Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. jūnijs, 2014
Drukāt

Gaidītā izdevīguma vietā var nākties pārmaksāt
 (1)

Foto -LETAFoto -LETA

Kā Eiropas Komisijā plānotā regula par banku komisijas maksas ierobežošanu ietekmēs pakalpojumus?

Mārtiņš Bičevskis, 
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents:
 “Īstenojot šo regulas projektu, patērētājiem var rasties zaudējumi. Iecere – samazināt preču un pakalpojumu cenas veikalos – var nepiepildīties, tāpēc ka preču tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem nav nekādu pienākumu iekļaut šos samazinājumus savu cenu veidošanā. Iespējams, gaidītā samazinājuma vietā patērētāji būs spiesti pat pārmaksāt. Maksājumu karšu gada maksas var pieaugt, un lietotāji neizjutīs ietaupījumus no iespējamā cenu samazinājuma veikalos. Bankas varēs ieguldīt mazāk naudas maksājumu karšu biznesa attīstībā, tiks atlikta jauno tehnoloģiju, piemēram, bezkontakta maksājumu karšu ieviešana. Īstenojot šo ieceri, var pieaugt skaidras naudas darījumu apjoms, ņemot vērā apgrūtinājumus karšu pieņemšanā. Tāpat var palielināties lielo finanšu tirgus dalībnieku izdoto karšu ietekme, bet mazie tirgus dalībnieki tiks izstumti. Tādējādi samazināsies konkurence šajā jomā. Šie riski jau pamanīti arī Igaunijā, kas neatbalsta regulas projektu.”

Ieva Tetere, 
SEB bankas valdes locekle: 
”Pašlaik pāragri spriest, kā Latvijā patērētājus varētu ietekmēt komisijas maksu regulējums. Valstīs, kurās jau ir šāda pieredze, ietekme ļoti atšķiras. Maksājumu kartes lietotājs ne vienmēr ir ieguvējs. Latvijas tirgus ir pārāk mazs un konkurence pārāk sīva, lai jebkādas pārmaiņas īstermiņā automātiski ietekmētu pakalpojumu cenas. Tagad maksājumu kartes kļuvušas par mūsu ikdienu. Ieguvēji ir gan karšu lietotāji – tas ir ērts un drošs norēķinu veids, gan tirgotāji, jo naudas plūsma ir pārskatāma un nav jārūpējas par skaidras naudas apstrādi. Un ieguvēja ir valsts, jo ir caurspīdīga ekonomika. Ņemot vērā, ka pēc būtības starpbanku komisijas galvenais mērķis ir līdzekļu piesaiste infrastruktūras pilnveidošanai un pieejamības nodrošināšanai, drīzāk lielāku ietekmi izmaiņas potenciāli varētu atstāt uz banku iespējām investēt inovācijās, kas vērstas uz plašāku pakalpojuma saņemšanu.”

Jeļena Kondrašova, 
tirdzniecības uzņēmuma “Maxima Latvija” valdes locekle: 
”Tā kā banku komisijas maksas ierobežošanu vēl plāno, pašlaik grūti spriest, vai un kā tas varētu ietekmēt preču cenas. Uzskatu, ka par šīs regulas iespējamo ietekmi uz preču un pakalpojumu cenu līmeni Latvijā varētu spriest vien tad, kad būtu izstrādāti konkrēti priekšlikumi un veikti aprēķini.”

Ināra Tiltiņa, 
”Swedbank” karšu daļas vadītāja: 
”ES valstu attīstības līmeņi un reizē ar to pirkumu summas un apjomi atšķiras un nevar tikt regulēti vienādi, tādēļ “Swedbank” neatbalsta EK plānoto regulu. Biznesa apjomu pieaugums samazina izdevumus, bet tas nav jādara birokrātiem. Arī zemnieki negribētu, ka piena vai zemes cenu noteiktu Briselē, kur vairākums lēmēju Latvijā nav spēruši kāju. Banku ienākumiem samazinoties, samazinās finanšu pakalpojumu attīstība. Tomēr dzīve rāda, ka attīstību nevar apturēt. Tai ir jāatrod resursi, bet tas nozīmē, ka kaut kas maksās vairāk. Bet, ja tirgotājam izdevumi samazināsies (kas ir maz ticams), tad pieaugs interese skaidras naudas vietā pieņemt kartes, tas varētu būt labs grūdiens pārejai uz bezskaidras naudas norēķiniem. Samazinoties šiem ienākumiem, jebkurš uzņēmums būs spiests no kaut kā atteikties.”

Uzziņa


Patērētāju interesēs


* Konkurences padomes (KP) vērtējumā topošā Eiropas Komisijas regula par banku komisijas maksas ierobežošanu samazinās banku ienākumus, par ko bankās, protams, nepriecājas. Taču starpbanku komisijas maksas ierobežojumi nepieciešami patērētāju interesēs.

* KP uzskata, ka plānotā komisijas maksu ierobežošana, maksājot ar kredītkartēm vai debetkartēm, samazinās preču un pakalpojumu cenas.

* KP noraida uzskatu, ka nesamazināsies preču un pakalpojumu cenas. Kopīgie izdevumi, kas tirgotājiem jāmaksā bankām par norēķiniem ar maksājumu kartēm, esot pietiekami prāvi, tāpēc regulas efekts būšot jūtams.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vai tagad pēc banku nesenajiem kredītburbuļiem nu atkal tiek piedraudēts ar jaunu – maksājumu karšu burbuli? Varbūt atkal jāpārvērtē arī katras bankas darbspēja vispār, un lūzerus kā Snoras, Krājbanka, Parex, Baltija, Komercbanka, Unibanka jau savlaicīgi jāizformē un to vaditājiem/īpašniekiem anulēt licenzes uz mūžu, par labu naivajiem noguldītājiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+