Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Valdis Ilzēns

Gaidot pēdējo autobusu: plāno slēgt mazāk pieprasītus autobusu reisus 9

Samazinoties lauku iedzīvotāju skaitam, arī autobusu satiksme daudzviet Latvijā kļūst arvien nerentablāka, jo nereti lielais autobuss vizina tikai pāris pasažieru. Valstij nepietiek līdzekļu, lai uzturētu visus reģionālos reisus un maršrutus, tāpēc no daudziem nāksies atteikties. Taču tas padarīs dzīvi laukos vēl grūtāku.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Automobilis nav greznība, bet gan pārvietošanās līdzeklis, savulaik teica romāna “Zelta teļš” galvenais varonis Ostaps Benders, bet mūsdienu Latvijā šo teicienu tikpat labi varētu attiecināt uz autobusiem. Diemžēl pēdējo gadu laikā autobusu satiksme laukos arvien vairāk kļūst par greznību, ko valsts vairs nevar atļauties. Jauns gads nācis ar jauniem lēmumiem – visi plānošanas reģioni (Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas) saņēmuši vēstuli no Autotransporta direkcijas ar prasību pārvērtēt sabiedriskā transporta maršrutu tīklu.

Ja nevestu, ietu kājām

Viedokļi par mazāk pieprasīto reisu slēgšanu dalās – vieni to atbalsta, skaidrojot, ka nevajag saglabāt nerentablus maršrutus, citi iebilst, ka lauku teritorijās vispār nav rentablu maršrutu, taču tas nenozīmē, ka cilvēkiem jāliedz iespēja pārvietoties. Līvānu novada pašvaldība saņēmusi vēstuli ar ierosinājumu slēgt četrus reisus Rīga–Daugavpils, četrus no sešiem Līvānu stacija–Gaisa tilts–Jaunsilavas reisiem un pilnībā slēgt maršrutu Preiļi–Rudzāti–Steķi. Novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Indra Upeniece norāda, ka Līvānu iedzīvotāji jau sākuši vākt parakstus pret šo reisu slēgšanu: “Piemēram, maršruts Līvānu stacija–Gaisa tilts–Jaunsilavas ir saskaņots ar novada izglītības iestāžu un uzņēmumu darba laikiem, un četru reisu slēgšana ļoti ietekmētu šo cilvēku dzīvi. Pašvaldība ir gatava diskusijai ar atbildīgajām institūcijām, bet nekādā gadījumā nepiekrīt visu plānoto reisu slēgšanai.” Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzskata, ka autobusu reisu slēgšana ir kārtējais solis pretim lauku iznīcināšanai. “Kurš gribēs dzīvot vietā, kur ir vāja transporta infrastruktūra, slēgtas skolas, slimnīcas un kas to lai zina, kas būs nākamais? Ja tiks slēgti visi plānotie autobusu reisi, tas samazinās iespējas skolēniem no lauku teritorijām nokļūt izglītības iestādēs, kā arī apgrūtinās strādājošo tikšanu uz darbu. Ne visi var atļauties katru dienu izmantot šim mērķim personīgo automašīnu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Dundagas novada Mazirbes iedzīvotājiem var tikt ierobežota nokļūšana uz Ventspili, Talsiem un citām Kurzemes reģiona pilsētām. Novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inguna Pekmane skaidro, ka, pieņemot lēmumu, kuru iesniegt Autotransporta direkcijai, noteikti tiks izvērtēti visi plusi un mīnusi, lai nekaitētu novada iedzīvotājiem. Pekmane uzskata – ja arī tiks slēgti maršruti vai ierobežots reisu skaits, tam būs sakarīgs pamatojums, jo dažos maršrutos tiešām ir tikai viens vai divi pasažieri: “Ir jau grūti spriest par maršruta nozīmīgumu, jo katram, kurš izmanto jebkuru pakalpojumu, tas ir nozīmīgs, taču braucēju tiešām nav daudz, tādēļ pārvadātājs noteikti ir izvērtējis tā lietderību. Šis jautājums vairāk varētu aktualizēties vasaras sezonā, jo Mazirbe ir lieliska vieta atpūtai pie jūras.”

