Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. janvāris, 2014
Drukāt

Gaidāma ilgstoša “Lattelecom” un LMT cerēšanās

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Vakar valdība slepeni uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) kapitāla daļu pārvaldīšanu. “MK nolēma uzdot darba grupai turpināt darbu pie “Lattelecom” un LMT efektīvas pārvaldības variantu detalizētas izstrādes,” pēc sēdes vēsta Daiga Grūbe, ekonomikas ministra padomniece.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iepriekš norādījis, ka ar zviedru līdzīpašnieku “Telia Sonera” jāspriež par pārvaldības modeli, jo “katrā uzņēmumā ir attīstījusies atšķirīga kultūra, un tie ir jautājumi, kas prasa skaidru pārvaldību”. No vakardienas valdības tika gaidīts mandāts runāt ar zviedriem par tālāko uzņēmumu kopdarbību, tomēr tas vēl netika dots.

Pagaidām vēl neprecēsies


Lai saasinātu apvienošanās jautājumu, pirms valdības sēdes atklātībā tika izmesta Krievijas finanšu korporācijas “Sistema” pārstāvju vēstule ekonomikas ministram Danielam Pavļutam ar lūgumu organizēt sarunas par “Lattelecom” valsts daļu pārdošanu.

“Viedokļu sadursmē tiek izmantota metode, ka viena problēma tiek aizvietota ar citu. Mūsu jautājums: vai būtu labi apvienot šos divus valstij piederošos aktīvus? Šis jautājums tiek pagriezts citā plaknē ar ziņu par investoru – lielākā Krievijas mobilā telefonu operatora “MTS” īpašnieka – finanšu korporācijas “Sistema” interesi. Mūsu piedāvājumā par privatizāciju nav ne vārda. Abas šīs ir sarežģītas lietas, kuras, abas apvienojot, nevar atrisināt. Tāpēc jāsāk ar vienkāršāko un saprotamāko. Par privatizāciju jālemj atsevišķi, un vēlāk, pat ja lēmums būs negatīvs, mēs varēsim efektīvi strādāt arī valsts īpašumā,” vērtē Gatis Kokins, SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs.

“LMT un “Lattelecom” pārdošana nav darbakārtībā,” apliecina Daiga Grūbe, atsaucoties uz darba grupas secinājumu, ka “šobrīd valsts daļu atsavināšana nebūtu valsts interesēs”.

Vēl ilgi tielēsies


Jau sen vajadzēja spriest par ciešāku sadarbību. Cik tad ilgi divi valstij piederoši uzņēmumi var likt sprunguļus viens otra riteņos, nositot viens otram cenu. Tiesa, arī dibināšanas līgumi tos ierobežo.

Sākot no 1994. gada, kad “Lattelecom” gribēja aizkavēt GSM mobilo sakaru ienākšanu Latvijā, laiku pa laikam pamesti dažādi sprunguļi, kas uzņēmumu izmaksas tikai palielināja, piemēram, neļaujot izmantot optiskos tīklus.

Kā zināms, “Lattelecom” valde un padome pērn izvirzīja ideju par iespējamu apvienošanos ar LMT, lai pārtrauktu abu uzņēmumu vērtības samazināšanos. Bet kāpēc “Lattelecom” televīzijas saturu LMT viedtālruņos saredz tikai pēc uzņēmumu apvienošanās? Vecāki abiem uzņēmumiem ir vieni.

Darba grupa dažādos sastāvos astoņu gadu garumā ir prātojusi, kā valstij strādāt savos uzņēmumos. Kamēr tā domāja, uzņēmumu vērtība ir mazāka nekā iepriekšējā privatizācijas mēģinājuma laikā 2008. gadā. Ikgadējais pētījums par Latvijas vērtīgākajiem uzņēmumiem liecina, ka gan LMT, gan “Lattelecom” daļu vērtība ir samazinājusies. 2012. gada pētījumā LMT vērtība tika aplēsta 360,3 miljonu eiro apmērā un “Lattelecom” – 328 miljonu eiro apmērā. 2013. gadā eks-pertu aplēstās uzņēmumu vērtības attiecīgi bija vairs tikai 283,7 miljoni eiro un 308,2 miljoni eiro.

