Gādājiet malku! 0
Vai deputāti rīkojās korekti? Divas kaimiņienes pašvaldībai lūdza pabalstu malkas iegādei. Abām ir pieci bērni, viena saņem pensiju 107 latus, bet otra priekšlaicīgo – nedaudz pāri 70 latiem. Tai, kurai pensija ir 107 lati, pašvaldība piešķīra 70 latu pabalstu malkas iegādei, pamatojot, ka pie viņas deklarēts mazbērns.
Otrai atteica, jo viņai ir pieci bērni, kuri varot šo malku sagādāt. Pagastā labi zināms, kā dzīvo šīs sievietes un viņu bērni. Tai, kurai pabalstu piešķīra, divi bērni dzīvo un strādā ārzemēs, pašai ir savs auto, bet tai, kurai atteica, nav nekā… Viņas bērni vai nu dzer, vai ir bezdarbnieki. Anna
Nezinot, kurā pašvaldībā tas noticis, nav iespējams noskaidrot, vai pabalsts atteikts pamatoti. Katrā ir savi saistošie noteikumi, un deputāti pieņem lēmumus, balstoties uz tiem.
Taču faktus vajag pārbaudīt pašvaldības sociālajam dienestam! Piemēram, pārliecināties, vai mazbērns patiešām atrodas šīs sievietes apgādībā, vai arī tikai tur deklarēts. Lai piešķirtu pabalstu, sociālais dienests prasa izziņas par visas ģimenes ienākumiem. Un var būt tā, ka vecais cilvēks šīs izziņas nevar dabūt, tādēļ paliek bez pabalsta. Piemēram, dzīvoklī deklarēts dēls, taču faktiski viņš nav rādījies gadiem, mātei nepalīdz un viņa pat nezina, kur atvase dzīvo. Taču, ja māte nespēj atnest izziņu par dēla ienākumiem, kurš uz papīra dzīvo kopā ar viņu, sociālais dienests pabalstu nepiešķir. Ja nu dēls ir pagrīdes miljonārs?
Visas iespējamās dzīves situācijas nekad nevar paredzēt, tādēļ pašvaldībām saistošajos noteikumos vajadzētu iekļaut arī izņēmumus, kad deputāti pieņem lēmumu, vadoties no konkrētajiem apstākļiem. Taču vai deputāti piekritīs piešķirt mātei malkas pabalstu tāpēc, ka bērni ir dzērāji? Tā ir nūja ar diviem galiem.
Pēc tam citi, kas neatsakās no jebkura darba, lai nopelnītu kaut nelielu naudiņu – strādā simtlatniekos, vasarā lasa ogas un sēnes pārdošanai, pateiks – nu tad mēs arī turpmāk nestrādāsim, lai arī mums maksā pabalstu!
No otras puses, alkoholu lieto ne jau vecā sieviete, kas prasa pabalstu, bet gan viņas bērni. Ja viņa dzīvo tik trūcīgi, varbūt deputātiem vajadzēja izņēmuma gadījumā piešķirt šo pabalstu? Katrā ziņā sieviete var prasīt, lai pašvaldība atteikumu pamato rakstiski, taču tas neko nedos, jo formāli gan jau atradīsies attiecīgais saistošo noteikumu punkts, uz kura pamata pabalsts nepienākas.
Ministru kabineta izdotie “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” Nr. 299, kas izdoti 2010. gada 30. martā, paredz, ka trūcīgas ģimenes vai personas statusu piešķir tad, ja ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latus mēnesī uz cilvēku, ja cilvēkam nepieder naudas uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot īpašumu, kas ir viņa vienīgā dzīvesvieta; cilvēkiem, kuri nav pensijas vecumā, jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekiem.
Valsts garantē vienīgi garantētā minimālā ienākumu (GMI) pabalstu – 40 latus pieaugušajam un 45 latus bērnam, pārējo palīdzību sniedz pašvaldība atbilstoši saviem saistošajiem noteikumiem.
Izvērtējot īpašumu, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 299 nevērtē dzīvokļa iekārtu, apģērbu un sadzīves priekšmetus, kā arī kustamo un nekustamo īpašumu, kas paredzēts pašvaldības saistošajos noteikumos. Tādēļ var būt tā, ka vienai ģimenei pieder plaša, labiekārtota māja un pat mašīna, tomēr ģimeni atzīst par trūcīgu. Toties par trūcīgu var neatzīt vecu cilvēku ar 70 latu pensiju, kas dzīvo būdiņā bez ērtībām, jo viņam pieder 5 hektāri zemes!
Šajā situācijā sieviete, kurai pašvaldība nepiešķīra malkas pabalstu, var prasīt, lai viņai nosūta rakstveida atteikumu ar pamatojumu. Taču, iespējams, ka pašvaldība atradīs attiecīgos argumentus…
Ko var ieteikt? Lēmumus pieņem pašu ievēlētie deputāti! Ejiet pie viņiem un runājiet! Vēl jo vairāk tādēļ, ka 2013. gada vasarā atkal būs vēlēšanas. Tad zināsiet, kuri cilvēki spēj risināt problēmas un kuri – ne.
