Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. marts, 2015
Drukāt

Ivars Bušmanis: Eiropas Centrālā banka gādā, lai celtos cenas (6)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Paradoksāli: iestāde, kas izveidota, lai garantētu cenu stabilitāti, tagad drukā klāt naudu un dara visu, lai cenas celtos. Runa ir par Eiropas Centrālo banku (ECB), kura no pirmdienas, 9. marta, sākusi uzpirkt eirozonas nacionālo valstu vērtspapīrus. Paplašinātas aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) katru mēnesi par 60 miljardiem – tā, lai līdz 2016. gada septembrim būtu notērējusi 1,1 triljonu eiro un panākusi cenu celšanos vidēji par 2 procentpunktiem.

Valstij trūkst naudas, un tā aizņemas no Eiropas svaigi piedrukātās banknotes, pretī dodot parādzīmi, kurā apņemas atmaksāt ne vēlāk kā pēc 30 gadiem. Šādi Mario Drāgi, ECB prezidents, cer atdzīvināt ražošanu Eiropā un radīt jaunas darba vietas, tādējādi veicinot patēriņu un panākot inflācijas kāpumu līdz veselīgajiem 2% gadā.

To, ka piedrukāta nauda veicinās inflāciju, pieredzēsim noteikti. Jau otrdien manījām pirmos rezultātus: eiro vērtība nokritās līdz zemākajam līmenim pēdējos 12 gados, un nu eiro ir līdzvērtīgs ASV dolāram. Otrā ir labā ziņa. Investoru pārliecības indekss eirozonā, pēc “Sentix” aptaujas datiem, martā palielinājies līdz 18,6 punktiem salīdzinājumā ar 12,4 punktiem februārī.

Visbūtiskākais šajā piedrukāšanā ir jautājums, vai jaunā pieejamā nauda veicinās tautsaimniecības attīstību. ASV Federālo rezervju banka un Anglijas bankas, arī Japāna tā reiz darījušas, uzpērkot valdības vērtspapīrus, atvieglinot kreditēšanos un paātrinot ekonomikas aktivitātes. Vai ASV un Britānijas panākumi garantēti arī Eiropai? Eksportam ārpus ES (arī uz ASV) ceļš ir brīvāks…

Šaubos ļoti. Rubļa vērtības krišanās pērn Krievijai pavērusi tādas pašas iespējas. Nu un? Eiropai, tāpat kā savulaik PSRS, plāns “Panākt un apdzīt Ameriku!” var neizdoties. ES tā arī nav izdevies 2010. gadā kļūt par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē – šāds mērķis bija uzstādīts Lisabonas stratēģijā 2000. gadā. Dēļ savas nespējas konkurēt 15 gadu laikā Eiropas Savienība no ASV ir tikai attālinājusies, turpretim Šveice – apsteigusi. ES atpaliek arī no Japānas un Singapūras.

Arī Drāgi apzinās, ka “jaunā politika nav sudraba lode un tā tikai rada pamatu izaugsmei”. “Tas paliek valdību ziņā – īstenot strukturālās reformas,” viņš atgādināja.

Kas Latvijai? 0,4% no tā! Latvijas Bankā lēš, ka tas būšot vairāk nekā 100 miljoni naudas tieši, bet pirktspējas palielināšanās Eiropā mūsu eksporta precēm – netieši.

Esiet droši: to, ko mēs Latvijā nespēsim paņemt un ieguldīt attīstībā, to Grieķija notērēs un vēl paprasīs “Eiropas šūpuļa naudai”. Ja atvieglinātā kreditēšana Latvijā un citviet Eiropā nespēs atdzīvināt ražošanu un ar jaunām darbarokām radīt pievienoto vērtību, tad bez inflācijas palielināšanās citu mērķi nesasniegt.

