Mobilā versija
-2.2°C
Ārija, Rigonda, Adrija, Adrians, Adriāna
Trešdiena, 22. februāris, 2017
8. jūnijs, 2015
Drukāt

Brīvdienās Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā valdīja neatkārtojama kopības sajūta (2)

Foto - Uldis GraudiņšFoto - Uldis Graudiņš

Meistare M. Siliņa (pa labi) ar meitu Gundegu Brūveri demonstrē pašas austo dekoratīvo segu, kas piesaista ar spilgtiem toņiem. Vakar, gadatirgus otrajā dienā, segu pircēju bija vairāk nekā sestdien.

Jau 45. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā aizvadītajās brīvdienās kā ik gadu radīja neatkārtojamu amatnieku un pircēju kopības sajūtu. Tautas daiļamata meistare Mudīte Siliņa no Talsiem: “Pircēju interesi jūtam. Cilvēki nāk un skatās uz segām – kā muzejā. Iespējams, ka zvaigznes sastājušās mums nelabvēlīgi. Iespējams, ka cenas ir pārāk augstas.” Meistares segas, kurās ieausti dabas ritmi, maksāja no 100 līdz 250 eiro. Gadatirgus apmeklētāji pauda, ka, visticamāk, intereses zudums par segām esot saistīts ar silto laiku – tas neviļus atgrūžot no šāda pirkuma. Tomēr Baltijas valstīs unikālais gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā amatniekiem un apmeklētājiem nav tikai vieta naudas pelnīšanai vai tērēšanai.

Pēc svētku sajūtas

45. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgū amata meistaru degsme un atsaucība patiešām bija līdzvērtīga dziedātāju un dejotāju atdevei Dziesmu un deju svētku laikā. Muzejā satiktā projektu vadītāja Dzintra: “Jau pirms ienākšanas muzejā pārņem patīkams satraukums. Cilvēki ierodas pēc labām emocijām. Gadatirgū aizvien satieku daudzus pazīstamus cilvēkus.”

Arī jauniešiem gadatirgus ir gaidīts pasākums. Septiņpadsmit gadus vecā Anita bija ļoti apmierināta, ka šeit viss ir aptaustāms, ir plašs produktu sortiments, labas cenas un valda laba noskaņa. Anita jau ilgāku laiku atlika naudu gadatirgum, zinot, ka tajā varēs pirkt sirdij tīkamas un noderīgas lietas. Jauniete bija nopirkusi rotaslietas un zāles galvu.

Bija daudz arī pārtikas produktu ražotāju, tostarp galvenokārt mājražotāju. Viņi piedāvāja žāvēto gaļu, kaņepju sviestu, pašceptu maizi, nēģus, medu, piparkūkas un daudzus citus labumus. Mazajiem apmeklētājiem bija izveidots koka rotaļlietu laukums.

Bizness ar atšķirīgām sekmēm

“Ļoti svarīga gadatirgū ir pārdošanas vieta,” uzsvēra IK “Vidzemes mēbeles” saimnieka, galdniekmeistara Jāņa Gailīša māte Sandra. Viņa kopā ar meitu Edīti iepazīstināja apmeklētājus ar Jāņa dzimtas mājās Smiltenes pusē gatavotajām un pirmo reizi ar tautiskiem rotājumiem rotātajām lādēm. Tas – Edītes roku darbs. J. Gailītis: “Lāde ir produkts, kura pircējam nav svarīgi, vai tas maksā 230 vai 260 eiro. Ārzemniekiem lādes ir pārāk smagas līdzņemšanai tālos ceļos, tāpēc pircēji ir vietējie Latvijas cilvēki. Gada laikā pārdodu aptuveni septiņas lādes. Cena no 50 līdz 300 eiro.”

Podniekmeistars Uģis Pužulis no Alūksnes mūsu sarunas sākumā atgādināja par “Latvijas Avīzes” vienīgo podniekmeistaru Jāni Bidzānu, kas darba pienākumu dēļ redakcijā vaļaspriekam var atlicināt maz laika. U. Pužulis stāstīja, ka nevar izcelt kādu visvairāk no podniekiem pirkto produktu: “Cilvēki pērk no visa pa druskai.” “Pampāļu podu” saimnieces māsas Linda Kuntsmane un Inga Gūtmane stāstīja, ka cilvēki pērk praktiskos, ikdienā izmantojamos priekšmetus, tostarp dažāda lieluma podus, bļodas, krūzes, sāls, cukura un medus podiņus, piltuves, caurdurus, svečturus, zvaniņus. Šiem priekšmetiem cenas neesot mainījušās, tomēr jūtams, ka cilvēku pirktspēja esot mazāka, stāstīja I. Gūtmane.

Latvijas amatnieku augsto profesionālo līmeni apliecina arī daudzo citu valstu tūriste ierašanās Brīvdabas muzejā. Tautas daiļamata meistare, rotkale ar 45 gadu stāžu Gaida Pasova dalījās savā dzīves gudrībā. Proti, maziem bērniem, kad nāk zobiņi, vajagot dot zelēt dzintaru, kas esot veidojies no sveķiem. Meistares stends pievērsa uzmanību ar izkoptu rotu stilu.

Liela piekrišana gadatirgū bija arī it kā vienkāršajiem rotkaļa Andra Gūtmaņa no vara ar ornamentiem gatavotajiem gredzeniem un aprocēm. Par pircēju trūkumu nesūdzējās arī grozu pinēji. “Eiro ieviešanas šoks, visticamāk, ir pārvarēts. Dižķibele arī. Pērn pirka mazāk,” vērtē Uldis Krūmiņš no Cēsīm. Visvairāk pircējiem patika melnie grozi ar nemizotām zaļām klūgām. Meistars grozus pārdeva par 22 eiro un uz vietas tos arī pina. U. Krūmiņš grozus pin kopš 1982. gada. Meistars atklāja – ja ir sagatavoti izejmateriāli, tad no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā var nopīt piecus grozus.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Atbilde Dzintrai.
    Neviens normāls cilvēks nedos bērnam zelēt dzintara gabalu, viņš tak var to norīt. Runa ir par krellītēm no maziem dzintara gabaliņiem. Aiz katra gabaliņa ir mezgliņš, tā ka krellīte nevar izjukt. Bērns zelējot krellīti masē smaganas lai vieglāk nāk zobiņi.
    Ja vēlaties , varat dot bērnam plastmasu.

  2. Tautas daiļamata meistare, rotkale ar 45 gadu stāžu Gaida Pasova runā muļķības: zīdaiņiem, kad nāk zobiņi vajagot dot zelēt dzintaru, kas esot veidojies no sveķiem. Protams dzintar ir veidojies no sveķiem, bet tā nav želejkonča. Dzintars ir ļoti trausls, ja nokritīs zemē un radīsies plaisa, vai atlūzīs gabaliņš, jūs zidainim tādu bāzīsiet mutē. Kā Jūs to iedomājieties?!?? Jaunās māmiņas nekad nebāziet bērnam mutē dzintara gabaliņu!!!!!!!!!!!!!!!! Lai vieglāk nāktu zobiņi, tam domātas krellītes, kādas pārdod aptiekās Šveicē un Austrijā. Latvijā izgatavo dzintara rotu meistari.

Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiemVisām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Latvija ekonomiskās brīvības reitingā pakāpusies uz 20.vietu (2) Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā šogad ir pakāpusies uz 20.vietu no 36.vietas pērn, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.
Draugiem Facebook Twitter Google+