Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. jūlijs, 2012
Drukāt

Gadus notver aiz astes

Foto - Fēlikss SitņikovsFoto - Fēlikss Sitņikovs

Liepājniecei Izabellai Žukovai (78) ir ļoti kustīgs dzīves režīms. Viņa teic, ka tāpēc jūtoties vismaz 18 gadus jaunāka. Ilgus gadus sirmā kundze nostrādājusi par 3. vidusskolas direktori un tikai pirms desmit gadiem aizgājusi pensijā.

 

Izabella ļoti seko savam veselības stāvoklim un jau piekto gadu ik vasaru dodas uz sanatoriju Slovākijā. “Kalnu gaiss, ūdens procedūras un ilgās pastaigas man ir ļoti vajadzīgas, jo slimoju ar astmu,” atklāj bijusī skolotāja.

 

Auzu putra, 
vārīta ūdenī

Ik rītu pamostoties, viņa veic Tibetas vingrojumus. “Parasti, kad pamostas, ļoti negribas celties. Ar vecumu parādās arī depresija, slikts garastāvoklis. Kas jādara? Trīsdesmit reizes visu sejas muskuļu masāža, un, galvenais, visu var izdarīt guļus,” rosina Izabella.

 

Ik rītu viņa vāra arī dažādas biezputras. Visbiežāk gan auzu pārslu biezputru ar ūdeni, bet, lai nebūtu bezgaršīga, nedaudz pievieno sāli. Viņa arī daudz dzerot piparmētru un mežrozīšu tēju.

 

Guļamistabā pie gultas stāvot termoss, un viņa regulāri sagatavojot zāļu tēju naktij. “No rīta tukšā dūšā noteikti iedzeru siltu ūdeni,” piebilst Izabella, kura pirms vairākiem gadiem nodarbojusies arī ar jogu un modernajām dejām.

Izabella ir liela eksperimentētāja virtuvē, kur viņai noder gadu gaitā ar dēlu palīdzību iegādātā virtuves tehnika. “Parasti es ne tikai marinēju un skābēju, bet arī gatavoju dažādas franču un maķedoniešu mērces. Man ir grāmata “Konservēšanas enciklopēdija”, no tās ņemu ierosmes dažādiem ēdieniem. Gatavoju spinātu, skābeņu, ķirbju zupu, sautēju dažādus dārzeņus, gatavoju sacepumus. Daudz dzeru pašas izspiestu sulu – kombinēju, piemēram, kāpostus, burkānus un ķirbi, nedaudz pievienoju augu eļļu un tādu kokteili dzeru. Tas tonizē, no rīta padara mundrāku,” atzīst Izabella.

 

Krāj naudu 
sanatorijai

Viens no Izabellas hobijiem ir ceļošana. Savulaik ar skolu direktoriem izbraukātas gandrīz visas Eiropas valstis. “Kad bijām apskatījuši lielāko daļu Eiropas, nolēmām, ka jāpadomā arī par savu veselību. Un tā jau piekto gadu braucam uz sanatoriju Slovākijas kalnos. Tas nekas, ka daudzi esam pensijā. Krājam naudu. Un mums izveidojies tāds jauks bariņš,” saka Izabella.

Slovākijā ir kalni, labs gaiss, minerālūdens, specifiski augi.

 

“Es Slovākijā jūtos ļoti labi, jo esmu ļoti kustīga. Man patīk staigāt kājām. Es negribu būt bēdīgā, vecā māmiņa, kurai tikai dēliem jāpalīdz. Viņi jau man izmaksā ziemās braucienu uz Sanktpēterburgu. Tā ir mana dzimtene, gribas arī tur pabūt. Taču dzīvot vairs tur negribētu, jo esmu pieradusi pie klusākas pilsētas,” atzīst skolotāja.

 

Viņa pastāsta, ka šī sanatorija ir iecienīta arī samērā lēto izmaksu dēļ. Par 10 dienām jāmaksā 300 lati. “Krāt es neprotu. Pensija man ir 190 lati. Es arī saņemu pensiju kā karaflotes virsnieka atraitne – 120 latus, un 17 latus man maksā Krievija kā blokādi pārcietušai. Es ieekonomēju arī ar to, ka man daudz kas nav jāpērk veikalā – saknes un dārzeņus izaudzēju dārzā. Protams, gatavoju arī krājumus ziemai. Bet tagad arvien mazāk un mazāk, jo te esmu palikusi vienīgā no ģimenes. Dzīvot veselīgi un daudz kustēties – tas ir mans dzīves moto,” atzīst Izabella.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+