Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. janvāris, 2014
Drukāt

Skursteņslauķis gādā par siltumu. Un arī laimi!

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Elijs Bite, skursteņslauķis., individuālais uzņēmējs.

Sertificētais skursteņslauķis Elijs Bite savā darba mūžā iztīrījis tūkstošiem dūmvadu, tāpēc pamatīgi iepazinis, kas kuram ir aiz ādas.

Viens no 60


Latvijā nav specializētas skursteņslauķu skolas – šo profesiju jaunie amatnieki mācās no pieredzējušiem meistariem praktiskā darbā. Māceklim pie meistara jānostrādā trīs gadi. Pēc šī laika meistars vērtē jauno amata pretendentu un sniedz rekomendāciju Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālībai, kas ļauj māceklim kārtot eksāmenu, lai iegūtu zeļļa kvalifikāciju. Kad eksāmens nokārtots, zellis var sākt patstāvīgi strādāt – kļūt par individuālo komersantu. Pēc pieciem amatā nostrādātiem gadiem zellis līdzīgā eksaminācijas kārtā var pretendēt uz meistara diploma saņemšanu.

Meistars atšķirībā no zeļļa var apmācīt jaunos speciālistus un vadīt pats savu uzņēmumu (ja ir nepieciešamība, sertificētu skursteņslauķu kontaktus var atrast interneta vietnē www.skurstenslaukiem.lv).

Talsiniekam Elijam Bitem šīs profesijas 
noslēpumus ierādīja tēvs, kas strādāja par
skursteņslauķi. Pēc veiksmīgi nokārtotiem pārbaudījumiem jaunais vīrietis tika pie zeļļa statusa – kļuva par vienu no sešdesmit 
Latvijas sertificētiem skursteņslaucītājiem un kā individuālais komersants sāka darboties patstāvīgi. Ja pirmos klientus meklējis pats, apstaigājot privātmājas Talsos un tuvējos 
pagastos, tad šogad darba tik daudz kā nekad iepriekš. Ar darbarīku kasti mašīnā Elijs Bite dodas ne vien pie talsiniekiem, bet arī uz Kurzemes piejūras ciemiem, Kuldīgu, Kandavu un pat Rīgu. Turklāt gādā gan par privātmāju, gan par daudzdzīvokļu namu skursteņu un 
apkures ierīču tīrību.

Labāk ap Jāņiem


Saskaņā ar likumdošanu skursteņslauķim dūmvada un apkures ierīču stāvoklis jāpārbauda divreiz gadā (vienalga, kurā gadalaikā), bet jātīra vismaz reizi gadā. – Prātīgi būtu, ka skursteņslaucītāju aicinātu pavasarī vai vasaras sākumā, kad mums mazāk darba un klimatiskie apstākļi labvēlīgi skursteņa tīrīšanai, bet cilvēki bieži rīkojas pretēji – par mums iedomājas vēlu rudenī. Tāpēc tagad man sanāk pamatīgi noskrieties – pieraksti ir līdz janvāra beigām. Taču man droši var zvanīt arī ziemas mēnešos, es strādāju augu gadu, – atklāj Talsu skursteņslauķis.

Daži domājot – ja kurinās ar apšu malku vai dažkārt uz pagalēm uzmetīs kartupeļu mizas, sodrēji neveidosies un skursteni nevajadzēs tīrīt. Speciālists saka – tā nu gan nebūs. Vai tad cilvēks, lietojot tikai vitamīnus, var tikt galā ar slimību? Tāpat nav prāta darbs ķerties pie sentēvu metodes un dūmvadu birstēt ar egli. Tas jādara ar profesionāliem skursteņslauķa darbarīkiem, jo egle var nolūzt un palikt dūmenī.

