Meistare M. Siliņa (pa labi) ar meitu Gundegu Brūveri demonstrē pašas austo dekoratīvo segu, kas piesaista ar spilgtiem toņiem. Vakar, gadatirgus otrajā dienā, segu pircēju bija vairāk nekā sestdien.
Meistare M. Siliņa (pa labi) ar meitu Gundegu Brūveri demonstrē pašas austo dekoratīvo segu, kas piesaista ar spilgtiem toņiem. Vakar, gadatirgus otrajā dienā, segu pircēju bija vairāk nekā sestdien.
Foto – Uldis Graudiņš

Brīvdienās Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā valdīja neatkārtojama kopības sajūta 2

Jau 45. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā aizvadītajās brīvdienās kā ik gadu radīja neatkārtojamu amatnieku un pircēju kopības sajūtu. Tautas daiļamata meistare Mudīte Siliņa no Talsiem: “Pircēju interesi jūtam. Cilvēki nāk un skatās uz segām – kā muzejā. Iespējams, ka zvaigznes sastājušās mums nelabvēlīgi. Iespējams, ka cenas ir pārāk augstas.” Meistares segas, kurās ieausti dabas ritmi, maksāja no 100 līdz 250 eiro. Gadatirgus apmeklētāji pauda, ka, visticamāk, intereses zudums par segām esot saistīts ar silto laiku – tas neviļus atgrūžot no šāda pirkuma. Tomēr Baltijas valstīs unikālais gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā amatniekiem un apmeklētājiem nav tikai vieta naudas pelnīšanai vai tērēšanai.

Reklāma
Reklāma

Pēc svētku sajūtas

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

45. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgū amata meistaru degsme un atsaucība patiešām bija līdzvērtīga dziedātāju un dejotāju atdevei Dziesmu un deju svētku laikā. Muzejā satiktā projektu vadītāja Dzintra: “Jau pirms ienākšanas muzejā pārņem patīkams satraukums. Cilvēki ierodas pēc labām emocijām. Gadatirgū aizvien satieku daudzus pazīstamus cilvēkus.”

Arī jauniešiem gadatirgus ir gaidīts pasākums. Septiņpadsmit gadus vecā Anita bija ļoti apmierināta, ka šeit viss ir aptaustāms, ir plašs produktu sortiments, labas cenas un valda laba noskaņa. Anita jau ilgāku laiku atlika naudu gadatirgum, zinot, ka tajā varēs pirkt sirdij tīkamas un noderīgas lietas. Jauniete bija nopirkusi rotaslietas un zāles galvu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bija daudz arī pārtikas produktu ražotāju, tostarp galvenokārt mājražotāju. Viņi piedāvāja žāvēto gaļu, kaņepju sviestu, pašceptu maizi, nēģus, medu, piparkūkas un daudzus citus labumus. Mazajiem apmeklētājiem bija izveidots koka rotaļlietu laukums.

Bizness ar atšķirīgām sekmēm

“Ļoti svarīga gadatirgū ir pārdošanas vieta,” uzsvēra IK “Vidzemes mēbeles” saimnieka, galdniekmeistara Jāņa Gailīša māte Sandra. Viņa kopā ar meitu Edīti iepazīstināja apmeklētājus ar Jāņa dzimtas mājās Smiltenes pusē gatavotajām un pirmo reizi ar tautiskiem rotājumiem rotātajām lādēm. Tas – Edītes roku darbs. J. Gailītis: “Lāde ir produkts, kura pircējam nav svarīgi, vai tas maksā 230 vai 260 eiro. Ārzemniekiem lādes ir pārāk smagas līdzņemšanai tālos ceļos, tāpēc pircēji ir vietējie Latvijas cilvēki. Gada laikā pārdodu aptuveni septiņas lādes. Cena no 50 līdz 300 eiro.”

Podniekmeistars Uģis Pužulis no Alūksnes mūsu sarunas sākumā atgādināja par “Latvijas Avīzes” vienīgo podniekmeistaru Jāni Bidzānu, kas darba pienākumu dēļ redakcijā vaļaspriekam var atlicināt maz laika. U. Pužulis stāstīja, ka nevar izcelt kādu visvairāk no podniekiem pirkto produktu: “Cilvēki pērk no visa pa druskai.” “Pampāļu podu” saimnieces māsas Linda Kuntsmane un Inga Gūtmane stāstīja, ka cilvēki pērk praktiskos, ikdienā izmantojamos priekšmetus, tostarp dažāda lieluma podus, bļodas, krūzes, sāls, cukura un medus podiņus, piltuves, caurdurus, svečturus, zvaniņus. Šiem priekšmetiem cenas neesot mainījušās, tomēr jūtams, ka cilvēku pirktspēja esot mazāka, stāstīja I. Gūtmane.

Latvijas amatnieku augsto profesionālo līmeni apliecina arī daudzo citu valstu tūriste ierašanās Brīvdabas muzejā. Tautas daiļamata meistare, rotkale ar 45 gadu stāžu Gaida Pasova dalījās savā dzīves gudrībā. Proti, maziem bērniem, kad nāk zobiņi, vajagot dot zelēt dzintaru, kas esot veidojies no sveķiem. Meistares stends pievērsa uzmanību ar izkoptu rotu stilu.

Reklāma
Reklāma

Liela piekrišana gadatirgū bija arī it kā vienkāršajiem rotkaļa Andra Gūtmaņa no vara ar ornamentiem gatavotajiem gredzeniem un aprocēm. Par pircēju trūkumu nesūdzējās arī grozu pinēji. “Eiro ieviešanas šoks, visticamāk, ir pārvarēts. Dižķibele arī. Pērn pirka mazāk,” vērtē Uldis Krūmiņš no Cēsīm. Visvairāk pircējiem patika melnie grozi ar nemizotām zaļām klūgām. Meistars grozus pārdeva par 22 eiro un uz vietas tos arī pina. U. Krūmiņš grozus pin kopš 1982. gada. Meistars atklāja – ja ir sagatavoti izejmateriāli, tad no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā var nopīt piecus grozus.