Tādā gadījumā taisnība izrādīsies Luksemburgas un Brenguļu iedzīvotājam dr. Kārlim Āboliņam, kurš visai provokatīvā viedoklī (“LA” 2. martā “Kvantitatīva mīkstināšana, reformas, helikopters un pilsoņu nauda”) aicināja šo ECB piedrukāto naudu no helikoptera sadalīt uz Eiropas pilsoņu galviņām – pa 3000 eiro katram. Tā ātrāk panākot uzlabojumus ikviena dzīvē. Tad arī vieglāk pieciest inflāciju kā neizbēgamu labas dzīves blakusparādību.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Vispār tas Mario Drāgi arī ir muļķis, naudas drukāšanu vajadzēja sarunāt kopīgi ar ASV, tad divas galvenās pasaules valūtas nemainītu kursu viena pret otru. Un to naudas drukāšanas pasākumu nu nekādi navajadzēja afišēt, bet darīt to klusi, kā ASV to ir darījusi visu 20. gadsimta otro pusi un 21. gadsimta sākumu, tā kļūstot par pasaules naudu. Tas nekas, ka Fort noksā zelta neesot, viss jau sen Izraēlā, neviens pasaulē jau par to nezināja… :-))). Bet patiesībā tā naudas drukāšanas publicitāte ir vajadzīga, lai tās Eiropas Savienības valstis-aitas iedzītu vēl lielākos parādos un nostiprinātu teritoriju, sak, kur tad jūs taisāties bēgt no ES, pirms parādi nav nomaksāti. Un slauks un slauks, kamēr tas viss beigsies ar to, ka kāda dalībvalsts izstāsies parādot vidējo pirkstu un tad varbūt ies karš vaļā, kuru tik ļoti gaida Netanjahu, ka aicina žīdus no Eiropas steidzami braukt uz Izraēlu.

  2. Nu ko, vai tādēļ vajadzēja iekāpt kopējā eirovalūtā? Tad jau bija labāk iztikt ar savu latu. Jau tad, kad krīze sākās būtu piedrukājuši nedaudz un nebūtu tās vājprātīgās krīzes un galvenais PARĀDU. Tikai caurumus, pa kuriem nauda aizplūst vajadzēja aizlāpīt. Jau tad teicu, ka tā būs, bet neviens neticēja, ko muldi, aiz eirro, kā aiz mūra sienas, kopājā ekonomikā, nevienu neuzmetīs u.t.t. Tagad viņi drukās, cik gribēs, bet mēs pie naudas tiksim tikai caur parādzīmēm. Toreiz jau to paredzēju, tēlaini izsakoties, vajadzēs Latvijas nekustamos izpirkt, piedrukās pusvagonu un izpirks, bet neviens jau neklausījās. Tagad viss kā pēc notīm, tikai parādi augs, bet tos vajadzēs atdot. Grieķi gan labi iekārtojušies, atdot i netaisās, tikai prasa vēl, bet vecos parādus, lai viņiem noraksta un noraksta taču, kas ir vistrakākais…:-)). Bet fiška grieķiem tāda, kad pārstās dot eiro, tad nodrukās savu valūtu un pasūtīs visus kreditorus uz trim burtiem, vai latviski, trīs mājas tālāk. Tur vienkārši ir vēl, kas ar savu galvu domā… Bet mums ir muļķis Rinkēvičs un stulbenis Dombrovskis un būs klāt vēl parādu jūra.

  3. neko jau tā ES labu nedara,kuru var to apjāj

  4. Finanshu specialisti saka, ka deflaacija ir biistama saimnieciibai. Tad neviens vairs nekaa nepeerk, gaida, kad viss kljuus leetaaks. Un saimniekoshana, attiistiiba apsiikst.

  5. Procentus uz depozītiem vajag pacelt. Kāda jēga ir glabāt naudu bankā ja tev bankai jāmaksā vairāk nekā banka maksā tev. Varbūt vajadzētu Latvijā dibināt kreditsabiedrības, kas konkurē ar bankām.

  6. Vidējais latvietītis Atbildēt

    Nekādas inflācijas nebūs. Es ticu Dombrovska kungam! Tāpēc jau mēs pārgājām uz eiro, lai būtu droši pret inflāciju. Un tagad es esmu drošs. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Dombrovska kungs tagad ir liels noteicējs tajā Eiropas savienībā ( Īsti gan nezinu, kas viņam tur ir par amatu, tik zinu, ka tas amats esot varen svarīgs) UN bez tam šobrīd jau Latvija prezidentierējot visu to Eiropas savienību. Tātād – kā Latvija teiks, tā būs! Un Latvija tak par sliktu sev neko vis neteiks. Tā, ka būs labi.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+