Mobilā versija
+5.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
8. oktobris, 2017
Drukāt

Gads līdz vēlēšanām… Vai rezultātu izšķirs “Facebook”?

Foto - Agnese Gulbe/LETAFoto - Agnese Gulbe/LETA

Vēlētājiem dalība 13. Saeimas vēlēšanās īpaši neatšķirsies no kārtības līdzšinējās parlamenta vēlēšanās, bet jaunveidotajām partijām gan šoreiz uzlikti stingrāki kritēriji. Dažiem gribētājiem tos nav izdevies izturēt, tādēļ nāksies pieslieties citām partijām.

No šodienas līdz nākamās Saeimas vēlēšanām atlicis precīzi viens gads. Vēlētājiem dalība vēlēšanās īpaši neatšķirsies no līdzšinējās kārtības, bet jaunveidotajām partijām gan šoreiz uzlikti stingrāki rāmji – kandidēt drīkstēs tikai tādas politiskās organizācijas, kas nodibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām (tātad – līdz šodienai) un līdz sarakstu iesniegšanai paguvušas piesaistīt vismaz 500 biedru.

Kopš iepriekšējām parlamenta vēlēšanām Latvijā ir nodibinātas vismaz piecas jaunas partijas, kas izrādījušas gatavību cīnīties par vietām parlamentā – Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa izveidotā “KPV LV”, “Gods kalpot mūsu Latvijai” (“GKML”) ar Andreju Požarnovu priekšgalā, kreisi liberālie “Progresīvie”, Daniela Pavļuta un bijušo “Vienotības” pārstāvju “Kustība Par” un tikai pirms dažām dienām piereģistrētā partija “Laiks pārmaiņām”, kuru vada kādreizējā Reformu partijas pārstāve Inga Antāne.

Jaunu partiju ar nosaukumu “Mūsu zeme – Latvija” izveidot bija iecerējis arī Valdis Šakars, kurš vasarā izstājās no “Vienotības”. Taču ar dibināšanai nepieciešamo 200 cilvēku piesaisti viņam neveicās, tādēļ dibināšana tika vairākkārt atlikta un to neizdevās īstenot noteiktajā termiņā, lai partija varētu patstāvīgi kandidēt 13. Saeimas vēlēšanās. Šakars gan telefonsarunā pauda pārliecību, ka tuvākajā laikā izdosies nokārtot nepieciešamās formalitātes organizācijas reģistrēšanai, bet Saeimas vēlēšanās viņš iecerējis veidot apvienību ar kādu citu partiju. Šeit gan jāpiebilst – Saeimas Vēlēšanu likums paredz, ka sarakstus iesniegt drīkst tikai tādas apvienības, kurās visas ietilpstošās partijas dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām. Tas nozīmē, ka “Mūsu zeme – Latvija” pārstāvji 13. Saeimas vēlēšanās drīkstēs startēt tikai kādas jau izveidotas partijas sarakstā, bet ne veidot oficiālu apvienību.

Partiju izveidot nav paguvis arī no “Vienotības” aizgājušais Saeimas deputāts Edvards Smiltēns, kurš atjaunojis biedrību “Sabiedrība centriskai politikai”. Taču viņa organizācija noslēgusi vienošanos ar Latvijas Reģionu apvienību par sadarbību pašreizējās Saeimas sastāvā un nākamajās vēlēšanās.

 

Liktenīgie 500

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanās notiek no 80. līdz 60. dienai pirms vēlēšanu dienas, 13. Saeimas vēlēšanās tas būs no 18. jūlija līdz 7. augustam. Vēlēšanu likums arī paredz, ka līdz tam brīdim partijai, kas vēlas startēt vēlēšanās, jābūt vismaz 500 biedriem. No jaundibinātajiem politiskajiem spēkiem šobrīd šo kritēriju izpildot tikai “KPV LV” un “GKML”. Katra no tām esot piesaistījusi apmēram 600 biedru. Savukārt partijai “Progresīvie” biedru skaits šobrīd ir nedaudz virs 300 cilvēkiem. “Pašlaik mēs turpinām jaunu biedri piesaisti, bet neizslēdzam iespēju uz vēlēšanām veidot kopīgu sarakstu ar citiem politiskajiem spēkiem, kam līdzīgas mūsu idejas,” informēja “Progresīvo” valdes priekšsēdētājs Māris Indulis Graudiņš. Ideoloģiski līdzīgajai partijai “Kustība Par” šobrīd ir nedaudz zem 400 biedriem, bet kustības manifestu parakstījuši ap 800 cilvēku, tādēļ organizācijas pārstāvji ir optimistiski par iespēju piesaistīt dalībai vēlēšanās nepieciešamo biedru skaitu. Arī “Laiks pārmaiņām” līdere Inga Antāne pārliecināta, ka sasniegt 500 biedru limitu izdosies, jo šobrīd partijai esot pievienojušies jau vairāk nekā 400 cilvēku.

