Mobilā versija
Brīdinājums +22.0°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
30. decembris, 2016
Drukāt

Gada prieks: Izcilnieki uz viduvējību fona (6)

Foto - Valsts kancelejaFoto - Valsts kanceleja

Aleksejs Popovs tagad studē Amerikas Savienotajās Valstīs – prestižajā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā.

Gada nogalē atskatāmies uz dažādiem notikumiem Latvijas dzīvē – par ko jāpriecājas, par ko jākaunas, ar ko jālepojas un ko labāk būtu aizmirst.

Augustā Krievijas pilsētā Kazaņā notika Vispasaules informātikas olimpiāde, kurā zelta medaļu izcīnīja Aleksejs Popovs – skolnieks no Latvijas. Jāpiebilst, ka zelta medaļu Latvijas pārstāvis šajā olimpiādē bija saņēmis arī pērn – toreiz pie tās tika Aleksejs Zajakins.
Pēdējos gados Latvijas skolēniem kopumā labi veicies starptautiskajās mācību olimpiādēs. Šogad tādās piedalījās 27 skolēni un visi kopā viņi Latvijai nopelnīja vienu zelta, trīs sudraba, četras bronzas medaļas un sešus atzinības rakstus.

Sākot no šā gada, izcilāko skolēnu braucieniem uz prestižākajām mācību olimpiādēm, ir skaidrs finansējuma avots: tā arī Eiropas struktūrfondu nauda, kas cita starpā paredzēta izcilu skolēnu atbalstam.

Taču, neraugoties uz panākumiem starptautiskajās zināšanu sacensībās, kopumā Latvijas skolēni joprojām uzrāda pārsvarā viduvējus rezultātus, un pēdējais starptautiskais skolēnu sasniegumu novērtējums “PISA” liecina, ka skolēnu ar augstiem sasniegumiem Latvijā ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs.

Kāpēc Latvijā ir par maz izcilo skolēnu, vaicāju pašam A. Popovam, kurš nu jau studē Amerikas Savienotajās Valstīs – prestižajā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā. “Ir ļoti grūti spriest par Latvijas izglītību un skolēniem kopumā, jo mācījos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un ar citu skolu skolēniem lielākoties iepazinos olimpiādēs, kur parasti nonāk izcilākie un motivētākie. Esmu gan novērojis, ka arī, piemēram, Krievijā un ASV ļoti liela daļa olimpiešu katru gadu nāk no vienām un tām pašām skolām, tāpat kā Latvijā liela daļa olimpiešu nāk no 1. ģimnāzijas. Šīs skolas parasti vieno ne tikai izcili skolotāji, bet arī iestājpārbaudījumi un prestižs. Tajās parasti nonāk skolēni, kuriem jau ir kaut kādi sasniegumi un izpratne par to, ko viņi grib darīt. Tādus skolēnus gatavot olimpiādēm ir daudz vieglāk un lietderīgāk, nekā tos, kuri īsti vēl nezina, kas viņus interesē. Tāpēc olimpiādēm nav nekāda sakara ar visas valsts skolēnu sasniegumiem, tie atspoguļo tikai diezgan nelielas skolēnu grupas spējas, turklāt ļoti šaurā laukā,” atbild izcilnieks.


Visu 2016. gada Latvijas notikumu apskatu lasi “Latvijas avīzes” 30. decembra numurā vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. atšķirībā no 1.ģimnāzijas, pārējās skolas, sevišķi laiku, pierīgas, strādā ar VISIEM un VISĀDIEM skolēniem. 1. ģimnāzija – ar izlasi. Tāds viduvējs skolēns tur nemaz netiek iekšā. Patiesībā skolas uzdevums ir SNIEGT IZGLĪTĪBU VISIEM!!! SKOLĒNIEM. Katram ir savs spēju līmenis. Klasē mēdz būt daži ļoti talantīgi un ātri domājoši, turklāt motivēti skolēni (sākumskolā – ģimene, kas atbalsta un motivē skolēnu apgūt zinības un visu jauno). Katrā klasē ir apmēra 1/4 daļa (ar katru gadu tādu skolēnu skaits palielinās) skolēnu, kas nav motivēti mācībām, ir mācību grūtības, logopēdiskas problēmas utt, ir vismaz 2-3 skolēni ar izteiktām uzvedības problēmām, kas traucē darbu pārējiem, bieži pārtraucot stundā iesākto darbu. Lielākā daļa ir normāli bērni, kas spēj un arī mācās normāli un ir sekmīgi. Tad, lūk, ar visu šo dažādību Latvijas skolotājam ir jātiek galā. Katra no šīm grupām prasa atšķirīgu pieeju , metodes, darba stilu. Ja klasē ir 25 un vairāk skolēnu, strādāt ir ļoti grūti. Lai cik talantīgs būtu skolotājs, uzmanības sadalīšana un darbs atsevišķi ar katru grupu 40 minūšu laikā ir NEIESPĒJAMS. Tāpēc atbalstu skolēnu dalīšanu grupās pēc spējām, tempa, interesēm pa mācību priekšmetiem. Nevis samest visu vienā lielā katlā – tos, kas grib ar tiem, kas negrib, tos, kas var ar tiem, kas nevar utt. Parasti vismazāk uzmanības saņem tieši talantīgie un gudrie, jo skolotājam jāatkārto vairākas reizes katrs teikums, jāiet klāt un jāskaidro atkal vājākiem skolēniem, kas no 1., 2. un3. skaidrojuma neko nav paspējuši dzirdēt, saprast un aptvert. Neviens bērns nav slikts, tikai katram jāatrodas savā vietā, un ieguvēji tad būs visi skolēni. JĀMAINA SISTĒMA.

    • Vai kopš 1945. gada SISTĒMA vispār
      ir bijusi ???
      Bija(un ir) PROGRAMMA, pie tam
      uz slāviskas mentalitātes bāzēta !
      Vairumam “nesekmīgajiem” latviskas
      mentalitātes bērniem uztveri traucē
      izklāstījums svešā mentalitātē.
      Un kur vēl “politkorektums” vērtēšanā…

  2. Cik indīgs paraksts priekš bildes, kur redzams students kopā ar Straujumu – Izcilnieki uz viduvējību fona.Vai nu vajadzēja veco dāmu tā noķengāt?

  3. Kapec mums na izcilnieku? Jo skolotaji jau no 1. klases skandina ka viduvejiba – tas ir super! un nemaz nevajag censties but par izcilnieku. Skolas, iznemot paris, ir tendetas izskolot peleko masu… zel … ljoti zel…

  4. Viņš nav norma – viņš ir izcilība (kas itin bieži “normālam” liekas muļķis).

Katrs pats sava darba stāža detektīvs (7)Pieprasot vecuma pensiju, laikus jāsavāc dokumenti par darba mūžu līdz 1996. gadam
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+