Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. maijs, 2013
Drukāt

Gaidāmā maratona dalībniekus mudina pareizi novērtēt savus spēkus

Foto-LetaFoto-Leta

Lai neiedzīvotos veselības problēmās, šo svētdien, 19.maijā, paredzētā “Nordea” Rīgas maratona dalībniekiem vajadzētu izvērtēt, vai spēs pievārēt izvēlēto skriešanas distanci, iesaka speciālisti.

 

Aptieku tīkla “EUROAPTIEKA” pārstāve Dagnija Veidemane sacīja, ka skriet ir veselīgi, taču uz maratona starta līnijas būtu jāiziet atbilstoši sagatavotiem cilvēkiem.Ja neesat atbilstoši trenējušies vai ciešat no veselības problēmām, iespējams, piemērotākais risinājums būs maratonā iesaistīties kā līdzjutējiem vai arī izvēlēties mazāko distanci un ātru soļošanu.

Saskaņā ar statistiku pērn uz starta izgāja 180 180 dalībnieku, tomēr dažādu iemeslu dēļ daļa no sacensībām garākajās distancēs izstājās. Piemēram, 10  kilometru distancē uz starta izgāja 3425 dalībnieki, bet finišā nonāca par 565 dalībniekiem mazāk.

Tas liecina, ka daļa cilvēku, iespējams, nebija atbilstoši novērtējuši savas spējas tikt galā ar izvēlēto skrējiena distanci.

“Liela fiziska slodze var pastiprināt iespējamās veselības problēmas. Tāpēc nepārvērtējiet savus spēkus. Lai dalība maratonā būtu priecīgs piedzīvojums, katram dalībniekam jāizvēlas sev piemērota distance. Ja skrējiena laikā rodas slikta pašsajūta, pārorientējaties uz iešanas režīmu,” teica “EUROAPTIEKA” pārstāve.

Lai mudinātu cilvēkus vairāk ieklausīties savā pašsajūtā un uzņemties atbildību par savu veselību, “EUROAPTIEKA” kolektīva komanda šogad maratonā startē ar devīzi “Zini, kad skriet, zini, kad apstāties!”

“Sporta laboratorijas” sporta ārste Sandra Rozenštoka pastāstīja, ka maratona organizatori daudz dara, lai nodrošinātu veselības un drošības pasākumus, taču arī pašiem dalībniekiem ir rūpīgāk jāizvērtē savas fiziskās spējas un rūpīgāk jāieklausās savā pašsajūtā.

Viņa mudināja ikvienu gaidāmā maratona dalībnieku atrast pašam savu skrējiena tempu un nepieciešamības gadījumā to samazināt vai nomainīt pret iešanas režīmu.

Lai organismu pasargātu no atūdeņošanās, svarīgi ir uzņemt pietiekami daudz ūdens gan pirms skrējiena, gan tā laikā.

Jāizvēlas arī piemērots apģērbs. Vēlams, lai tas būtu baltā krāsā, bet galvassega – ar ventilācijas iespējām. Piemērotākie ir skriešanai paredzēti apavi un zeķes, lai nenoberztu vai citādi netraumētu kājas.

Brokastīs pirms skrējiena ieteicams viegls, bet sātīgs ēdiens, piemēram, auzu pārslu biezputra ar medu vai rīsu putra, jo pirms slodzes ir svarīgi uzņemt ogļhidrātus. Jāmin, ka pēdējās trīs dienās pirms sacensībām ieteicams ēst ierastu un vienkāršu ēdienu, lai nebūtu problēmu ar vēderu.

Pirms starta var apēst kādu banānu vai enerģijas batoniņu; ik pa laikam ir arī jāpadzeras. Svarīgi ir arī, lai cilvēks iepriekšējā naktī būtu labi atpūties un izgulējies, piebilda Rozenštoka.

Lai izvairītos no traumām, svarīgi pirms starta atcerēties par iesildīšanos un muskuļu stiepšanu, bet pēc sacensībān noteikti ir jāizstaipās. Nereti cilvēki par to aizmirst, jo satraucas par to, kā veiksies skrējienā.

Arī šogad maratonā ir četras distances – 5, 10, 21 un 42 kilometri. Jāielāgo, ka no šīm distancēm katrai ir nepieciešama cita līmeņa fiziskā sagatavotība.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+