropas dievlūdzējs 0

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2017. gada kukaini izvēlējusies Eiropas dievlūdzēju (Mantis religiosa).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

LEB šogad vēlas vērst sabiedrības uzmanību tieši uz šo sugu, jo tās izplatība Latvijā ir neskaidra.

Eiropas dievlūdzējs Latvijā pirmo reizi konstatēts 2008. gadā, un līdz šim tas novērots ļoti reti, galvenokārt Daugavas upes baseinā. Eiropas dievlūdzējs ir sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, un sugas ienākšana Latvijā, visticamāk, skaidrojama ar to, ka klimats kļūst siltāks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas dievlūdzējs ir salīdzinoši liels kukainis, kas var sasniegt līdz septiņu centimetru garumu. Par dievlūdzējiem šos kukaiņus sauc tādēļ, ka priekšējais kāju pāris novietots ķermeņa priekšdaļā un ir salikts it kā lūgšanas pozā. Šīs priekšējās kājas ir izteikti spēcīgākas, jo tās dievlūdzējs izmanto medījuma satveršanai.

Iespējams, klimatam kļūs­tot siltākam, arī dievlūdzēju sastopamība palielināsies, prognozē LEB.

Eiropas dievlūdzējs ir plēsīgs, tomēr upuru ziņā nav izvēlīgs. Tas pārsvarā barojas ar dažādiem kukaiņiem, bet retu reizi var ar maziem rāpuļiem, putnēniem vai pat peļveidīgajiem grauzējiem. Jaunuļu starpā, kā arī pēc vairošanās, visai bieži ir novērojams kanibālisms. Plēsīgā dzīvesveida dēļ dievlūdzējus pasaulē izmanto arī augu aizsardzībā – augu kaitēkļu skaita samazināšanai. Tāpēc palaimējies ir tiem, kas dievlūdzēju atrod savā dārzā.

Dievlūdzēji lido ļoti reti. Pārsvarā tie ir tēviņi, kas naktī pārlido, meklējot mātītes. Novērots, ka, naktī lidojot, dievlūdzējus piesaista nakts apgaismojums. Tāpēc siltos, vēlos augusta un septembra vakaros ir iespējams dievlūdzēju sastapt pie loga, āra lampas vai cita mākslīgā gaismas avota.

Eiropas dievlūdzējs ir sastopams galvenokārt zālājos. Tomēr vairākums līdzšinējo novērojumu Latvijā ir no māju iekšpagalmiem, ēkām, parkiem, dārziem. Pašlaik ziņojumi no Madonas un Rīgas ir tālākās zināmās atradnes Eiropā, informē LEB.