Veikalos (piemēram, “Depo”, “K–Rauta” u. c.) ir pieejami mūsdienīgi skursteņu tīrīšanas līdzekļi. Var izmantot mākslīgās malkas pagales, ko atstāj uz karstām oglēm, lai sadegot tās attīrītu dūmvadu, gan arī citus ķīmiskos līdzekļus (piemēram, Ramonage, Fix und Fertig, Witch, IMP un Flue Free). To sastāvā ietilpstošās vielas sadegot veido dūmus, kas šķīdina darvu – padara irdenu un vieglāk notīrāmu.

Ja krāsns ilgu laiku nav tīrīta, vairāk jāpatērē malka, jo sodrēji, kas noklājuši ķieģeļus, veido blīvu slāni, kurš aizkavē ķieģeļu uzsilšanu. Sodrēji ir degoša viela. Ja tie krāsnī uzkrājušies biezā slānī, var aizdegties pat tad, ja uzkrata cigaretes pelnus, kuros ir oglīte. Sākot degt sodrējiem, sildmūris vai krāsns uzkarst līdz pat +1000 grādu temperatūrai. Situācija kļūst pavisam draudīga, ja šuvēs starp ķieģeļiem izveidojusies kāda sprauga. Uguns pa to var iesprukt bēniņos un izcelties ugunsgrēks.

Darvveidīgi sodrēji it īpaši veidojoties tad, ja dedzina slapju malku un nepiemērotu 
kurināmo, piemēram, glancētus žurnālus, plastmasas izstrādājumus – pārtikas iepakojumus, maisiņus un citus.

Elijs Bite novērojis arī to, ka centrālapkures krāsnīs uztur pārāk zemu temperatūru. Lietotāji bieži vien krāsni vakarā pieliekot pilnu ar malku, aiztaisa ciet šīberi, bet no rīta uz karstām oglēm uzmet malku. – Tas nekam neder! Jo, pirmkārt, malka gruzd, nevis deg, tādēļ visas dūmgāzes nesadeg, un, otrkārt, skurstenis uzsilst nepietiekami un tajā veidojas ūdens kondensāts. Tam sajaucoties ar dūmgāzēm, veidojas darva, kas ir ātri uzliesmojoša viela, – skaidro Elijs Bite.

Malkas jauda


Krāsnij visdraudzīgākā esot skujkoku malka kopā ar lapu koku. Ja izzāģēti augļu koku (ābele, bumbiere) zari vai nogāzts viss koks, to kā kurināmo nevajadzētu izmantot vienu pašu, bet pa kādai pagalei kopā ar citu malku. Jo ābele un bumbiere, gluži tāpat kā ozolkoks, degot rada ļoti augstu temperatūru, kas nodara kaitējumu kurtuvei –
dedzina arī to. Ja krāsnij ir metāla kurtuve, no 
šādas parādības nav jābaidās. – Ķieģeļu krāsnīm “par karstu” ir arī briketes, jo to sadegšanas temperatūra augstāka nekā vairumam lapu un skujkoku, –
stāsta speciālists un turpinot pievērš uzmanība vēl kādam svarīgam faktoram. – Tiem, kam ir ilgdedzes krāsniņas (“jotulveidīgās” un centrālapkures krāsnis), noteikti jāņem vērā, ka dūmgāzes nedrīkst laist iekšā neoderētā ķieģeļu skurstenī! Šajās krāsniņās veidojas vēsās dūmgāzes, kas paātrina darvas rašanās procesu skurstenī. Lai no tā izvairītos, 
dūmenis ir jāoderē, ievietojot metālisko.

Dūmgāzēm, kas izplūst gaisā, jābūt vismaz +100 grādu karstām. Ja temperatūra ir zemāka, skurstenis sāk svīst – veidojas kvēpu, sodrēju un ūdens tvaiku maisījums, kas pārvēršas brūnā un kodīgā kondensātā un nosēžas uz tā iekšsienām, traucējot dūmgāžu plūsmai, tad lēnām notek un sakrājas skursteņa kājā.

