Mobilā versija
+19.3°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
23. jūnijs, 2017
Drukāt

Gads pēc “Brexit”: vai steidzami, kas jādara ar austrumeiropiešiem?

EPA/LETAEPA/LETA

Šodien ir tieši gads, kopš pasauli satricināja britu referenduma iznākums vēlmē izstāties no Eiropas Savienības (ES). Šajā laikā ir sperti ļoti nelieli soļi, lai saprastu, kādas būs turpmākās politiskās attiecības. Šodien nedaudz skaidrāks kļuvis uzstādījums, kādas būs 3 miljonu ES pilsoņu tiesības. Premjere Terēza Meja sola neraidīt ārā nevienu austrumeiropieti, tostarp latviešus, kuri Lielbritānijā nodzīvojuši vismaz 5 gadus. Bet Brexit šī gada laikā ir attaisnojis pašu britu cerības par solīto labāku nākotni ārpus ES, “LNT Ziņas” pētīja Anglijas lauksaimniecības pilsētā Bostonā.

Pirms gada “LNT Ziņas” Bostonā filmēja kampaņu “Vote Leave” jeb “Balso izstāties”. Te cilvēki noticēja, ka Lielbritānijas obligātā iemaksas ES budžetā – 350 miljoni mārciņu katru nedēļu – pēc izstāšanās nu nonāks veselības aprūpes sistēmā. Tāpat bija vēlme atgūt politiski suverēno varu, jo pārāk daudz lēmumu tiekot pieņemts Briselē, nevis Vestminsterā Londonā. Taču Linkolnšīras novada pilsētā Bostonā galvenā “Brexit” motivācija – pielikt punktu austrumeiropiešu masveida iebraukšanai. Britu medijos Bostona ir dēvēta kā ekstrēmākais piemērs imigrācijai no ES. Gads pagājis, un mēs atgriežamies Bostonā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+