Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. maijs, 2015
Drukāt

Gada laikā Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par 15 400; lielākais kritums – Latgalē (5)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju, kas ir par 15 400 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Saskaņā ar CSP aplēsēm iedzīvotāju skaits pērn saruka lēnāk – kritums bijis par 0,77% salīdzinājumā ar 2013.gadu, kad samazinājums pret iepriekšējo gadu bija 1,10%.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā – 6000 cilvēku. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 4700 mazāk.

Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3300, Vidzemē – par 2900 un Zemgalē – par 2700. Iedzīvotāju skaits saruka visās pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2361 cilvēku), Daugavpilī (968), Liepājā (801), bet vismazāk – Jūrmalā (104).

Pērn tikai 12 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi.

Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 793 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (295), Siguldas (205), Salaspils (120), Ikšķiles (140), Babītes (170) un Ādažu (176) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (līdz 50 cilvēkiem) bija arī Garkalnes, Baldones, Stopiņu, Carnikavas un Sējas novadā. No minētajiem novadiem pozitīvs migrācijas saldo bija 11 novados, bet pozitīvs dabiskais pieaugums deviņos novados.

2014.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8700 (2013.gadā – 14 200) un dabiskās kustības rezultātā – par 6700 (2013.gadā – 8100).

No citām valstīm Latvijā ieradās 10 300 cilvēku, kas ir par 2100 vairāk nekā 2013.gadā. No tiem 65% bija Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriezās Latvijā. Salīdzinot ar 2013.gadu, emigrantu skaits samazinājās par 3500 (2014.gadā emigrēja 19 000).

Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā bērnu un jauniešu skaits (līdz 14 gadu vecumam) pieaudzis par vairāk nekā 33 000, veidojot 15% no iedzīvotāju kopskaita 2015.gada sākumā (2014.gada sākumā šis rādītājs bija 14,7%).

Arī iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma (62 gadi un vairāk), pieauga par 1700. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,7% 2014.gada sākumā līdz 23,0% 2015.gada sākumā.

Kā norāda CSP, pērn galvenokārt emigrācijas dēļ darbspējīgo iedzīvotāju skaits turpināja samazināties – par 20 400 jeb 1,6%.
Informācija par iedzīvotāju skaitu administratīvajās teritorijās 2015.gada sākumā, kā arī dati par galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem pieejami CSP datu bāzes sadaļā “Iedzīvotāji un sociālie procesi”.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Latvietis parastais Atbildēt

    Kas vainīgs, paši!- pēdējās vēlēšanās ievēlēja tos pašus, kuri nu cels nodokļus, , jo reāli jau naudas nav- tērēties patīk 🙂 daļa nomirst, daļa aizbrauc, palikuši pensionāri un bērni, un vēl grib uzkraut bēgļus, Tāds reāls geto veidojas!

  2. Driz saksim braukt ari mes 60gadigie ,lai IZDZIVOTU ,BADA nenomirtu.

  3. Skumji,bet Latvijai nav izredzu pastavet ka nacijai.Letini aizvien vairak sajaucas ar cittautiesiem,veido gimenes svesuma un neatgriezas vairs.Latvija toties driz ielaidisim beglus velns zina no kurienes.Vietas daudz.Te nu esam ar savu brivibu un eiropu.Izmirstosa tauta.

  4. Nekas, drīz pieaugs tie skaitļi, kas atspoguļo aizbraucējus no Latvijas. Straujuma pacels nodokļus palicējiem, lai pašai sanāktu algai, izputinās tos, kas tikko noturas uz ūdens, tie aizbrauks… kas tad tev Saieima maksās??? 😀

  5. Nesen lasīju, ka Daugavpilī no 200 000 iedzīvotāju deviņdesmito sākumā tagad ir palikuši vairs tikai 60 000. Tātad palicis mazāk par trešdaļu… Izmiruši, aizbraukuši. Un ko citu darīt, ja visa ražošana likvidēta? Toties dzīvokli tur var nopirkt par vienu ārzemēs strādājošā mēnešalgu. Negribat pirkt?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (6)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+