Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. jūlijs, 2012
Drukāt

Gada laikā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 19%

Foto-LETAFoto-LETA

No 2011.gada 1.jūlija līdz šā gada jūlija sākumam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 19% un šā gada 1.jūlijā bija 1,136 miljardi latu, liecina Latvijas Bankas mājaslapā publicētā informācija. 94% jeb 1,068 miljardi latu kopējā skaidras naudas apjomā ir banknotes, bet 6% jeb 67,9 miljoni latu – monētas.

No visu papīra naudaszīmju kopsummas piecu latu naudaszīmes veido 6,4%, desmit latu – 6,7%, 20 latu – 53,5%, 50 latu – 8,5%, 100 latu – 16,7%, 500 latu – 8,2%. No monētu kopsummas divi lati veido 12,8%, viens lats – 53,3%, 0,50 lati – 12,2%, 0,20 lati – 7%, citas monētas – no 0,9% līdz 4,3% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir piecu, desmit un 20 latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. 20 latu banknošu ir 28,6 miljoni, piecu latu – 13,6 miljoni, desmit latu – 7,1 miljons, 50 latu – 1,8 miljoni, 100 latu – 1,8 miljoni un 500 latu – 176 100 banknošu.

Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas – viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 183,8 miljoni un 123,1 miljons. Apgrozībā ir 16,6 miljoni 50 santīmu monētas, 36,2 miljoni viena lata monētas un 4,3 miljoni divu latu monētas.

Gada laikā audzis visu nominālu banknošu un monētu daudzums apgrozībā, bet visvairāk – par 44,2% – kāpis 100 latu banknošu apjoms apgrozībā. Par 19,7% audzis 20 latu banknošu apjoms apgrozībā, bet par 18,8% – 500 latu banknošu daudzums apgrozībā.

Monētām vislielākais pieaugums – 10,9% – ir viena lata monētām.

Latvijas Banka laiž apgrozībā naudu ar Latvijas kredītiestāžu starpniecību, kuras, ņemot vērā savu klientu pieprasījumu, izvēlas banknošu un monētu nominālvērtību. Tas ir, apgrozībā nonāk tās naudas zīmes, kurām priekšroku dod noguldītāji, firmas, valsts iestādes un citi banku klienti.

Šā gada pirmajā pusē skaidrās naudas pieprasījums pakāpeniski normalizējās pēc 2011.gada nogalē vērojamā straujā kāpuma, kas bija saistīts ne tikai ar sezonalitātes faktoru, bet arī AS “Latvijas Krājbanka” darbības apturēšanu novembrī un tai sekojošajām noguldījumu kompensāciju izmaksām, kā arī baumu radīto ažiotāžu decembra pirmajā pusē, kas rosināja atsevišķu banku noguldītājus pārvērst savus uzkrājumus skaidrā naudā.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas tautsaimniecība un arī kredītiestāžu sektors attīstījās stabili un iepriekš apgrozībā nonākušais “liekais” skaidrās naudas daudzums pakāpeniski atgriezās bankās, raksta centrālā banka.

Atšķirībā no 2011.gada pirmās puses, kad skaidrā nauda apgrozībā mēreni pieauga, 2012.gada pirmajos sešos mēnešos skaidrās naudas apjoms apgrozībā mazinājās par 23,9 miljoniem latu, vienlaikus augot iedzīvotāju un uzņēmumu kontos esošajam naudas apjomam.

Skaidrās naudas pieprasījumu maija beigās, ietekmējot arī pirmā pusgada rādītāju kopumā, mazināja Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma prasība līdz 1.jūnijam iemaksāt kredītiestādes kontā 10 000 latu pārsniedzošo skaidrās naudas uzkrājumu daļu. Tomēr pērnā novembra un decembra iespaids joprojām noteica augstu skaidrās naudas gada pieauguma tempu – jūnijā 19%, 2011.gada decembrī – 23,7%, teikts Latvijas Bankas mājaslapā.

Lai gan noteicošā loma kopējā naudas masā ir bezskaidrajai naudai, tomēr pieprasījuma noguldījumu, proti, iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu kontos bankās esošās naudas gada kāpuma temps bijis lēnāks – 9,8%. Skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā, kurā ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos, 2012.gada jūnija beigās saglabājās 2011.gada decembra līmenī (15,6%), tomēr pārsniedza pērnā gada jūnija rādītāju (12,9%).

Kopumā naudas piedāvājums joprojām koncentrējas likvīdākajos – skaidrās naudas un pieprasījuma noguldījumu segmentos, ekonomikas dalībniekiem saglabājot piesardzīgu attieksmi pret ilgāka termiņa uzkrājumu veidošanu, kas varētu būt saistīta ar neskaidro nākotnes ainu attiecībā uz stāvokli ārējos tirgos un tā ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, raksta Latvijas Banka.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+