Maija nogalē Rīgas reģionālā virsmežniecība Ogres policijai kriminālprocesa ierosināšanai iesniegusi materiālus par koku zādzību Ogres novada Meņģeles pagasta privātajā meža nogabalā “Mazģērķi”. Tā šogad ir lielākā meža zādzība ne tikai valsts centrālajā daļā, bet starp lielākajām arī visā Latvijā.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Notriektā tautumeita 6

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Lasīt citas ziņas

Mežam nodarītie zaudējumi – Ls 63 546,26. Nozāģēti un izvesti 936 koki (624 kubikmetri) – 472 egles, 447 priedes, 14 ozoli un trīs bērzi.

Mežzinim janvārī par notikušo ziņoja mednieki, kuriem dīvains likās pēkšņi uzradies izcirtums vairāku hektāru platībā. “Mazģērķi” atrodas piecus kilometrus no Meņģeles pagasta centra Ogres upes ielokā dabas parkā “Ogres ieleja”. Vietā, kur beidzas šaurs meža ceļš un priekšā tikai upe. Tuvākā māja pāris kilometru attālumā. Skaidrs, ka tā ir vieta, kur mežzinim nav ne varēšanas, ne gadīšanās ik pārdienu nobraukt garām.

VIDEO. “Sit tā, it kā gribētu mani nogalināt!” Magone uzvelk boksa cimdus

Putins tagad fokusē hibrīduzbrukumus pret Somiju, lai destabilizētu šo valsti

“Vai tad nevarēji rītu sagaidīt? Ko tu vispār atbrauci?” Paciente piedzīvojusi pazemojošu situāciju slimnīcā

Tā janvārī mežzinis Aleksandrs Latkovskis konstatēja divus hektārus
kailcirtes un trīs hektārus izlases cirtes. Aptaujājot tuvākos iedzīvotājus, varēja saprast, ka tehnikas skaņas no meža nākušas Ziemassvētku laikā.

Pēc pēdām varēja konstatēt, ka mežā rosījušies ne tikai vīri ar rokas motorzāģiem, bet arī jaudīga “Harvester” meža izstrādes tehnika. Meža īpašnieks rīdzinieks A. Z., kas jau pirms trim gadiem bija nelikumīgi izcirtis nepilnu hektāru sava meža un par to sodīts, nebija ne sazvanāms, ne sasniedzams ar vēstulēm. Virsmežniecībai neatlika nekas cits kā gaidīt nokūstam sniegu, lai varētu veikt celmu un koku uzmērīšanu un zaudējumu aprēķināšanu. Trīs vīri divas dienas mērījuši. Postītājiem par upuri bija kritis simtgadīgs mežs. Versijas ir tikai divas – vai nu zāģēts ar īpašnieka ziņu, vai uzdarbojušies zagļi.

Pierīgā zog malkai

2012. gadā Rīgas reģionālajā virsmežniecībā, kas atbild par mežiem un kokiem Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā, Ogres un Limbažu novadā, konstatēti 110 patvaļīgi koku ciršanas gadījumi. Šogad par gadījumiem šajā teritorijā ierosināti 29 kriminālprocesi un 22 administratīvās lietas. Virsmežniecības juriste Inta Plotka skaidro, ka Pierīgā īpaši populāra ir dažu koku nociršana, kā arī sauso koku zādzība malkai, īpaši ziemā.

Esot informācija, ka Ķekavas un Olaines pusē apķērīgi vīri pat izdomājuši mazo biznesu: ar busiņu brauc un ņem sausos kokus, ko uzreiz pārdod. Šāda dažu koku zādzība populāra arī Ogres un Birzgales pusē – tur daudz sauso mežu, kuros ērti un ātri iebraukt un tikpat ātri pazust.

Protams, Meņģeles gadījums ir ārkārtējs: vainīgajam Krimināllikuma 109. pants par nodarīto zaudējumu draud ar cietumsodu līdz pieciem gadiem.

“Mežziņi ikdienā visus meža īpašumus nevar apsekot. Bet zādzību mežā jau nevar noslēpt, tā vienmēr uzpeld. Jautājums ir tikai par laiku. Ja neuziet mežzinis, to labi ieraugām aerofoto kartēs, ko izmanto Lauku atbalsta dienests. Tur viss redzams kā uz delnas,” saka Rīgas reģionālās virsmežniecības virsmežzine Maiga Pikšena.

Čiepa pa autokravai

Pēdējos gados pieci netipiski meža zādzības gadījumi šogad notikuši Kurzemē, Pāvilostas novada Sakas pagastā – ātri iebrauc mežā, nocērt vienu autokravu (aptuveni 30 kubikmetrus) un aizbrauc. Četras zādzības bijušas privātos meža nogabalos, viena – valsts mežā. Ierosināts kriminālprocess, aizdomās tiek turēts vietējo ļaužu bariņš no Ziemupes ciema, turklāt izskatās, ka divos gadījumos zādzība notikusi pašu zagļu mežā…

“Es šos aizdomās turamos cilvēkus zinu – vienkārši ļaudis. Izskatās, ka zāģējuši paši kopā ar palīgiem. Traktoru, kas aizvelk kokus pie ceļa, automašīnu, kas aizved, gan nolīguši. Policija jau atradusi šoferi, kas atzinies, ka šiem cilvēkiem vedis kokus. Cik zinu, koki nav atrasti: – vai nu sazāģēti, vai jau ārpus Latvijas,” zina teikt vecākais mežzinis Andris Zaļkalns.

“Ļoti viltīgi un droši zēni strādājuši, piemēram, mežzinis dzirdējis, ka valsts mežā skan zāģi, bet nav gājis skatīties, jo nogabals bijis sagatavots oficiālai ciršanai.”

