Gaidot atzinumu par Rīgas pils izmantošanu, muzeji apzina zaudējumus un žāvē telpas 0
Rīgas pils apsaimniekotājs “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kam Kultūras ministrija (KM) ir lūgusi sniegt atzinumu par Rīgas pils turpmākās izmantošanas iespējamību, sola to sniegt divu nedēļu laikā, muzeji pa to laiku apzina ugunsgrēka radītos zaudējumus un vēdina un žāvē telpas, noskaidroja aģentūra BNS.
VNĪ jāizvērtē, vai muzeji var palikt Rīgas pilī pilnībā vai daļēji, vai tiem tomēr būs jāpārceļas uz citām telpām.
KM sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa pastāstīja, ka no šā atzinuma būs atkarīga Rīgas pilī esošo muzeju turpmākā rīcība. Kaut arī vēl nav zināms, vai muzejiem Rīgas pils ir jāpamet, KM jau ir sākusi apzināt alternatīvas muzeju izvietošanas vietas.
Muzeji pašlaik apzina ugunsgrēka radītos zaudējumus. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš aģentūrai BNS teica, ka to ir pietiekami sarežģīti aprēķināt, jo ir skartas tik daudzas sfēras. Viņš pieļāva, ka uz nākamās nedēļas beigām varētu būt jau kādi precīzāki aprēķini. Iepriekš viņš nosaucis, ka eksponātu atjaunošanai vajadzīgi 40 tūkstoši latu.
“Mūsu izpratnē var palikt tur, kur nenolēja, bet tas ir jautājums par kopējām komunikācijām,” viņš sacīja, atbildot uz jautājumu, vai muzejs varētu palikt Rīgas pilī. Pašlaik telpas tiek žāvētas, darbojas nosūcēji, mitrums tiek mērīts rītā un vakarā, logi turēti vaļā. Viņš teica, ka muzeja krājums nav apdraudēts, tas pašlaik atrodas drošā vietā. Un ar to krājumu, kas bija pakļauts ūdens iedarbībai, jau strādā speciālisti.
Muzejs izvācis no pirmās pamatekspozīcijas zāles visus eksponātus, kā arī pārvietojis koka skulptūru ekspozīciju. Eksponāti izvietoti mitruma neskartajās telpās Rīgas pilī.
Arī Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Ilze Knoka aģentūrai BNS atzina, ka pašlaik tiek intensīvi žāvētas un vēdinātas telpas un apkopoti zaudējumi par aprīkojumu. Viņa informēja, ka samirkuši ir tikai fotonegatīvi, kas pašlaik ievietoti saldētavā. Pārējā kolekcija ugunsgrēkā nav cietusi, taču pašlaik ir pakļauta klimata ietekmei – mitrajām telpām un tam, ka pilij nav jumta, paskaidroja Knoka, piebilstot, ka mikroklimats nav gluži piemērotākais muzeja krājumu uzglabāšanai. Viņa pastāstīja, ka, gaidot VNĪ atzinumu, KM meklē alternatīvus risinājumus un apzina iespējamās telpas Rīgā, kas būtu piemērotas muzeja vajadzībām.
KM iepriekš paziņoja, ka muzeju krājumi Rīgas pils ugunsgrēka laikā nav sabojāti neatgriezeniski; pilna to evakuācija maksātu 3,3 miljonus latu.
Rīgas pilī atrodas daļa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijas, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums, kā arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20. jūnija vakarā, un to izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3200 kvadrātmetru.
Pašlaik notiek Rīgas pils Priekšpils remonts, tādēļ Valsts prezidenta rezidence ir pārcelta uz Melngalvju namu.
