Foto – lddk.lv

Gada tautsaimnieki – “Mikrotīkls” līdzīpašnieki, Gada labākais darba devējs – RTU 2

Svinīgā ceremonijā pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada Balvas, godināti reģionu un visas Latvijas labākie darba devēji, kā arī jau trešo gadu par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegta gada tautsaimnieka balva. Gada tautsaimnieka balvu šogad saņēma divas spēcīgas personības – SIA “Mikrotīkls” priekšsēdētājs Džons Mārtins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

“Gada tautsaimnieka balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā sadarbībā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas, dod pienesumu tautsaimniecībā un vienlaikus rod iespēju ieguldīt inovācijās, zinātnes attīstībā un palīdzēt arī tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. “Mikrotīkls” vadītāji ar savu rīcību veido mūsdienīga un atbildīga uzņēmēja kodu,” par balvas saņēmējiem pauž LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Savukārt nominācijā “Latvijas labākais darba devējs” šogad sveikta Rīgas Tehniskā Universitāte.

CITI ŠOBRĪD LASA

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāsta, ka šī gada balvu saņēmējus kopumā raksturo viena tendence – inovācijās balstīti uzņēmumi, mūsdienu tehnoloģijas, augsti kvalificēts darba spēks. “Tie ir uzņēmumi, kas izprot sociālā dialoga nozīmi, atbalsta vietējo kopienu un kopumā savā darbībā demonstrē atbildīgas uzņēmējdarbības principus,” teic L. Meņģelsone.

LDDK Gada balva tika pasniegta labākajiem darba devējiem sešās kategorijās:
– Latgales reģionā – SIA “Ariols”, kurš nodarbojas ar pārtikas ražošanu un ir viens no Baltijas valstu līderiem pusfabrikātu un saldēto pelmeņu ražošanā. SIA “Ariols” Ludzā nodarbina gandrīz simts strādājošos. Ņemot vērā sociālekonomisko situāciju, uzņēmuma vadība cenšas nodrošināt darba vietas sava reģiona jauniešiem un būtisku uzmanību pievērš personāla kvalifikācijas celšanai.

– Zemgales reģionā – SIA “Tenapors”, kas nodarbojas celtniecības materiālu ražošanu, Dobelē dodot darbu nepilnam simtam cilvēku. Uzņēmuma veiksmes atslēga ir mērķtiecīgs un plānveidīgs darbs, lai palielinātu apgrozījumu, tādējādi nodrošinot investīcijas attīstībai un iespēju izstrādāt jaunus, konkurētspējīgus produktus. Un tam pamatā ir profesionālā uzņēmuma darbinieku komanda un veiksmīgā sadarbība ar klientiem.

– Vidzemes reģionā – a/s “Cēsu alus”, kas jau savā gada pārskatā norāda uz darbiniekiem kā vienu no svarīgākajiem resursiem. “Cēsu alus” ir kā piemērs sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības prakses ieviešanā. “Darbinieki patiesi vēlas un sasniedz izcilus rezultātus” – tāda ir “Cēsu alus” personāla attīstības vīzija.

– Kurzemes reģionā – SIA “Ventspils Nafta Termināls”, kura attieksmi pret personālu un sociālo dialogu droši var rādīt kā piemēru ne tikai reģiona, bet visas valsts darba devējiem. Koplīgums un sadarbība ar arodbiedrību, atbalsts vietējai slimnīcai, augstākie standarti darba drošībā – šie ir daži no iemesliem, kādēļ žūrija izvēlējās tieši SIA “Ventspils Nafta Termināls”.

Reklāma
Reklāma

– Rīgas reģionā – SIA “X Infotech”. Šis ir programmatūras izstrādes uzņēmums, kura izaugsme bijusi iespējama pateicoties izglītotam, labi atalgotam un motivētam kolektīvam. Viena no uzņēmuma pamatnostādnēm ir veicināt ilgtspējīgu darbinieku izaugsmi. Kā daudzi citi nozares līderi “X Infotech” jau vairākus gadus sadarbojas arī ar izglītības iestādēm, piedāvājot atbalstu jauniešu izglītošanā.

– Rīgā – SIA “Tele 2 Shared Service Center” iezīmē jaunu virzienu mūsdienu uzņēmējdarbības attīstībā un tā vadītājs šogad teicis – “kopējā tendence, ko var novērot dalīto pakalpojumu centros, ir cilvēkresursu lomas pieaugšana – ir svarīgi pieņemt darbā pieredzējušus un prasmīgus darbiniekus. Līdz ar šo tendenci dalīto pakalpojumu centri pievērš lielāku uzmanību ne tikai konkurētspējīgam atalgojumam, bet arī biroja atrašanās vietai, dizainam, sporta aktivitāšu iespējām un citiem darbinieku apmierinātību saistītiem faktoriem.”

Labākais darba devējs Latvijā – Rīgas Tehniskā universitāte. Ne tikai novērtēt savus darbiniekus, bet sniegt ieguldījumu arī darba tirgum piemērota, augsti
izglītota darba spēka veidošanā. Lai to panāktu Rīgas Tehniskā Universitāte ir atvērusi Inženierzinātņu vidusskolu, iesaistījusies nozares normatīvo aktu izveidē, piedalās dalība Zinātnieku naktī.

Daudzi no reģionu labākajiem darba devējiem ieguldījuši līdzekļus savu novadu attīstībā, bet vienlīdz svarīga arī atgriezeniskā saite un laba sadarbība ar pašvaldību. Tādēļ LDDK Gada balvas ietvaros tika sveikti atsaucīgākie un zinošākie partneri pašvaldībās. Balvu “Darba devējiem draudzīgākā pašvaldība” saņēma Ādažu novada dome. Ādažos šogad darbu sākuši vairāki nozīmīgi jauni uzņēmumi un dome ar patiesu interesi darbojas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Ādažu novads lieliski demonstrē, ka nav jābūt lielajam reģionu centram, lai spētu piesaistīt uzņēmējus un ar gudru politiku un pārdomātu atbalstu veicinātu uzplaukumu savā pašvaldībā.

Pēc viena gada pārtraukuma LDDK Gada balvas ietvaros tika sveikta darba devējiem draudzīgākā valsts iestāde un šo balvu saņēma Lauku atbalsta dienests. LAD pozicionē sevi kā 100% elektronisku iestādi un dara visu iespējamo, lai būtu atbalsta un konsultāciju partneris saviem klientiem, kuri šo pretimnākošo pieeju novērtējuši vairākos klientu apmierinātības pētījumos un laba servisa balvās.

Savukārt pirmo reizi tika sveikts uzņēmums, kas jauniešu aptaujas un žūrijas vērtējumā atzīts par labāko prakses vietu.  Nominācijā “Labākais prakses devējs” uzvarēja akciju sabiedrība “Latvenergo”, kas ir izveidojis labas tradīcijas sadarbībai ar praktikantiem, jauniešiem ir iespēja celt kvalifikāciju, iepazīt darba vidi, daudzi no viņiem saņem savu pirmo algu un savu karjeru turpina tieši pie šī uzņēmuma.

Šogad uz LDDK Gada balvu kandidēja vairāk nekā 320 uzņēmumu, institūciju un vadītāju un pirmajā kārtā tos vērtēja Valsts Ieņēmumu dienests, Valsts Darba inspekcija, Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība, kā arī “Lursoft”. Līdz fināla žūrijas sēdei tika 22 spēcīgākie kandidāti. Viņu atbilstību augstajam apbalvojumam izvērtēja žūrija, kurā darbojās valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, kā arī nacionālā līmeņa sociālie un sadarbības partneri.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.