Savos izteikumos skarba ir Dundagas novada iedzīvotāja Sarmīte (71), uzskatot, ka nav jēgas atstāt tos reisus un maršrutus, kuros reizi mēnesī pārvietojas viens cilvēks: “Kad man jātiek pie ārsta vai uz veikalu, man palīdz dēls, un es neuzskatu, ka valstij jātērē nauda viena cilvēka dēļ. Ja man nebūtu dēla, ietu ar kājām – negribu būt kādam par apgrūtinājumu. Ja nav citu risinājumu un tiek pārtērēti milzīgi līdzekļi – vai tiešām lielam autobusam jākļūst par privāto automašīnu kādai kundzītei?”

Reiss pēc pieprasījuma

Kā ziņo Autotransporta direkcija, vissliktākie rādītāji pasažieru pārvadājumos ir Latgales un Vidzemes reģiona vietējās nozīmes maršrutos, kur valsts šobrīd ir spiesta segt vairāk nekā 70% visu izmaksu. Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa saprot Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas vēlmi ietaupīt līdzekļus un piekrīt tam, ka daudzos maršrutos pasažieru skaits tiešām esot niecīgs, taču viņa neatbalsta to, kādā veidā tiek rosināts problēmu risināt. Pēc viņas domām, ir jāsēžas pie viena galda un cilvēcīgi jārunā, nevis bez pamatojuma jānosaka, kurus maršrutus slēgt. “Reisu slēgšana nav tas labākais risinājums, un Vidzemes plānošanas reģions to neatbalsta. Kopīgi ar pašvaldībām izvērtēsim katru reisu. Maršrutu tīkls tiek pārskatīts. Iedzīvotāju un sabiedriskā transporta pasažieru skaitam sarūkot, iespējams, kādu nerentablu svētdienas reisu varētu arī slēgt, vai arī reisu neizpildīt svētku dienās – to vēl vērtēsim. Redzam atsevišķus posmus maršrutos, kurus varētu veikt “pēc pieprasījuma”. Tikai paliek jautājums – kāds no tā visa būs ieguvums? Iedzīvotājos tas radīs neapmierinātību un samazināsies paļaušanās uz sabiedrisko transportu, būs vēl mazāk pasažieru. Uzskatām, ka situācija jārisina, pie viena galda apsēžoties gan valsts, gan pārvadātāju, gan pašvaldību pārstāvjiem. Tikai kopējā sadarbībā var būt veiksmīgs rezultāts. Ir saprotama vēlme ekonomēt, taču to nedrīkst darīt mehāniski, jāizanalizē apstākļi, kāda ir iedzīvotāju kustība, uz kurieni tie brauc, kā tie izvietojušies teritorijā. Saprotams, ka nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus arī attālākos lauku nostūros ir finansiāli neizdevīgi, tomēr mēs runājam par cilvēkiem un par valsts pienākumu organizēt savus pakalpojumus tā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpieņem lēmums par dzīvesvietas maiņu tikai tāpēc, ka viņi dzīvo vietā, kur nekad nekursē autobuss un dzīve norit atstumti no apkārtējiem.”

Reklāma
Reklāma

Reģioni un to pašvaldības aktīvi iesaistās darbā, gādājot par to, lai iedzīvotājiem netiktu liegta vienīgā iespēja nokļūt nepieciešamajās vietās. Viens no potenciālajiem risinājumiem, kura pilotpētījums tiks īstenots dažās Vidzemes reģiona teritorijās, ir transports pēc pieprasījuma. Āboliņa stāsta: “Vidzemes pārvaldes reģions šobrīd ir sācis īstenot mobilitātes projektu MAMBA, kura ietvaros īstenos modeli “Transports pēc pieprasījuma”. Varbūt izdosies to iedzīvināt ne tikai pilotteritorijās, bet arī citās pašvaldībās Vidzemē, vēlāk arī citur Latvijā. Ja ir vēlme ieviest šādu transportu, pārvadātājiem savu iespēju robežās jāpāriet uz mazākas ietilpības busiņiem, bet jāsaprot, ka ne visiem šādi ieguldījumi ir pa spēkam. Kā arī jāskatās kopējā reisu saskaņotība, piemēram, izbraucot no autoostas rīta pusē, reiss nav piepildīts un busiņš varētu būt mazas ietilpības, bet dienas laikā atgriežoties, reiss būs piepildīts. Jāpēta un jādomā.”