Tomēr nerodas pārliecība, ka šogad abi īpašnieki vienosies par konkrētiem uzņēmumu sadarbības modeļiem. Ja jau vieni un tie paši īpašnieki nevar vienoties par sadarbību, tad maz ticams, ka salīgs par apvienošanos. Apprecēšanās negarantē saskaņu un sadarbību. It īpaši, ja pirms kāzām nav labas saprašanās.

Kas kam pūrā


Redakcijas rīcībā nav konfidenciālā ziņojuma valdībai, taču no publiskajiem datiem izsecināms, ka “Lattelecom” ar divarpus reizes lielāku darbinieku skaitu spēj nodrošināt divreiz zemāku rentabilitāti (13%) nekā LMT (23%). Peļņa, ko vidēji saražo viens darbinieks, “Lattelecom” ir četras reizes mazāka nekā LMT. Tāpēc grūti pateikt, cik, apvienojot uzņēmumus, viens gūtu un otrs zaudētu. Taču kopējo labumu pērn septembrī abu uzņēmumu padomju pārstāvji sarēķinājuši.

“Ekonomikā ir tāds termins “net present value” – tīrā tagadnes vērtība, ko iegūst, nākotnes potenciālos ieguvumus diskontējot uz šodienu,” skaidro Gatis Kokins. “Protams, apvienojoties ir izdevumi un ir ieguvumi. Ieguvumi par izdevumiem ir lielāki par 67 miljoniem eiro. 55 miljoni no tiem iegūstami no izdevumu samazināšanas, vēl nāktu klāt 12 miljoni eiro potenciālie ieņēmumi no ienākumu palielināšanas. Tādējādi 55 miljoni ir apvienošanās izdevumu sinerģija, 12 miljoni eiro – ieņēmumu sinerģija,” tā Kokins.

Kas tiks bērniņiem


Apvienošanās iniciators Gatis Kokins uzskata, ka “veiksmīgas īstenošanas gadījumā ļautu arī samazināt pašizmaksu un piedāvāt klientiem aug-stākas pievienotās vērtības pakalpojumus par atbilstošu cenu. Apvienotam uzņēmumam būtu lielākas investīciju iespējas, tas paātrinātu ātrgaitas 4G interneta piekļuvi iedzīvotājiem. Teiksim, to sagaidītu nevis pēc četriem, bet pēc diviem gadiem.”

Otrais Kokina minētais iespējamais ieguvums – piekļuve 4G un WiFi kā integrēts produkts jau liekas apšaubāmāks. Gan uzņēmējiem, gan klientam. Abus reizē jau nevajag.

Vairākus gadus pēc kārtas telekomunikāciju pakalpojumi kļūst lētāki un šī tendence turpināsies. Taču tas nenozīmē, ka mēs, patērētāji, maksāsim mazāk, jo tos izmantosim arvien vairāk. Vairāk pakalpojumu par to pašu naudu pēc LMT no “Lattelecom” apvienošanās rudenī “LA” solīja arī “Telia Sonera” viceprezidents Kenets Rodne.

Igaunijā jau apprecējušies


Igaunijā izvēlējušies lēnāku ceļu, jau sen iekļaujot mobilo operatoru EMT un fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju “Elion” holdingā. Abiem uzņēmumiem 100% īpašnieks ir zviedru “Telia Sonera”. Tagad tas veic strukturālas izmaiņas koncerna iekšienē, lai no 1. aprīļa EMT un “Elion” strādātu kā viens uzņēmums. “Kaut pāragri spekulēt ar nākotnes attīstību, mēs pavisam noteikti esam spējuši gūt labumu no abu kompāniju sinerģijas pagātnē un pārvērst to priekšrocībās klientiem, “LA” norāda Arti Otss, “Elion” ģenerāldirektors. Pērn apvienoja abu uzņēmumu klientu apkalpošanas centrus un veikalus. Uzņēmumi veic arī kopīgas mārketinga aktivitātes. Kā piemēru jaunākajam integrētam pakalpojumam viņš min interneta zvanu aplikāciju “Hallo”, kas fiksētos zvanus ļauj saņemt datorā, viedtālrunī vai planšetdatorā. Turklāt tā ļauj zvanīt, izmantojot gan mobilo, gan WiFi savienojumu.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (2)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+