Dienvidkurzemes virsmežniecības juriste Skaidrīte Otaņķe atzīst, ka Sakas gadījums ir īpašs un tam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. Pārsvarā zog dažus kokus – līdz septiņiem astoņiem kubikmetriem. Šogad Dienvidkurzemē kokus čiepj biežāk – konstatēti 48 gadījumi, bet pērn pa visu gadu bija vien 34 gadījumi. Lielākajā daļā gadījumu vainīgie tiek atklāti .

Zog arī nocirstus kokus


AS “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības mežiz-strādes iecirkņa meistars Kārlis Mucenieks 102 kubikmetru priežu lietaskoku zādzību jau no izvešanai sagatavota krāvuma atklāja 1. maijā. Trīs autokravas. Radītie zaudējumi: Ls 4414. Notikuma vieta: Gulbenes novada Stradu pagasta Pededze, kilometra attālumā no Gulbenes–Rēzeknes ceļa. Mežains un mazapdzīvots rajons. Zādzība notikusi starp 15. un 25. aprīli, kad meža ceļi vēl bija staigni, uzrūguši un to saudzēšanas dēļ koku izvešana nenotika. Šie 102 kubikmetri nozagti no 1300 kubikmetru liela krāvuma – to pat bija grūti pamanīt, bija nepieciešami mērījumi. Ierosināts kriminālprocess, vainīgie vēl nav atrasti.

“Domājams, zādzība tika veikli izplānota un notika ļoti ātri – ar modernu tehniku to varēja paveikt vienā stundā. Ar novērotāju palīdzību un pa mobilajiem telefoniem,” lēš iecirkņa vadītājs Vilnis Svīķis. Viņa pārraugāmajā teritorijā pēdējā pusgadā tā ir otra lielākā zādzība. Rudenī nočiepa 140 kubikmetrus trīsmetrīgu malkas koku. Zagli neatrada. Zogot arī pa vienam kokam, pat videokameru uzlikuši, taču garnadzi nepieķēra.

“Nozog aptuveni 0,1% nocirsto koku. Tas nav kritiski. Mūsu apsardzes sistēma, par kuru es detaļās nestāstīšu, darbojas labi. Mēs, protams, neliekam apsargu pie katra krāvuma, tas vienkārši nav iespējams, taču mums ir profesionāls drošības dienests. Ir vēl daži izstrādāti knifiņi, kā varam sadzīt zaglim pēdas – tā mēs pirms diviem gadiem atradām savus kokus pie kāda zemnieka Rugāju pagastā, kur viņš tos savā nodabā zāģēja,” stāsta V. Svīķis.

Pēc Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežziņa Alda Briča domām, meža zādzības kopumā tomēr mazinoties, neraugoties uz atsevišķiem lielākiem gadījumiem, vairāk notiek nelielas zādzības. Nav arī vairs tik daudz mazo zāģētavu, kur uz nebēdu varēja nodot kokus bez dokumentiem. Zagšanas bumu virsmežzinis vairāk izjutis 90. gadu sākumā, kad uz Latvijas iedzīvotāju mazo algu fona papīrmalkas pasaules cenas bijušas ievērojamas un daudziem ļoti kārdinošas, kā arī 2004. – 2005. gados, kad Latvijā sākās treknie gadi un auga pieprasījums pēc lietaskokiem būvniecībā.

Čiepa pa kokam 
ik mēnesi

“Ja tā var teikt, interesanti pagājušogad zaga Smiltenes meža pētīšanas stacijas audzēs: gandrīz katru mēnesi pa vienam diviem kokiem, te sausam, te zaļam, te priedei, te bērzam. Stacijas darbinieki akurāti ziņoja par katru gadījumu, pat dežūras slēpnī noorganizēja pie nozāģēta koka, bet tam neatbrauca pakaļ. Kad nebija slēpņa, garnadzis centās celmu nomaskēt ar žagariem un sūnu. Visticamāk, cilvēks sev šādi gādāja malku. Cik man zināms, policija zagli tā arī nenotvēra,” stāsta Ziemeļaustrumu virsmežniecības juriste Inita Avotiņa.

Zādzību skaits 
lēnām samazinās

Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta juridiskās daļas vecākais referents Andis Bušmanis norāda, ka meža zādzību skaits kopš 2003. gada lēni, bet kopumā samazinās. Tiesa, tā kā arvien biežāk zog dabas aizsargājamās teritorijās, kur zaudējumus aprēķina ar koeficientu reiz trīs, tad zaudējumu apmērs, kas no 2001. gada sešiem miljoniem latu bija nokrities līdz 252 361 latam 2007. gadā, pēdējos piecos gados atkal audzis un 2012. gadā sasniedzis 785 130 latus.

“2003. gadā sasparojās gan Meža dienests, gan tiesībsargājošās ie
stādes, tika organizēti reidi pa mazajiem gateriem, arvien vairāk tika ierosinātas krimināllietas, zagļi tiesāti. Zagļu darbības kulminācijas periods bija 2000. – 2003. gads, kad bija liels pieprasījums pēc kokmateriāliem un iespēja sazagto nelegāli pārstrādāt mazos gaterīšos.

Tā patvaļīgas cirtes dēļ radīto zaudējumu apmērs 2001. gadā sasniedza 6 miljonus latu, 2002. – 3 miljonus, 2003. – 2,2 miljonus. Nav vairs iespējams tas, kas notika 90. gadu beigās, kad privātīpašnieku mežos tika nelegāli nozāģētas lielas platības un tad ar dažādu shēmu un starpnieku palīdzību kokus legalizēja,” komentē A. Bušmanis.