Siltumsūkņa ārējais bloks pielikts pie mājas sienas.
Siltumsūkņa ārējais bloks pielikts pie mājas sienas.
Foto – Anda Krauze

Gaisa siltumsūknis – ietaupījums un ērtības 7

Agrāk gaisa siltumsūkņus vērtēju skeptiski, taču, iepazīstoties ar to lietotāju pieredzi, nākas secināt, ka daudzās situācijās tas ir izdevīgs risinājums.

Reklāma
Reklāma

Labs risinājums privātmājai

Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Jaunais uzņēmējs Jānis savai ģimenei kādā Pierīgas ciematā uzcēla 100 m2 lielu privātmāju. Pusi no platības aizņem pirmais stāvs, pusi – otrais stāvs.

Sākumā apkuri bija paredzēts nodrošināt ar “Jotul” krāsniņu, taču jaunā ģimene drīz vien saprata, ka tas nav ērti. No rīta jāceļas krietni agrāk, lai iekurinātu krāsniņu. Dienā visi strādā Rīgā, bet, vakarā atbraucot, tūdaļ jāķeras pie kurināšanas. Vakarā var doties gulēt siltā istabā, bet no rīta atkal piezadzies vēsums. Ja ģimene ziemā grib kādu atvaļinājuma nedēļu doties ārpus Latvijas, jāmeklē kurinātājs, citādi mājai aizsals ūdensvads.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jānis izpētīja vairākus variantus. Ciematā ir ievilkta cauruļvadu gāze un daudziem kaimiņiem ir gāzes apkure, taču tās ierīkošana ir ļoti dārga. Kaut gan gāzes caurules ir zem katras ielas, projekta izstrādāšana, lai gāzi pievilktu līdz mājai, un gāzes pieslēgšana tagad maksā ap 4000 eiro. Papildus jāmaksā par gāzes katlu, apkures radiatoriem, caurulēm un šīs sistēmas montāžu. Mājai nav pagraba, tāpēc viena no pirmā stāva istabām būtu jāziedo kurtuves ierīkošanai.

Pat ja centrālapkure būtu ar cieto kurināmo (granulām, briketēm vai akmeņoglēm), jāpērk dārgs apkures katls un jālauž sienas, lai ievilktu apkuri.

Ierakt zemes siltumsūkņa caurules ir ērti vien tad, ja jaunbūves pagalms ir klajš lauks bez stādījumiem un celiņiem. Tāpēc Jānis izvēlējās gaisa siltumsūkni. Ēkas ārpusē stiprina siltumsūkņa ārējo bloku. Tas izskatās kā neliela kaste, līdzīga gaisa kondicionētājam. Siltumsūkņa iekšējam blokam jeb radiatoram ir žalūzijas, ar kurām var regulēt siltā gaisa plūsmas virzienu. Iekšējo un ārējo bloku savieno divas caurules, pa kurām plūst darba gāze R410, tautā saukta par freonu. Komplektā ir vadības pults. Iekārtas uzstādīšana aizņem tikai pusi dienas. Ierīkošanai privātmājā ar būvvaldi nekāds projekts nav jāsaskaņo.

Jāņem vērā, ka istabās nebūs apkures radiatoru, siltumu nodrošinās tikai siltā gaisa plūsma. Vissiltākā būs telpa, kurā atrodas siltumsūkņa iekšējais bloks, bet tālākās istabās būs vēsāks. Tāpēc Jānis pasūtīja divus “Panasonic” siltumsūkņus. Pirmajā stāvā uzlika lielāku (kopā ar uzstādīšanu tas maksāja 1300 eiro), bet augšstāvā – mazāku, aptuveni par 900 eiro. Darbdienās, kad visa ģimene strādā Rīgā, Jānis taimeri noregulējis tā, ka siltumsūknis dienā ir atslēgts un sāk darboties tikai piecos pēcpusdienā.

Siltumsūkņa ekonomiskais izdevīgums pierādījās jau pirmajā apkures sezonā. Samērā siltajā 2013. gada decembrī elektrības rēķins bija aptuveni 70–75 eiro, bet visaukstākajā ziemas mēnesī tas nepārsniedza 100 eiro. Kad 2014. gada septembrī Jāņa mājai aprēķināja izlīdzināto maksājumu par elektrību, bija jāmaksā 64 eiro mēnesī. Izdevumi apkurei veido tikai daļu no šīs summas, jo elektrību patērē arī ūdenssūknis, boileris, plīts, cepeškrāsns, cita sadzīves tehnika un telpu apgaismojums.
Citi ciemata iedzīvotāji, kuri kurināšanai izmanto gāzi, apmēram par tādas pašas platības māju “Latvijas Gāzei” visu gadu maksā ap 120 eiro mēnesī – tātad divas reizes vairāk! Šai summai jāpieskaita arī maksa par elektrību, ko patērē ūdenssūknis (ciematā nav kopējā ūdensvada), sadzīves tehnika un apgaismes spuldzes.