Gaidis Bērziņš plāno doties 16.marta gājienā un apmeklēt Lesteni 14
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš plāno doties 16.marta gājienā un apmeklēt Lesteni, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka partijas pozīcija vienmēr bijusi tāda, ka nevienam netiek uzspiesta kāda konkrēta rīcība, katrs pats izdara savu izvēli, kā viņš piemin kritušos karavīrus, kas cīnījās par Latvijas brīvību.
“Es plānoju doties 16.marta gājienā un, visdrīzāk, apmeklēt arī Lesteni,” sacīja Bērziņš.
1944.gada 16. martā sākās Latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija “Daugavas Vanagi” 16. martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā “Par svētku un atceres dienām” 16. marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM), izskaidrojot vēsturiskos notikumus, norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo atbilstoši 1907.gada Hāgas konvencijai okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds “brīvprātīgais” tika piekabināts, lai apietu šo konvenciju. Par izvairīšanās no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk – nāves sods.
Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos, kuri bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti, uzsvērusi Latvijas ĀM.
16. marta pasākumos netiek izmantota nekāda nacistu simbolika, kuru lietošana publiskos pasākumos Latvijā ir aizliegta, tāpat kā bijušās PSRS simbolika. Latvijas ĀM norāda, ka par 16. martu Latvijas valdības nostāja ir konsekventa – šī nav oficiāla piemiņas diena. Oficiāli Latvija kritušos karavīrus piemin 11.novembrī.
