Latvijā
Kriminālziņas

Noziegumu skaits samazinās: gadā tiesai nodotas 10 239 personas 0

Foto – Shutterstock

Pērn valstī reģistrēti 44 250 noziedzīgi nodarījumi, uz tiesu kopumā nosūtītas 8919 lietas un tiesai nodotas 10 239 personas. Tradicionāli lielākais īpatsvars (61,1%) no visiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir noziegumi pret īpašumu – pavisam pērn 27 047.

Šādus Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datus sniedz tiesībsargājošo institūciju vadība, informējot Saeimas deputātus par aizvadītā gada noziedzības stāvokļa tendencēm.

 

Kopējais noziegumu skaits samazinājies

Kopējais noziegumu skaits 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu samazinājies par 1389 vai 3%. Arī ilgtermiņā noziedzības līmenim ir tendence samazināties. Taču vairāku veidu noziedzīgo nodarījumu skaits ir pieaudzis. Pērn reģistrēti 458 (+16 salīdzinājumā ar 2016. g.) noziegumi pret dabas vidi, 153 (+5) nonāvēšanas, 2861 (+202) noziegumi pret personas veselību, 143 (+20) noziegumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām, 505 (+140) noziegumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem.

Savukārt samazinājies noziegumu skaits pret tikumību un dzimumneaizskaramību, tautsaimniecības noziegumi un noziegumi valsts institūcijās (tajā skaitā korupcija) – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs vēsta, ka pērn reģistrēti 208 noziedzīgi nodarījumi valsts institūcijās, kas ir par 31,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Par 50,2% esot samazinājies kukuļdošanas gadījumu skaits – pērn reģistrētas 103 kukuļdošanas.

Savukārt kukuļņemšanas gadījumi valsts institūcijās reģistrēti 18 (-17). Kukuļošana visbiežāk esot bijusi saistībā ar tiesību normu piemērotāju darba ietekmēšanu – tātad visdrīzāk tie ir bijuši kukuļi policistiem. Iekšlietu ministrija prognozē, ka “korupcijas apdraudējuma līmenis 2018. gadā un 2019. gadā saglabāsies augsts”.

Jāpiemin arī, ka 2017. gadā dubultojies reģistrēto noziedzīgo nodarījumu pret valsti skaits. Proti, reģistrēti 27 (+14) minētā veida noziegumi. Savukārt būtiski samazinājies reģistrēto nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanas gadījumu skaits – aizpērn tādi bija seši, bet 2017. gadā tikai viens. Toties vairāk konstatēti valsts simbolu (karoga) zaimošanas gadījumi.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputātiem Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pastāstīja arī par kopīgo informācijas platformu, ko iecerēts sākt veidot nākamgad un pabeigt līdz 2022. gada beigām: “Mūsu veiksmes atslēga ir savstarpēja uzticēšanās un sadarbība. Bieži vien pēc dažādiem vietējiem vai ārvalstīs notikušiem incidentiem nākas secināt, ka viens dienests zināja A, cits zināja B, trešais – C. Ja savlaicīgi būtu šo informāciju salikuši kopā, tad iegūtu pilnu ainu un, iespējams, noziegumu būtu bijis iespējams novērst.”

Sistēmas izstrādei paredzēts Eiropas 6,3 miljonu eiro finansējums. Plānots, ka sākotnēji sistēmai pievienosies VP un robežsardze, kā arī trīs drošības iestādes (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests), bet 2025. gadā tam varētu pievienoties arī Valsts ieņēmumu dienests. Sistēmai atbilstoši savai kompetencei pievienosies arī prokuratūra un tiesas.

Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins skaidroja, ka šajā sistēmā tiks iekļauti visi dati, kas attiecas uz noziegumu izmeklēšanu, piemēram, iesaistītās personas, autotransports, bankas konti. Vienkārši runājot, šāda sistēma ļaus, piemēram, robežsargiem, uz robežas pārbaudot kādu šaubīgu personu, daudz vieglāk pārliecināties, vai konkrētais cilvēks nav nokļuvis citu iestāžu redzeslokā.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv