Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. augusts, 2015
Drukāt

Gads pēc embargo. Ieguvumi un izaicinājumi (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" ir viens no nedaudzajiem, kas gandrīz visu zivju konservu eksportu ir pārorientējis no Krievijas uz Skandināvijas un citām Rietumeiropas valstīm.

Zemkopības ministrijas (ZM) apkopojums par Krievijas pērn 7. augustā noteikto embargo ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības, pārtikas produktu un zivsaimniecības nozari līdz šā gada marta beigām rāda gan iepriecinošas, gan arī mazāk optimistiskas tendences.

Ministrijas eksperti secinājuši, ka visās trīs nozarēs kritās produktu eksporta vērtība, tomēr šie produkti trešo gadu pēc kārtas ir vieni no svarīgākajiem Latvijas eksportā, pērn veidojot gandrīz 20% no kopējās Latvijas eksporta vērtības. Krievijas embargo nozari ir ietekmējis būtiski, tāpēc ka zaudēts ir ne tikai svarīgs eksporta tirgus (Krievija), bet produkcijas pārpilnības dēļ samazinājies eksports arī uz citiem Latvijai svarīgiem eksporta tirgiem, tostarp uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Dāniju un citām valstīm. Eksperti, norādot uz laika un naudas nepieciešamību jaunu tirgu meklēšanā, vērš uzmanību uz jauniem atrastiem eksporta tirgiem. Piemēram, Latvija sāka piena un piena produktu eksportu uz 17 valstīm, tostarp uz Saūda Arābiju, Austriju, Armēniju, Uzbekistānu un citām valstīm. Tomēr pagaidām eksporta vērtība uz šiem jaunajiem tirgiem ir neliela, gandrīz 3 miljoni eiro.

Nedaudz kāpa arī gaļas un gaļas produktu eksporta galamērķa valstu skaits. Sākts šās grupas produktu eksports uz Azerbaidžānu, Beļģiju, Gruziju, Kipru, Itāliju un citām valstīm. Kopējā eksporta vērtība gan nav liela – 1 miljons eiro. ZM eksperti secina – jaunās eksporta galamērķa valstis nesedz zaudētos eksporta tirgus un pagaidām nenodrošina tirgus stabilitāti, tostarp piena nozarē.

Vienlaikus bija produkti, kuru eksports kāpa uz jau esošajiem tirgiem ar Latvijas produktu klātbūtni. Tā piena produktu eksports uz NVS valstīm pieauga par 6 milj. eiro (pavisam eksports uz šīm valstīm veido 11% no piena produktu eksporta vērtības). ZM secina – pērn un šajā gadā Krievijas īstenotā importa aizlieguma dēļ Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji varēja novērtēt savu potenciālu un sākt darboties pārdošanas tirgu diversifikācijā. Nozares eksperti uzskata, ka nav ieteicams visu eksportu koncentrēt uz vienu valsti. Ideālā situācijā vienai valstij uzņēmuma produkcijas eksporta struktūrā nevajadzētu pārsniegt 10 – 15% lielu īpatsvaru.

ZM teic, ka paši uzņēmēji atzīst – ļoti svarīgi ir piedalīties izstādēs. Šā iemesla dēļ ārējo tirgu apgūšanai atbalsta intensitāte ir 70%.

Svarīgs ir secinājums, ka neapstiprinās bažas par Latvijas tirgus pārpludināšanu ar importa produktiem. Tā piena produktu imports kritā par 23 miljoniem eiro (no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un citām valstīm). Zivju produktu (bez konserviem) imports samazinājās par 22 milj. eiro (mazāk šos produktus Latvijā ieved no Zviedrijas, Igaunijas, Polijas, Somijas un citām valstīm). Tas nozīmē, ka iekšējā tirgū vairāk pārdod Latvijā ražotos produktus.

Ražošana un produktu pārdošana nesamazinājās. Tiesa gan, ZM aprēķinos nav ņemts vērā zivju konservu eksporta aizliegums, ko Krievija ieviesa 4. jūnijā. Gada laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi Krievijā pārdod zivju konservus par daudziem desmitiem miljonu eiro. Jaunākās ziņas no Maskavas pēc zemkopības ministra un PVD vadītāja vizītes aizvadītājā nedēļā liecina, ka ir cerības uz zivju konservu aizlieguma atcelšanu aptuveni mēneša laikā.

Lopkopības produktu ražošana pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu kāpa. Piena ražošana – par 6,2%, gaļas ražošana – par 5%. Pērn kāpa arī pārtiks rūpniecības pārdošanas daudzumi, tostarp piens un piena produkti par 5%, gaļa un gaļas produkti par 1,3%. ZM eksperti secina – piena nozari Krievijas embargo ietekmēja visvairāk. Šī nozare veido aptuveni 40% no kopējās embargo skarto produktu eksporta vērtības uz Krieviju. Aptuveni 80% no piena ražotājiem (lauksaimniekiem) ir saistīti ar pārstrādes uzņēmumiem, kas produktus eksportēja uz Krieviju. “Šā iemesla dēļ nozarē ir vērojams būtisks cenu samazinājums – kopš embargo līdz jūnijam vidējā piena iepirkuma cena kritās par 27%.

Kā rīkoties

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs teic, ka tik liels cenas kritums jau vairs neliecina par cenas svārstībām piena nozarē, bet gan par krīzi. Viņš piekrīt – lauksaimnieki nav vainīgi viņiem saimnieciski neizdevīgu politisku lēmumu pieņemšanā, tāpēc pamatota ir viņu prasība kompensēt radušos zaudējumus. Dūklavs atgādina – 23. un 24. augustā viņam ir paredzēta tikšanās ar ES lauksaimniecības komisāru Filu Koganu, sarunas tēma būs atbalsts krīzē cietušajiem Latvijas piena ražotājiem. Aptuveni tajā pašā laikā ar Koganu tiksies un par šo tēmu runās arī citu Baltijas valstu zemkopības ministri. Zemkopības ministrija arī vērtēšot iespējas prasīt atbalstu piena ražotājiem ciltsdarba veikšanai no Latvijas valsts budžeta. Ka vienu no iespējamajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai ministrs nosauc vienošanos ar tirgotājiem par mazāka piecenojuma likšanu piena produktiem, tomēr pats arī piebilst – tirgotāju ietekmes mazināšana ir visas ES problēma. “Vienīgā iespēja ir vienošanās, ar administratīvām metodēm mēs uzņēmējus ietekmēt nedrīkstam,” tā J. Dūklavs.

Nav mērķa

Ilze Aizsilniece, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, kritizē valsts rīcībā esošos un nozaru atbalstam piešķirtos instrumentus krīzes mazināšanai. Viņa vērš uzmanību – lauksaimniecības uzņēmējdarbību kā tādu apgrūtina sarežģītās valstī pastāvošās un savstarpēji nesavietotās sistēmas. Proti, Lauku atbalsta dienestā sniedz projektus pēc vienas, bet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā – pēc pilnīgi citas, pat pretējas kārtības. “Kāpēc mums mazā valstī viss ir tik sarežģīti? Ierēdņiem būtu jāsakārto šie jautājumi savstarpēji, jābūt labai gribai palīdzēt biznesam, jo piena nozarē ir tiešām ļoti smaga krīze, un šādu sarežģītu sistēmu pastāvēšana mums pavisam nepalīdz,” pārmet I. Aizsilniece. Viņa teic, ka gadā kopš Krievijas noteiktā embargo piena ražotāji ļoti daudz “braukāja” pa pasauli, meklēja jaunus tirgus, bet nauda no valsts par šiem braucieniem gaidīta pat pusgadu. “Mazam un vidējam uzņēmumam šāda līdzekļu iesaldēšana ir ļoti jūtama. Tagad, pateicoties LLKA aktivitātei, Ekonomikas ministrija ir atbalstījusi izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredzēs mazajiem un vidējiem piena pārstrādes uzņēmumiem palielināt pieļaujamo finansējuma intensitāti līdz 90% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām līdzšinējo 70% vietā. Tāpat esam aktualizējuši jautājumu par iespējami īsāku attiecināmo dokumentu vērtēšanas termiņu, aicinot naudu atmaksāt mēneša laikā,” stāsta I. Aizsilniece.

Viņa pārmet, ka ZM nav valstiska redzējuma, kopējās piena nozares stratēģijas, “kurp mēs ejam un kā turpmāk dzīvosim”. I. Aizsilniece aicina nozares vadību skaidri pateikt – pienu Latvijā ražojam par daudz, vai nu ir jāsamazina daudzumi, vai jāatrod veids, kā pusi no visa ražotā piena pārdot citās valstīs. “Jaunu tirgu meklēšanā būtu jāiesaistās ne tikai Zemkopības ministrijai un Ekonomikas ministrijai, bet arī Ārlietu ministrijai un citām. Un eksportēt mēs varam – mūsu piena produkti ir ļoti labi, jūtam interesi gan Ķīnā, gan Indijā, tagad veras vaļā arī Irānas tirgus ar 80 miljoniem Iedzīvotāju,” uzskata piensaimniece. Viņa aicina saprast, ka ieiešana šajos tirgos ir arī daudzu gadu darbs. Un tā ir valstiska izšķiršanās. Ja eksportu neatbalsta, tad vienlaikus arī pasakām – laukos iedzīvotāji nav vajadzīgi. “Skatīsimies patiesībai acīs, tieši ar piensaimniecību nodarbojas skaitliski lielākais lauku iedzīvotāju daudzums. Jau tagad, dodoties pie Valsts prezidenta pārrunāt nozares situāciju, apzinājām, ka likvidējušās vairāk nekā 600 piena saimniecību, un paredzu, ka līdz gada beigām šis skaitlis būtiski pieaugs. Arī mūsu kooperatīvā mēs jau tagad zinām, ka rudenī vairākas saimniecības pārtrauks darbību,” teic Aizsilniece.

Viņa norāda – šajā ES plānošanas periodā ir atkal jaunas Eiropas Savienības programmas, dažādi atbalsti piena nozarei, tomēr visiem ar nozari saistītajiem cilvēkiem kopā ir jāizdomā, kādas fermas mēs gribam būvēt. Vai mēs vēlamies apdzīvotus laukus vai dažas milzīga izmēra saimniecības? “Ir jābūt valsts līmeņa atklātai sarunai par to, kurp ejam piena nozarē, un pēc iespējas drīzāk. Tikai tā varēsim sasniegt rezultātu,” uzskata LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece.

VIEDOKLIS

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka: “Nezinām, kas būtu bijis, ja sankcijas pret Krieviju neieviestu. To mēs varam salīdzināt ar skolu – ja skolnieks slikti uzvedas un skolotājs uz to vispār nereaģē, tad skolnieks savas blēņas turpinās ar pieaugošu intensitāti. Ja par sliktu uzvedību tiek izteikts aizrādījums vai piemērots sods, tad tomēr tiek izdarīti kaut kādi secinājumi. Nav jau garantijas, ka uzvedība uzlabosies, bet, ja nedara neko, tad rezultātu var prognozēt pilnīgi skaidri – diez vai uzvedība mainīsies. Paskatieties uz Irānas piemēru – sankcijas ir atceltas, un cerēsim, ka viss normalizēsies, bet Irāna uz sarunām ar citām valstīm gāja ne jau ļoti labas dzīves dēļ. Tas tikai nozīmē, ka ilgtermiņā sankcijām ir efekts.”

Uzziņa

Latvijas piena ražošanas nozare

* Piena ražošanas pašizmaksa 24 – 30 centi.

* Piena vidējā iepirkuma cena 2014. g. jūlijā ir 30, 2015. g. jūlijā 22 centi.

* Latvijā ir 165 900 slaucamo govju, vidējais izslaukums no govs ir 5812 kg.

* Piena ražotājiem šajā gadā piešķirts 43 milj. eiro valsts atbalsts, tostarp ciltsdarbam 23,36 milj. eiro, atbalsts par slaucamajām govīm 12,38 milj. eiro, bet ES atbalsts 7,7 milj. Eiro.

* Latvijā ir 39 piena pārstrādes uzņēmumi.

AVOTS: ZM, CSP

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tās pašas frāzes un retorika, kas pēdējos 15 gados. Secinājumus jau sen vajadzēja izdarīt pašiem. Ja bizness neiet, jādara kas cits. Un nesakiet, ka situācija ir unikāla. Krīzes un krīzītes, kas ts katastrofāli apdraud jūsu uznēmumus jums katru otro gadu. Brīžiem šķiet, ka galvenais bizness ir nevis pārdošana, bet iegūt vairāk valsts/es atbalstu. Kādēļ lai nodokļu maksātāji par jums maksātu?

  2. MU, VU cilvēki “braukāja pa pasauli” ,nu nav viņiem jābraukā pa pasauli . Tas jādara eksporta speciālistiem ,specializētiem uzņēmumiem. Latvija nespēj noskaidrot ,ka pasaules tirdzniecībā dominē milzu kravas ,lieli apjomi. Austrālija ar specializētiem kuģiem vienā reizē nosūta 19000 dzīvus liellopus uz Indonēziju ,25000 aitu uz Saūda Arābiju ,Jaunzēlande sūta 26000 tonnu jēra gaļas kuģus pirms ziemas svētkiem Čīlē vienā kuģī uzkrauj 50000 tonnu vīna uz Eiropu . Graudu kuģus 78000 tonnu apjomā krauj arī pie mums.Ir jābūt specializētai kooperatīvai vienībai Latvijas pamatpreču eksportam. Daži konteineri saldējuma uz 20 miljonu pilsētu,2050.gadā tur dzīvošot 130 miljoni (!) cilvēki .Vai uz Ķīnas megapilsētām ir prāta darbs sūtīt sīkvienības .

  3. piena razhotnes tak ir lielaakaa dalja paardota … vai tad tie vispaar ir latvijas piena razhotaaji????

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+