Izmanto mazākus autobusus

Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone skaidro, ka daudzi pārprot Satiksmes ministrijas ieceri. Vēstulēs, kuras saņēmuši reģioni un pašvaldības, pagaidām ir tikai ieteikumi, un tiek darīts viss, lai atbildīgās institūcijas kopīgi vienotos par labāko risinājumu. “Sagatavotajos priekšlikumos nav neviena ierosinājuma, kas to akceptēšanas gadījumā atstātu kādu pagastu bez sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Vērtējot reģionālo maršrutu tīklu, tika ņemtas vērā pārvietošanās alternatīvas gadījumā, ja kādā maršrutā reisu skaits tiktu mazināts. Turklāt praktiski visos gadījumos runa ir par reisu skaita mazināšanu, nevis par visa maršruta slēgšanu, lai samazinātu nobraukto kilometru skaitu. Šobrīd vairākos šādos maršrutos reisu ir daudz, bet reti kurš no tiem ir piepildīts, kā dēļ valstij no savas puses ir jāsedz zaudējumi par to maršrutu uzturēšanu, bet tas nenozīmē, ka visi šie reisi tiks slēgti, jo šajā gadījumā tiek ņemtas vērā pārvietošanās alternatīvas – vai ir iespēja nokļūt galamērķī ar cita maršruta/reisa autobusu un vai maršrutu izmanto skolēni, lai nokļūtu izglītības iestādē, kā arī reisu piepildījums ārpus vispārpieņemtā darba laika un reisu piepildījums nedēļas nogalēs un svētku dienās.”

Reisu samazināšana esot neizbēgama, diskusijas notiks tikai par to, kā nekļūdīties un pieņemt sakarīgākos lēmumus. “Kopējais finansējums, kas šogad sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai piešķirts no valsts budžeta, veido 61,6 miljonus eiro. Attiecīgā summa nepieciešama, lai kompensētu zaudējumus, kas pārvadātājiem rodas, nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Tāpēc saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu maršrutu tīkla samazināšana ir pirmais pasākums, kas jāveic, lai iekļautos finansējumā. Maršrutos, kuros pārvadāto pasažieru skaits ir neliels, noteikti racionālāk un izdevīgāk ir veikt pārvadājumus ar atbilstošas ietilpības transportlīdzekļiem. Jau šobrīd virknē reģionālo maršrutu iedzīvotāji tiek vesti ar pasažieru plūsmai atbilstošas jeb mazākas ietilpības autobusiem, kas attiecīgi izmaksā lētāk, un šobrīd šādu transportlīdzekļu īpatsvars sasniedzis 27%.”

Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elizabete Puče uzsver: “Patlaban ir pāragri runāt par konkrētu reisu slēgšanu, jo lēmums vēl nav pieņemts. Autotransporta direkcija ir sagatavojusi darba materiālu, kas ir nosūtīts tālākai izvērtēšanai. Tiklīdz plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām būs šos priekšlikumus izvērtējuši, par tiem lems Sabiedriskā transporta padome.”

UZZIŅA

Pasažieru skaits sarūk

Reģionālā maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums pēdējo piecu gadu laikā praktiski nav mainījies. 2016./17. gadā salīdzinājumā ar 2014./15. gadu tā apjoms pat ir pieaudzis, veidojot ap 80 miljoniem kilometru gadā. Savukārt autobusos pārvadāto pasažieru skaits katru gadu turpina samazināties. Samazinoties pasažieru skaitam, samazinās ar ieņēmumi un palielinās nepieciešamais valsts budžeta finansējums. Turpināt uzturēt reģionālo maršrutu tīklu tādā apjomā, kāds tas ir šobrīd, esošā finansējuma ietvaros nav iespējams.

Avots: Autotransporta direkcija

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.