Gaidīs jaunas “zaļās” rokas 0
“Zaļās nodarbinātības iniciatīva” nākamajos gados saredz videi draudzīgās ekonomikas sasaistīšanu ar jaunu darba vietu rašanos.
Atlikuši nedaudz vairāk kā pieci gadi līdz Eiropas Savienības (ES) noteiktajam slieksnim, kad kaitīgo izmešu daudzumam ES būs jāsarūk par 20 procentiem, savukārt par 20 procentiem jāpieaug zaļās enerģijas lomai visā kopējā tirgū. Kopš ES skārusi krīze un bezdarbs, 2020. gada zaļos mērķus tagad cieši saista arī ar ekonomiku un jaunu darba vietu radīšanu. Šonedēļ Eiropas Komisija (EK) publiskojusi idejas jeb “Zaļās nodarbinātības iniciatīvu” par to, kā tuvākajos gados saredz videi draudzīgās ekonomikas sasaistīšanu ar jaunu darba vietu rašanos.
Elektromobiļu eksperti
EK saredz iespējas vairākos sektoros, kurus līdz šim ļoti smagi skārusi krīze, piemēram, autorūpniecībā. Brisele uzskata, ka līdz ar kaitīgo izmešu ierobežojumiem šim sektoram neatliks nekas cits kā vai nu pielāgot nosacījumiem esošo produkciju, vai radīt gluži jaunas videi draudzīgākas automašīnas, kas nozīmē, ka šajā jomā būs vajadzīgi jauni eksperti. Jau tagad tādi pasaulē zināmi auto ražotāji kā BMW vai “Nissan” atvēruši apmācības centrus Eiropas reģionos, kur izglīto ekspertus videi draudzīgu tehnoloģiju ražošanā.
ES septiņu gadu budžetā ir paredzējusi daudzus miljonus eiro dažādām programmām, kas reģioniem ļautu pretendēt uz finansējumu cilvēku izglītošanai un apmācībai zaļajās nozarēs, kuras, kā paredz, ES tirgū būs aizvien pieprasītākas.
Piemēram, programma ar nosaukumu “Emplea Verde” jeb “Zaļā darba spēka piesaistīšanas programma” krīzes ļoti smagi skartajā un bezdarba māktajā Spānijā paredz izveidot 1000 jaunu uzņēmumu vai kompāniju un to darbam sagatavot vismaz 50 000 cilvēku. Programmas budžets ir 44 miljoni eiro, un tā īpaši atbalsta tos projektus, kuru nolūks ir palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas, piemēram, vēlas specializēties saules paneļu ierīkošanā mājām, un tamlīdzīgi koncentrējas uz videi draudzīgu biznesu.
EK uzsver, ka tā saucamās zaļās darbavietas nenozīmē, ka būs pieprasījums pēc augsti izglītotiem zaļo tehnoloģiju pārzinātājiem, elites – zinātniekiem, pētniekiem, inženieriem, jo būs nepieciešami ļoti daudzi arī ikdienas darba pārzinātāji: celtniecības procesa uzraugi, elektriķi, santehniķi un citi praktiskā darba veicēji, kuriem būs jāstrādā, pārzinot jaunos, videi draudzīgos namu standartus.
Bezdarbs rūk, bet lēnām
Patlaban tās ir ES idejas, kuras cenšas sakņot ekonomiskos aprēķinos, taču to īstenošanās būs atkarīga arī no valstu pašu politiskās gribas. Jaunākie aptauju dati rāda, ka bezdarba procents ES pamazām sarūk, taču izmaiņas ir ļoti minimālas. Maijā eirozonā bijis 11,6 procentu liels bezdarbs, kas ir mazāks nekā tieši šajā laikā pirms gada – 12 procentu, savukārt visā ES kopumā saglabājas 10,3 procentu augsts bezdarbs, kas ir mazliet mazāks nekā šajā pašā laikā tieši pirms gada. Joprojām ES valstīs bez darba, pēc EK aprēķiniem, ir 25 miljoni cilvēku, kas ir tikpat, cik, piemēram, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas un Horvātijas iedzīvotāji kopā.
Arī ES sociālo lietu un nodarbinātības komisārs Lāzlo Andors norādījis, ka Eiropā ir jūtama bezdarba pakāpeniska samazināšanās, taču ilgtermiņā šī problēma nerisināsies ātri, un to cilvēku situācija un dzīves apstākļi, kuriem ir ievērojami mazāki ienākumi, nav būtiski uzlabojusies. Komisārs norādījis, ka par Eiropas atlabšanu varēs runāt tikai tad, kad būs radīti simtiem tūkstošu ilgstpējīgu jaunu darbavietu un visas dalībvalstis būs pietuvojušās 2020. gada noteiktajam mērķim, bezdarbu samazinot līdz 75 procentiem.