Talsu skursteņslauķis savā praksē pieredzējis arī kādu kuriozu – viņam vajadzēja dūmeni atbrīvot no… medus. Bišu spiets bija ieperinājies skurstenī un pāris gadu pa turieni dzīvojies. Kad krāsnis sākušas dūmot, divstāvu nama iedzīvotāji saukuši Eliju Biti, lai skatās, kas par vainu. Kopš tās reizes šī nama iedzīvotāji jauno skursteņslauķi iesaukuši par medus puiku. – Domāju, ka skursteņslauķim pie mundiera pogām ķeras tāpēc, ka, pateicoties mums, dūmenis atkal velk un krāsns sasilst, kā pienākas. Jo silts mājoklis – tā taču ir laime!

Padomi


• Ķieģeļu skurstenis, pareizi uzmūrēts, var kalpot ēkas mūžu. Papildināts ar mūsdienīgiem uzlabojumiem, ideāls risinājums lauku mājai. Ir smags, tāpēc jābalsta uz drošas pamatnes – betonētas skursteņa pamata pēdas. Jutīgs pret kondensāta iedarbību.

• Metāla dūmenim ir laba velkme, jo ātri sasilst. Kondensāts nerada skursteņa bojājumus. Mīnuss – laika gaitā var mainīt formu un locīties.

• Šamota dūmenis sastāv no trim slāņiem – keramzītbetona moduļbloka, minerāl-vates un šamota dūm-kanāla. Šo dūmeni var apmest, apmūrēt, flīzēt vai krāsot. Ir viegls, vienkārši samontējams, iztu-rīgs pret skābju iedarbību. Laba velkme arī tad, ja dūmgāzes atdzisušas.

• No ķieģeļiem mūrētais skurstenis ar metāla oderējumu apvieno šo abu materiālu labās īpašības. Oderējums pasargā skursteni no skābēm, jo kondensāts veidojas uz metāla čaulas iekšējās sieniņas un ar mūri 
nenonāk saskarē.

Uzziņa


• Ja skurstenis sāk dūmot un vājāka kļūst velkme, tā ir droša zīme, ka nepieciešams dūmvadu tīrīt.

• Daudzdzīvokļu mājās par ēkas stāvvadiem, kopējiem kanāliem ir atbildīgs nama īpašnieks (namu pārvalde, apsaimniekotājs), bet par apkures ierīcēm katrā dzīvoklī – tā saimnieks, kuram pašam jāaicina speciālisti, lai iztīrītu šīs ierīces.

• Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma vai tās laikā ne retāk kā reizi vai divas gadā. Ja tas ilgi nav darīts, uz dūmeju iekšsienām veidojas sodrēju slānis, kas kavē ķieģeļu uzsilšanu. Tad jāpatērē vairāk malkas, lai telpu piepildītu ar siltumu, kā arī pastāv sodrēju aizdegšanās un ugunsgrēka izcelšanās risks.

• Vienmēr jāuzmanās no mitras malkas, jo tā rada daudz ūdens tvaiku, kas intensīvi atdzesē dūmkanālus. Dūmgāzēm, kas izplūst gaisā, jābūt vismaz +100 grādu karstām. Ja temperatūra ir zemāka, skurstenis sāk svīst – uz tā iekšsienām veidojas kvēpu, sodrēju un ūdens tvaiku maisījums.

• Kārtīgi jāiztīra ne tikai dūmvads, bet arī visas cukas un mūrīša ieres. Ja tās aizbirušas, velkme samazinās.

• Ķieģeļu skursteņa gals bieži nodrūp. Tas notiek ārējas vides ietekmē, kā arī iemesls var būt modernu apkures ierīču pievienošana bez dūmkanāla oderēšanas.

• Lai neizceltos ugunsnelaime, dūmvadā nedrīkst būt ne plaisas, ne spraugas. Jāievēro, ka mūrēta skursteņa attālumam līdz degošām konstrukcijām jābūt 0,38 m, šamota – 0,16 m.

• Regulāri un atbilstoši tīrot skursteni un apkures ierīces, var ietaupīt pat līdz 25% 
no kurināmā izmaksām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+