 

Rezultātu izšķirs “Facebook”?

“Jaunajām partijām priekšvēlēšanu periodā nāksies būt īpaši niknām un agresīvām, jo šobrīd kopīgā situācija nav tām labvēlīga,” vērtē politologs Jānis Ikstens. Proti, speciālistu prognozes liecina, ka vēlēšanas notiks ekonomiskās izaugsmes laikā. Tas ļaus valdošajām partijām spodrināt savas spalvas, turklāt viņu sponsoriem būs lieka naudiņa, ko ziedot priekšvēlēšanu aģitācijai.

Sabiedrisko attiecību speciālists Ralfs Vīlands gan uzskata, ka tradicionālo mediju loma priekšvēlēšanu aģitācijā mazināsies un līdz ar to saruks arī naudas ietekme. Tam par iemeslu ir ne vien likumā noteiktie aģitācijas ierobežojumi, bet arī mediju lietošanas paradumu maiņa. “Šobrīd par vadošo sabiedrības viedokļa ietekmēšanas instrumentu kļuvis “Facebook”, ko ar vietējo likumu normām ierobežot tikpat kā nav iespējams. Tādēļ vēlēšanu rezultātu lielā mērā ietekmēs kandidātu aktivitāte un arī nekaunība sociālajos tīklos, kur varam sagaidīt gan sevis slavināšanu, gan konkurentu nomelnošanu,” uzskata Vīlands.

 

Jāpārbauda pase

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars informēja, ka attiecībā uz vēlētājiem nekādas procedūru izmaiņas nav ieviestas. Līdzīgi kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgie pilsoņi varēs vēlēšanu dienā balsot sev ērtākajā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Ja 6. oktobrim jau ir citi plāni, tad noteiktos vēlēšanu iecirkņos būs iespējams nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Savukārt slimniekiem un ieslodzītajiem būs iespēja nobalsot savā atrašanās vietā. Īpaša balsošana tiks organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās. Citi vēlētāji ārvalstīs varēs izmantot iespēju balsot pa pastu. “Diemžēl joprojām nav atrasts pastāvīgs ilgtermiņa risinājums tiem cilvēkiem, kam ir tikai identifikācijas kartes, bet nav pases. Lai šie cilvēki varētu piedalīties vēlēšanās, viņiem pirms tam būs jāizņem īpaša vēlētāja apliecība, kas iecirknī būs jāuzrāda kopā ar personas apliecību,” teica Cimdars. Viņš arī mudināja vēlētājus laikus pārliecināties, vai pasei nākamā gada laikā nebeigsies derīguma termiņš, lai īsi pirms vēlēšanām nebūtu nepatīkamu pārsteigumu.

 

13. Saeimu vēlēsim nākamā gada 6. oktobrī

* Balsstiesības Saeimas vēlēšanās Latvijas pilsoņiem ir no 18 gadu vecuma, kandidēt Saeimas vēlēšanās drīkst Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā vecāki par 21 gadu.

* Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, un no katra apgabala Saeimā jāievēl noteikts deputātu skaits. Vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam, kāds reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Saeimas vēlēšanas notiek arī ārvalstīs, un vēlētāji ārvalstīs tiek iekļauti Rīgas vēlēšanu apgabalā.

* Atšķirībā no šāgada pašvaldību vēlēšanām Saeimas vēlēšanās netiek lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju saraksti. Vēlētājus reģistrē, par dalību vēlēšanās izdarot atzīmi pasē. Vēlētāji, kuriem nav derīgas pases, bet ir derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība, 13. Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties, pirms vēlēšanām izņemot īpašu vēlētāju apliecību, kas balsojot jāuzrāda kopā ar personas apliecību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+